Klātienes mācību vide ir svarīga, lai apgūtu prasmes, kas nodrošinās bērnu attīstības iespējas visa mūža garumā 6
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan ierobežojošie pasākumi nav atstājuši graujošu ietekmi uz pusaudžu mentālo veselību, pētījumi liecina, ka sociāli emocionālo prasmju attīstība nav notikusi tādā mērā, kādā tam vajadzētu būt, bērnam pieaugot.
Nav pietiekami attīstījušās prasmes saprast sevi un apkārtējos, veidot attiecības, pārvaldīt savas emocijas un uzvedību, pieņemt lēmumus un citas prasmes, kas skar domāšanu, uzvedību, sadarbību un problēmu risināšanu.
Uzmanības centrā psihiskā veselība
Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas un Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras zinātnieki pētīja iedzīvotāju, tajā skaitā bērnu, pusaudžu un jauniešu, psihisko veselību un psiholoģisko noturību pandēmijas laikā, secinot, ka tā ir viena no sabiedrības grupām, kuru epidemioloģiskie drošības pasākumi un ierobežojumi ietekmējuši visvairāk, skaidrojot to ar smadzeņu attīstības īpatnībām šajā vecuma posmā.
Speciālisti uzsver, ka veselīgai augšanai un attīstībai šajā vecumā cilvēkiem nepieciešama socializēšanās, laika pavadīšana ar draugiem, fiziskās un citas aktivitātes.
Jāņem vērā, ka arī pirms pandēmijas bērnu un pusaudžu psihiskās veselības rādītāji Latvijā bija vieni no zemākajiem Eiropas valstu vidū.
Piemēram, Latvija 2017. gadā starp 37 valstīm ierindojās devītajā vietā pašnāvību jomā 15–19 gadus veco jauniešu vidū.
Latvijā bija otrais augstākais pusaudžu īpatsvars, kuri piedzīvojuši ņirgāšanos (vismaz divreiz pēdējo pāris mēnešu laikā to bija piedzīvojis katrs piektais pusaudzis).
Tika aplēsti iespējamie Covid-19 pandēmijas izraisītie faktori, kas ilgtermiņā ietekmēs jaunās paaudzes fizisko un garīgo veselību. Tie ir psihiskie traucējumi, kavēta emocionālā informācijas apstrāde, domas par pašnāvību, aptaukošanās, atkarību izraisošo vielu lietošana.
Pusaudžu psihoterapeits Nils Konstantinovs kopā ar kolēģiem pērn veica pētījumu par 12–24 gadus vecu Latvijas pusaudžu un jauniešu mentālo veselību Covid-19 pandēmijas ietekmē, kurā piedalījās 1660 respondenti.
Vairāk nekā puse aptaujāto atzina, ka pandēmija ir viņu psihisko veselību pasliktinājusi nedaudz, bet piektā daļa uzskatīja, ka tā ir ļoti pasliktinājusies.
Piecas biežāk minētās psihiskās veselības problēmas bērnu, pusaudžu un jauniešu vidū bija mācīšanās grūtības (57%), nomāktība, depresija (51%), uzmācīgas domas (46%), aizkaitināmība (43%) un pārmērīga datora vai sociālo tīklu lietošana (42%).
Latvijas Universitātes zinātnieku veiktajā pētījumā tika analizēti aptaujas dati par kopumā 358 skolēniem, kas mācījās 9.–12. klasē.
Skolēniem tika lūgts brīvā formā atbildēt uz jautājumu par to, kas viņiem ir traucējis tikt galā ar attālināto mācību procesu. Rezultāti parāda, ka daudziem tas bijis motivācijas trūkums, nomāktība, trauksme un grūtības koncentrēties.
Traucējusi arī izolētība, kā arī rutīnas un skolas vides trūkums, neziņa par to, vai un kad skolu varēs apmeklēt klātienē.
Skolēni minējuši, ka stāvokli atvieglotu, ja uzreiz tiktu paziņots, ka skola būs attālināti, piemēram, visu gadu.
Arī Eiropas Padome savā šī gada ziņojumā par pandēmijas ietekmes mazināšanu uzsvēra, ka skolu slēgšana nopietni ietekmējusi bērnu garīgo labklājību, jo bērni mājās var tikt pakļauti vardarbībai un stresam, tādēļ pārejai uz attālinātajām mācībām var būt ilgstošas psihosociālas sekas, tostarp depresija, pastiprināta trauksmes sajūta un pašnāvības, jo bērniem ir bijis liegts sociālais kontakts.
Klātienes mācību vide ir svarīga, lai apgūtu prasmes, kas nodrošinās bērnu attīstības iespējas visa mūža garumā, piemēram, attiecībā uz personiskām attiecībām, mācīšanās prasmēm, empātiju un sadarbību.
Arī iespēja iesaistīties spēlēs un izklaides pasākumos ir būtisks bērnu attīstības elements, kam ir liela nozīme viņu garīgās veselības stiprināšanā.
Ko rāda prakse
Bērnu un pusaudžu resursu centra dati liecina, ka pusaudžu mentālā veselība turpina pasliktināties. Kopš 2021. gada ir gandrīz dubultojies pusaudžu (vecumā no 10 līdz 18 gadiem) skaits, kuri vērsušies centrā pēc palīdzības.
Šie jaunieši ar lielām grūtībām paveic tās ikdienas darbības, kas no viņiem tipiski tiktu sagaidītas.
Piemēram, bieži kavē vai neapmeklē mācības, konfliktē ar vecākiem, gandrīz pilnībā izolējas no saviem draugiem. 2022. gadā psihiatrisko palīdzību saņem jau katrs trešais, un šī gada pirmajos četros mēnešos psihiskā veselības stāvokļa dēļ slimnīcā bija jāievieto divas reizes vairāk pusaudžu nekā visā 2021. gadā.
RSU zinātnieku veiktajā pētījumā par tendencēm Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihiatrijas pacientu raksturojumā Covid-19 pandēmijas laikā apkopotie dati liecina par pieaugošu tendenci neatliekamā kārtā stacionēto pusaudžu skaita ziņā. Arvien biežāk novērojama bērnu un pusaudžu depresija, sevis ievainošana ar asiem priekšmetiem vai tīša saindēšanās.
“Iezīmējas tendence, ka tiem bērniem, kuriem pirms pandēmijas bija tikai nelielas grūtības, piemēram, paaugstināta trauksme, grūtības socializēties, uzvedības traucējumi un citas problēmas, pandēmijas ietekmē stāvoklis strauji pasliktinājās,” norāda Pusaudžu resursu centra speciāliste Romija Krēziņa.
Par to liecina fakts, ka ļoti daudz šo pusaudžu šobrīd vēršas pēc palīdzības.
2021. gadā centra filiālēs palīdzību saņēma vairāk nekā 2400 pusaudži un viņu tuvinieki no visas Latvijas, bet šī gada pirmajos četros mēnešos jau vairāk nekā tūkstoš.
Veselības ministrijas apmaksātajā Garastāvokļu traucējumu programmā pērn palīdzību saņēma 1008 pusaudži un viņu tuvinieki. Lielākajai daļai sarežģījumu risināšanā palīdzējušas dažas konsultācijas, bet ilgstošs atbalsts vairāku mēnešu garumā bija nepieciešams vairāk nekā 290 jauniešiem ar depresijas simptomiem un paaugstinātu pašnāvības risku.
Pusaudžu resursu centru 2018. gadā izveidoja Bērnu slimnīcas fonds sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Psihiatrijas klīnikas speciālistiem. Centra filiāles ir vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Daugavpilī, Ventspilī, Tukumā, Siguldā, darbojas arī mentālās veselības atbalsta tālrunis.
Lai saņemtu centra speciālistu palīdzību, nav nepieciešams ārsta nosūtījums, turklāt visi pakalpojumi tiek sniegti bez maksas.
Mazkustīgums un uztura paradumi
Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki arī noskaidrojuši, ka ieviestie ierobežojumi, tajā skaitā attālinātais mācību process, veicinājuši mazkustīgu dzīvesveidu, palielinājies arī laiks, ko bērni pavada pie viedierīcēm (TV, datora), turpretī samazinājušās fiziskās aktivitātes. Pirms pandēmijas aptuveni 80% bērnu un jauniešu vecumā no 11 līdz 17 gadiem nebija sasnieguši Pasaules veselības organizācijas fiziskās aktivitātes ieteikumus, bet pētījumi liecina, ka skolas vecuma bērniem bijusi ierobežota iespēja iesaistīties fiziskajās aktivitātēs, bērni mazāk laika pavadījuši, sportojot ārpus mājām, palielinājies miegā pavadītais laiks.
Aptaujājot sporta skolotājus, pētnieki noskaidrojuši, ka attālinātajā mācību procesā skolotājiem bijis daudz grūtāk noturēt skolēnu uzmanību un motivēt viņus sasniegt sporta stundā izvirzīto mērķi. Pandēmijas laikā samazinājusies skolēnu vēlme piedalīties attālinātajās sporta stundās, jo trūkst tieša kontakta ar vienaudžiem un skolotāju.
Savukārt Latvijas Universitātes veiktajā 9.–12. klašu skolēnu aptaujā papildus atklātas arī problēmas ar ēšanu. Attālināti mācoties, skolēni ēduši steigā un bieži vien ēdienus ar zemāku uzturvērtību.
Piemēram, kāds skolēns komentāros raksta, ka pusdienu pauzes bijušas īsas, tādēļ nav paguvis paēst, jo pašam ir jāgatavo un pēc paēšanas jānokopj, bet skolas ēdnīcā tikai jāpaņem ēdiens un jāapēd, bet kāds cits atzinies, ka starp mācību stundu tiešsaistēm apēdis kādu našķi, jo trūcis laika pagatavot siltu ēdienu. Vēl viena problēma ir pie datora ekrāna pavadītais laiks.
Kopumā tas bijis nesamērīgi liels, tādēļ radījis pārejošus redzes traucējumus, it īpaši tādēļ, ka gan mācību process, gan atpūta bieži vien saistīta ar viedierīču lietošanu.
Pusaudžu mentālās veselības problēmas
* Trauksme
* UDHS jeb uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms
* Ēšanas traucējumi
* Paškaitējums
* Psihoze
* Identitātes sarežģījumi
* Depresija
* Mobings, bulings, ņirgāšanās
* Narkotisko vielu lietošana
* Datorspēļu vai mobilā telefona atkarība
* Traumējošas pieredzes
