Īru bērni atsāk iet uz skolu. Kā mācību procesu Covid-19 apstākļos organizē Īrijā un, kas satrauc tur dzīvojošos vecākus? 1
Inguna Mieze, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Īrijas skolās mācības tika pārtrauktas martā, Covid-19 pandēmijas sākumā, līdzīgi kā Latvijā un daudzās citās Eiropas valstīs. Līdz pat mācību gada beigām izglītošanās notika attālināti. Tagad īru bērni atsāk iet uz skolu.
Attālinātās mācībās iesaistījās vecāki
Mācību uzdevumus un skolotāju skaidrojumus skolas nodrošināja dažādās interneta platformās, bet bērni mācījās mājās.
Tā kā Īrija bija viena no valstīm, kurā tika ieviesti ļoti stingri ierobežojumi, lielākā daļa vecāku bija spiesti palikt mājās, jo darbavietas tika slēgtas vai arī strādāšana notika attālināti.
Viņiem nācās palīdzēt saviem skolēniem zinību apgūšanā, un tas bija jādara bez iepriekšējas sagatavošanās, taču pārsteidzoši maz vecāku par to izteica pretenzijas. Iespējams, iemesls tam bija skolu attieksme pret izglītošanos mājās un vecāku lomu tajā.
Vidusskolas līmeņa skolēnu apmācībā lielākā daļa vecāku praktiski netika iesaistīti, paļaujoties uz pašu izglītojamo apzinīgumu, izņēmums, iespējams, bija ģimenes, kurās vecāki tradicionāli uzskata par pienākumu ikdienā kontrolēt savu bērnu izglītības procesu.
Jaunāko klašu skolēniem skolotāji ik dienas nosūtīja mājas darbu uzdevumus, bieži vien ar piebildi vecākiem, ka būtu jauki, ja izdotos šos uzdevumus izpildīt, taču nevajag satraukties, ja tas ir pārāk grūti vai neizdodas.
Tā vietā vecāki tika mudināti savus bērnus izglītot, iesaistot viņus, piemēram, mājas darbos – trauku mazgāšanā, ēst gatavošanā vai mājokļa uzkopšanā, kā arī kopīgās pastaigās pa parku vai braucienā ar velosipēdiem.
Atsāk iet skolā
Kad karantīna beidzās un ierobežojumi pamazām tika atcelti, Īrijas valdība pieņēma lēmumu, ka skolās mācības atsāksies nākamā mācību gada sākumā, tātad vai nu augusta beigās, vai septembra sākumā (lēmumu par konkrētu datumu katra skola pieņem pati).
Ar laiku nāca atskārsme, ka ar Covid-19 sabiedrībai nāksies sadzīvot vēl ilgi, tāpēc bija jāatrod risinājumi, kā nodrošināt bērnu veselībai drošu vidi izglītības iestādēs.
Bija skaidrs, ka, lai skolēni varētu atgriezties klasēs, skolām ir jāveic pamatīgs sagatavošanās darbs.
Īrijas valdība izstrādāja detalizētu plānu “Mūsu skolu atkal atvēršana: ceļvedis pilnīga mācību procesa atgriešanai skolās”, kā arī lēma par 377 miljonu eiro lielas finanšu paketes piešķiršanu šī plāna izpildes nodrošināšanai.
Sākumskolām un pamatskolām jau ir piešķirts finansējums nelielu darbu veikšanai, lai uzstādītu moduļu ēkas, kur izvietot papildu klašu telpas vai izveidotu papildu roku mazgāšanas punktus. Finansējums skolām ir pieejams arī, lai īrētu palīglīdzekļus, ar kuriem sadalīt esošās klašu telpas un uzstādītu roku dezinfekcijas iekārtas.
Paredzams, ka valsts skolās tiks nodrošinātas papildu darba vietas vairāk nekā tūkstotim skolotāju.
Ikvienam jau tagad ir skaidrs, ka mācību process skolās nekad vairs nebūs tāds pats kā iepriekš. Lai samazinātu infekcijas izplatības risku, skolām noteikti vairāki īstenojami pasākumi. Tām jānodrošina roku un elpošanas ceļu higiēnas ievērošana, jāveic pastiprināta telpu uzkopšana un dezinfekcija, jānodrošina fiziskās distances ievērošana klasēs un skolā. Klašu telpas jāpārkārto tā, lai varētu nodrošināt maksimālu iespējamo distanci starp skolēniem.
Divi metri vai maska!
Vispretrunīgāko attieksmi no skolotāju, skolēnu un vecāku puses radījusi prasība lietot maskas vai sejas aizsegus situācijās, kad nav iespējams ievērot divu metru fizisko distanci.
Tas nozīmē, ka vecāko pamatskolas klašu un vidusskolas skolēniem, atgriežoties skolās, būs nepieciešami ne vien formastērpi, mācību grāmatas un kancelejas piederumi, bet arī maskas vai sejas aizsegi.
Skolotāji atzīst, ka tas, ka arī viņiem tie būs jālieto minētajās situācijās, varētu nedaudz sarežģīt mācību procesu. Pedagogi mācību stundas laikā parasti izmanto ne vien savu balsi, bet arī sejas izteiksmi, taču maskā tērpta cilvēka sejas izteiksmi saprast ir gandrīz neiespējami. Savukārt vecākajiem skolotājiem, kuri atrodas riska grupā vai kuriem ir veselības problēmas vai jārūpējas par kādu slimnieku mājās, sejas aizsegu vai masku lietošana varētu mazināt bažas, kas saistītas ar atgriešanos darbā skolā.
Paši skolēni sejas aizsegšanu uztver viegli, lai arī daudzi atzīst, ka masku valkāšana katru dienu varētu nebūt patīkama un varētu sagādāt zināmas neērtības.
Pagaidām neatbildēts ir jautājums par to, kas notiks gadījumos, kad skolēniem nebūs iespējas iegādāties maskas vai sejas aizsegus – vai tos nodrošinās skola un kas par to maksās?
No vecāku puses vislielākās bažas ir izskanējušas attiecībā uz bērniem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi, astma vai arī citas elpošanas problēmas.
Skola var noteiktās situācijās pieprasīt sejas aizsegu lietošanu skolēniem no 13 gadu vecuma, bet ir paredzēti arī izņēmumi. To lietošana nav pieļaujama skolēnam, kuram ir apgrūtināta elpošana, kurš ir bezsamaņā vai rīcībnespējīgs, kurš nespēj to noņemt bez citu palīdzības vai kuram ir īpašas vajadzības un sejas aizsegšana var radīt satraukumu vai neērtības.
Nav gatavi e-mācībām
Īrijas skolēnu vecākiem joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, par to, kas notiks, ja koronavīruss tomēr iekļūs un izplatīsies skolās, ja tās nāksies atkal slēgt? Gan vecāku organizācijas, gan vairāki izglītības speciālisti ir pauduši neizpratni par to, kāpēc, ņemot vērā situācijas neprognozējamību, netiek pienācīgi izstrādāta un ieviesta paralēla e-mācību alternatīva.
Skolās diemžēl netiek pat apsvērts mācību “hibrīdmodelis”, ko izstrādājušas daudzas Īrijas augstskolas un kas paredz, ka daļa apmācību notiks auditorijās “aci pret aci” un daļa – attālināti.
Meinūtas universitātes socioloģijas profesore Linda Konolija ir atzinusi, ka “šāda pieeja izglītībai Īrijā varētu būt un to vajadzētu nodrošināt kā papildu, paralēlu iespēju, kas ļautu daļai bērnu palikt mājās jebkādu savu apstākļu dēļ vai lai pasargātu ģimenes locekļus”.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ziņojumā teikts, ka, “lai gan skolās ir reģistrēts ļoti maz nozīmīgu Covid-19 uzliesmojumu, tie tomēr ir dokumentēti, bet var būt grūti konstatējami, jo bērniem bieži nav slimības simptomu”.
Starptautiski pētījumi liecina, ka bērni var pārnēsāt un izplatīt vīrusu tādā pašā pakāpē kā pieaugušie, paši neizjūtot simptomus. Būtisks un droši vien retorisks jautājums – kas notiek ar vecākiem, vecvecākiem, radiniekiem, skolas biedriem vai skolotājiem, ar kuriem šādi asimptomātiski inficētie kontaktējas?
Pandēmijas statistika Īrijā pēdējā laikā nepavisam nav iepriecinoša, vīruss joprojām izplatās sabiedrībā.
Koronavīrusa uzliesmojumi reģistrēti darba vietās – gaļas apstrādes fabrikās, sēņu audzētavās un celtniecībā, kā arī patvēruma meklētāju izmitināšanas centros, bet 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pāris nedēļu laikā ir pieaudzis no 3,9 līdz 25,4. Valstī atjaunoti vairāki ierobežojumi, bet, neraugoties uz to, valdība un atbildīgie dienesti apgalvo, ka darbs pie skolu atvēršanas turpinās un mācības skolās atsāksies jau augusta beigās.
Jau tagad ir skaidrs, ka skolu atkal atvēršana ietekmēs ne tikai bērnus, bet arī visas sabiedrības grupas un paaudzes.
