Ģimene, kurā pārvietojas ar skrejriteņiem. Kādi tam ir ieguvumi? 4
Ne viens vien lūkojas nopakaļ – jauna, simpātiska sieviete kopā ar sprogainu princesīti brauc ar skrejriteni, turpat līdzās ripina divi meitēni, cik noprotams, dvīnes. Gadās, ka turpat brauc vēl kāds no ģimenes. Šajā saimē skrejritenis ir ikdienas pārvietošanās līdzeklis. Atzīts par visērtāko no riteņotajiem transporta veidiem.
Kā tas sākās?
“Reiz, dodoties uz darbu, ieraudzīju cienījama vecuma kundzi sparīgi rullējam ar skrejriteni, un ne jau sporta tērpā, bet garā lina kleitā! Viņas cēlais izskats mani pamatīgi iedvesmoja. Tad kāda veikala skatlogā piepeši pamanīju skrejriteni un nopirku!” notikumu pirms vairākiem gadiem atceras trīs meitu māmiņa Sanita Konošonoka. Starp citu, viņas pieminētā dāma kleitā lasītājiem jau pazīstama – sirmgalve ar spriganajām bizītēm ir namīpašniece, sparīga seniore riteņotāja Gunta Medne, par kuru 36,6 °C slejās rakstījām agrāk.
Mājā, kur dzīvo Sanita, stāvajās kāpnēs cits aiz cita rindojas skrejriteņi, salikti ierindā gluži kā zaldātiņi. Ģimenē katram ir savs braucamais, vienīgi mazajai Emijai vēl ne. Viņa gan vairākas reizes iejaucas sarunā, sakot, ka vajag skrejriteni, tikai maziņu.
Dvīnes Luīze un Elīza ar šādu skūteri dodas uz skolu vai baleta nodarbībām. Kādu laiku abas ar Elīzu braukušas ar vienu skrejriteni, Luīze to stūrējusi. “Visi tā jocīgi skatījās – bērns ved bērnu,” viņa smejas.
Vēl interesantāk izskatījies, kad Sanita šādi brauca ar visām trim meitenēm, turklāt Emija vēl bija puncī. Tikai tā mamma varēja visur paspēt – aizvest dvīnes uz bērnudārzu, aizripināt uz darbu un vakarā vēl piedalīties tautas skaitīšanas projektā.
“Nemaz nesaprotu, kā pārvietojos pirms tam! Smejos, ka izskatāmies kā putnu kāsis. Es ar Emiju pa priekšu, meitenes katra ar savu riteni aizmugurē vai blakus. Skrejriteni mēdzu iedot arī mammai, kad atbrauc uz Rīgu, – tā viņa var fiksi tikt uz fitnesa nodarbību un pēc tam vēl paspēt uz Jelgavas vilcienu.”
Sanitas domubiedrs Alberts arī ne dienu neiztiek bez riteņotā palīga. Reiz viņš izgājis no mājas bez tā. Kāpēc pārvietojos tik lēni, nodomājis un sācis skriet. Nojozis divus kvartālus, tad sācis smieties – re, kā skrejritenis iedīda dinamikai!
Alberts priecājas, ka skrejriteņu braucēju kļūst arvien vairāk, un pat prognozē, ka drīzumā piedzīvosim īstu bumu. Latvijā gan traucē stereotips, ka atsperrīks ir vien bērnu izklaide. Paziņa nesen atgriezusies no Austrijas, tur šādi braukājot ne tikai jauni cilvēki, bet arī ļoti daudzi sirmgalvji.
