Pirmās skolas jau atklāj, kuru mācību modeli pēc divām nedēļām izmantos 5
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunais mācību gads ar daļēji attālinātām mācībām sāksies jau pēc divām nedēļām. Ir vadlīnijas, kā tās īstenojamas, taču skaidrības, kā tās notiks katrā skolā, pagaidām nav. Tāpat kā nav likumiskā regulējuma mācībām ārpus skolas.
Gatavojoties jaunajam mācību gadam, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau laikus – jūlija beigās – informēja, ka būs trīs dažādi modeļi, pēc kuriem varētu notikt mācības.
Vispirms gan tika pavēstīts, ka mācības notiks klātienē, ja vien saslimšana saglabāsies esošajā līmenī.
Taču pēcāk tika precizēts, ka tikai daļai skolēnu būs klātienes mācības. Tās jācenšas nodrošināt 1.–6. klašu skolēniem, taču iespējamas arī attālinātas mācības.
Klase – viena mājsaimniecība
Izstrādāti trīs dažādi mācīšanās modeļi. Neviens no tiem neparedz tikai klātienes mācības. A modelis nozīmē, ka, sākot ar 7. klasi, piektā daļa mācību vielas var tikt apgūta attālināti.
B modelis jau nozīmē, ka 7.–12. klases attālināti mācās 40–60 procentus mācību vielas.
B modelis skolām būs jāīsteno gadījumos, kad tās citādi nespēj nepieļaut klašu plūsmu krustošanos, drūzmēšanos gaiteņos. Klasē nebūs jāievēro distance, tā tiks uztverta kā viena mājsaimniecība. Taču, ja saslims kāds skolēns, uz 14 dienām pašizolācijā būs jādodas visai klasei. Ja klases kontaktēsies savā starpā, izolējamo skaits būs vēl lielāks.
Tieši B mācību modeli jau izvēlējusies viena no lielākajām Latvijas skolām – Ādažu vidusskola. Tās direktors Česlavs Batņa stāsta, ka 7.–12. klašu skolēni vienu nedēļu mācīsies skolā, bet otru mājās. Tādējādi katru nedēļu tikai puse klašu izmantos skolas telpas un būs lielākas iespējas izvairīties no drūzmēšanās.
Zināms, ka līdzīgu sistēmu izmantos cita Pierīgas skola: Ulbrokas vidusskola.
Ādažos, lai nodrošinātu mazāku pulcēšanos gaiteņos, izlemts, ka skolēni uzturēsies vienā klases telpā, nevis mainīs kabinetus. Nolemts arī neizmantot skolas peldbaseinu. Sporta zāli dezinficēs pēc katras stundas. Pusdienu starpbrīži tagad būs pat stundu gari, lai arī ēdamzālē nebūtu skolēnu drūzmēšanās.
Vecākus skolā neielaidīs, tikai pirmklasniekus drīkstēs pavadīt skolas telpās, bet arī tikai pirmās trīs dienas.
“Labāk sākumā būt piesardzīgiem nekā pilnībā atsākt klātienes mācības un piedzīvot saslimšanu,” uzskata Č. Batņa.
Kā tiks nodrošinātas mācības Rīgā, kur ir vislielākā skolu koncentrācija, pagaidām nav zināms, jo galvaspilsētas Izglītības, kultūras un sporta departamentā par to lems tikai šonedēļ. Paredzams gan, ka dažādās skolās risinājumi varētu atšķirties.
Par katras skolas slēgšanu – atsevišķs lēmums
C modelis nozīmē tikai attālinātas mācības. Tādas notiks, ja skolas atkal tiks slēgtas visā valstī vai Slimību profilakses un kontroles centrs tās liks slēgt kādā konkrētā teritorijā vai arī pašā skolā būs konstatēta saslimšana.
Tiesa, pagaidām nav skaidrs, cik skolā jābūt saslimušajiem, lai to slēgtu. Katrā konkrētajā gadījumā lēmumu pieņemšot Slimību profilakses un kontroles centrs, piemēram, izvērtējot, cik ilgu laiku saslimušie skolā pavadījuši, ar cik daudziem cilvēkiem kontaktējušies.
Tāpat, ja būs saslimuši vairāku klašu skolēni, epidemiologi var secināt, ka skola nespēj nodrošināt distancēšanos, dēļ kā jāpāriet uz attālinātām mācībām.
Var būt gadījumi, kad teju visi skolotāji bijuši saslimušā tuvumā. Tāpēc visiem jāizolējas.
Tādos gadījumos mācības nevarēs notikt skolotāju trūkuma dēļ un direktoram var nākties pieņemt lēmumu uz laiku skološanos pārtraukt.
Arī tas, kā tieši ievērot visus epidemioloģiskās drošības pasākumus, būs jānosaka pašām skolām.
Piemēram, skolām pašām jāizlemj, vai rīkot 1. septembra svinīgos pasākumus. Ja tie iespējami ārtelpās, tad organizēt varot. Ja telpas plašas, var rīkot arī iekšā, taču jāizvairās no ilgstošas drūzmēšanās iekštelpās.
Lai nodrošinātu kvalitatīvas mācības arī attālināti, tiks veidots mācību viedrīks “Virtuālā klase”, ko varētu izmantot, piemēram, tiešsaistes stundu nodrošināšanai. Iecerēts, ka arī nākamajā mācību gadā turpināsies mācību stundu filmēšana portālam “Tava klase”, kas no šā gada pavasara piedāvā dažādu mācību stundu video.
Lai sagatavotos mācībām pandēmijas laikā, skolām jāveic iepriekš nebijuši pirkumi: jāgādā, lai skolās būtu dezinfekcijas līdzekļi, cimdi un maskas. Tāpat jāpapildina termometru krājumi. Ar lielu skolēnu skaitu katram izmērīt temperatūru gan ir teju neiespējami.
Piemēram, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas direktors Guntis Vasiļevskis atzinis: ja katram ģimnāzistam mērītu ķermeņa temperatūru ar rokas bezkontakta termometru, ik rītu būtu vajadzīgi vismaz trīs darbinieki, kas to darītu.
Lai temperatūras mērīšana būtu vienkāršāka, skolā uzstādītas divas temperatūras mērīšanas iekārtas 840 eiro vērtībā: vienu dāvinājuši skolas absolventi, otra nopirkta par vecāku un citu ziedotāju piešķirtiem līdzekļiem.
Arī Ādažu vidusskolā sākumskolas telpās uzstādīta temperatūras noteikšanas iekārta pat 20 000 eiro vērtībā, ko dāvinājis kāds no skolēna vecākiem.
Kurš pirks viedierīces?
Lai attālinātās mācības noritētu likumīgi, IZM bija iecerējusi Izglītības likumā iekļaut normu, ka klātienes mācības var notikt arī attālināti, bet nu skaidrs, ka līdz mācību gada sākumam likums netiks labots. Informatīvais ziņojums, kurā iekļautas ministrijas ieceres par pārmaiņām mācībās, pagājušajā nedēļā gan tika iekļauts valdības darba kārtībā, taču to izskatīšanu atlika.
Jaunākā informācija liecina, ka to izskatīs tikai septembrī. Ziņojums arī paredz, ka likumā papildinās mācību līdzekļu veidus, nosakot, ka tie ir arī tehniskās ierīces, iekārtas, robotikas detaļas un programmatūras.
Savukārt individuālo mācību piederumu kopumā tiks iekļauta arī mācību un saziņas vajadzībām paredzēta ierīce ar interneta pieslēgumu. Līdz šim individuālie mācību līdzekļi bija jāpērk vecākiem, un tie bija tik vienkāršas lietas kā, piemēram, pildspalva un burtnīca.
Kad vasaras sākumā publiski izskanēja IZM iecere uzspiest vecākiem viedierīču pirkšanu, tiesībsargs jau norādīja, ka tas neatbilst Satversmē ietvertajam principam par bezmaksas izglītību.
Skolas – vīrusa perēklis?
Pagājušajā nedēļā par to, kā nākamgad notiks mācības, sprieda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Tajā Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis teica, ka tiek prognozēts, ka septembrī nebūs krasi pieaugusi saslimstība ar koronavīrusu.
Turklāt mācību iestādes nav augstākā riska vietas, kur notiktu plaša infekcijas izplatība, jo bērni neinficējas ar vīrusu tik bieži kā saslimušie vai arī saslimšanas nav smagas.
Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs piebilda, ka Latvijā no visiem saslimušajiem pieci procenti ir bērni un pat 18% saslimušo bērnu slimo bez simptomiem.
Pētījumi liecinot, ka bērni un jaunieši vairāk izplata slimību savā starpā nekā nodod pieaugušajiem. Tāpēc epidemiologi spriež, ka arī skolās lielāks risks saslimt skolotājiem būtu kontaktējoties tieši savā starpā, nevis “noķert vīrusu” no bērniem.
Veselības ministrija drīzumā plāno rīkot vebinārus skolām, kuros skaidros, kā ievērot epidemioloģiskās prasības. Jau tagad zināms, ka skolām būs pastiprināti jāuzmana skolēnu veselības stāvoklis un katrs apslimušais – pat ja tās būs parastas iesnas vai klepus – jānošķir no citiem līdz brīdim, kad bērnam pakaļ ieradīsies vecāki.
Starp citu, skolām nebūt nav daudz lieku telpu bērnu izolēšanai, tāpēc, piemēram, Carnikavas pamatskolā nolemts, ka skolēna izolēšana, ja tāda būs nepieciešama, notiks direktora kabinetā, pastāstīja skolas direktors Raivis Pauls.
