Uz Sibīriju izsūtītie “aizvesti saņemt izglītību par brīvu.” Kā Jurijs komentāra dēļ nonāca uz apsūdzēto sola 23
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Stājies spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums pret Juriju Vasiļjevu, kurš publiski rupji noniecināja noziegumu pret cilvēci.
J. Vasiļjevam tika piespriestas 240 stundas darba sabiedrības labā par saviem izteikumiem 2019. gada 25. martā. Šajā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā Vasiļjevu feisbukā piesaistīja kādas personas ieraksts: “Garīgi slimas sistēmas sekas.
Vēl joprojām nesaprotu, kā var vienā dienā izvest 42 125 cilvēkus? Turklāt tikai par to, ka viņi mīlēja Latviju?!
Skaties šovakar LTV “4 studiju” un iepazīsti skaudro vēsturi! Dievs svētī Latviju!”
Tam bija pievienots attēls ar informāciju, ka no Latvijas uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā izvesti 15 424, bet 1949. gada 25. martā – 42 125 iedzīvotāji. Kāds cits feisbuka lietotājs to bija komentējis: “Nevienam nepiedosim”, uz ko savukārt reaģējis Vasiļjevs, ierakstot savu komentāru krievu valodā:
“Nu jā! 57 549 cilvēki tika aizvesti saņemt izglītību! Pie kam par brīvu! Pēc tam, kuri bija atgriezušies, mūsdienu Latvijā saņem pabalstus vairāk nekā daži pensiju! Bet atgriezties vēlējušies ne jau visi, tāpēc ka Sibīrijā viņiem šķita labāk!”
Kāds acīmredzot par šo ierakstu ziņojis, un ierosināta krimināllieta. Tiesa konstatēja, ka apsūdzētais “izdarīja īstenotā nozieguma pret cilvēci publisku rupju noniecināšanu”.
“Apzinoties, ka vietnē “facebook.com” ievietotie komentāri ir brīvi pieejami neierobežotam interneta lietotāju lokam, kā rezultātā tos izlasa daudz dažādi cilvēki, ironizējot un ņirgājoties par to, ka 57 549 cilvēki tika izvesti, lai saņemtu izglītību par brīvu, un daļa neatgriezās, jo Sibīrijā viņiem šķita labāk, [apsūdzētais] publiski rupji noniecināja 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā Latvijā veiktās deportācijas, kuras saskaņā ar Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūtu 7. pantu ir noziegums pret cilvēci,” teikts tiesas spriedumā.
Vasiļjevs savu vainu atzinis un ar prokuroru šā gada jūlijā noslēdzis vienošanos par sodu – piespiedu darbu uz 240 stundām, kā arī apņēmies atlīdzināt procesuālos izdevumus 15 eiro apmērā.
