0
Kura tiesa uzraudzīs?
Taču Londona vēlas, lai viņu tiesības pārraudzītu nevis Eiropas Tiesa, bet gan tā būtu britu tiesu varas kompetence. Šeit Londonas un Briseles viedokļi būtiski atšķīrās, jo Brisele savukārt iepriekš pauda, ka vēlētos, lai Eiropas pilsoņu tiesības paliek Eiropas Tiesas kompetencē, ja rodas strīda situācija.
T. Mejas piedāvājums izpelnījās asu kritiku no ES institūciju līderu un arī vairāku valstu vadītāju puses, kuri norādīja, ka tas ir neskaidrs un nerada pārliecību par pilsoņu drošību. Šonedēļ, pirmdien, Lielbritānijas valdība nāca klajā ar jau konkrētāku piedāvājuma izklāstu, tā kā uz Briseli T. Meja bija atvedusi tikai principus.
17 lappušu garajā dokumentā vēlreiz apliecināts Briselē vēstītais un arī sacīts, ka Londona neakceptēs Eiropas Tiesas uzraudzību pār ES pilsoņu tiesībām, norādot, ka šos jautājumus izlems Lielbritānijas tiesas, un solīja, ka personas, kas notiesātas par nopietniem noziegumiem, tiks izraidītas. “Šis ir godīgs un nopietns piedāvājums un tas būs saistīts ar vienošanos, kas tiks noslēgta par ES dzīvojošo britu tiesībām,” sacīja premjerministre T. Meja.
Taču arī pēc šā plāna breksita sarunu delegācijas vadītājs no Eiropas Komisijas puses Mišels Barnjē paziņoja, ka Lielbritānijai jāvieš lielāka skaidrība par ES pilsoņu tiesībām, nekā sniedz Mejas publiskotais dokuments. Savukārt breksita sarunu Eiropas Parlamenta (EP) delegācijas vadītājs Gijs Ferhofstads atzinīgi novērtēja Mejas ierosinājumu vienkāršot procedūras uzturēšanās atļaujas iegūšanai, bet norādīja, ka premjeres plānā esot daudz ierobežojumu.
Pilsoņu tiesību garantēšana ir viens no aktuālākajiem jautājumiem līdzās tam, cik Lielbritānijai vēl būs jāiemaksā bloka budžetā kā Eiropas Savienības dalībvalstij un kā risināt Apvienotajai Karalistei piederošās Ziemeļīrijas un Īrijas Republikas robežas jautājumu. Un arī par tiem diskusijas turpinās.
Pievēršas aizsardzībai
Šobrīd aktuāla ir Aizsardzības fonda izveidošana un spēku apvienošana, izmantojot resursus, kas ir valstu rīcībā. Kā norādīja Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis, kurš valsti pārstāvēja galotņu sanāksmē, mājasdarbi ir skaidri un Aizsardzības ministrija izskatīs iespējas, kā Latvija varētu piedalīties fonda veidošanā.
“Vēl pirms pusgada bija prāta vētra par to, kā Eiropas Savienība ar savu politiku izskatīsies iepretim NATO, bet šobrīd ir uzņemts skaidrs kurss. Pirmkārt, Eiropas Savienība ir kā NATO papildinošais elements – sadarbība un tikai sadarbība. Otrkārt, patlaban diskutējam par Aizsardzības fonda izveidošanu, kur būtu vieta mūsu jaunajiem zinātniekiem, lai sadarbībā ar aizsardzības nozari varētu piedalīties projektos un radīt jaunu pienesumu drošības nostiprināšanai. Ņemot vērā, ka Aizsardzības ministrija jau tagad sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti, es tiešām redzu iespējas mūsu zinātniekiem. Vienīgi vajadzēs strādāt, lai atrastu partnerus lielajās valstīs,” tā norādīja premjerministrs Māris Kučinskis.
