Komisija atbalsta Saeimas paziņojuma projektu par Aleksandra Lukašenko neatzīšanu kā leģitīmu Baltkrievijas prezidentu 1
Saeimas Ārlietu komisijas vairākums šodien atbalstīja Saeimas paziņojuma projektu par Aleksandra Lukašenko neatzīšanu par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.
Iepriekš komisijas sēdes sākumā kvoruma trūkuma dēļ sākotnēji šis lēmums netika pieņemts, bet pēc tehniskā pārtraukuma sēdē piedalījās lielāks skaits deputātu, kuri atbalstīja paziņojuma pieņemšanu.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) komisijas atbalstītajā Saeimas paziņojuma projektā “Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti” rosināts paust, ka Saeima neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.
“Atkārtoti uzsverot, ka 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus, tā norādot, ka šajos vēlēšanu rezultātos balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu,” teikts Ārlietu komisijas atbalstītajā Saeimas paziņojuma projektā.
Dokumentā norādīts, ka tas tapis, reaģējot uz 23.septembrī Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kas līdz pēdējam brīdim tikusi turēta noslēpumā, un, kuras laikā Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tā arvien padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.
Paziņojuma projektā Ārlietu komisija atsaucas uz 18.augustā pieņemto Saeimas paziņojumu par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, Eiropas Savienības (ES) Padomes apstiprināto, ka ES noraida Baltkrievijā prezidenta vēlēšanu rezultātus, kā arī ES augstākā ārlietu pārstāvja Žuzepa Borela paziņojumu, ka ES atsakās atzīt Lukašenko par Baltkrievijas prezidentu gan vēlēšanu, gan inaugurācijas procesa demokrātiskās leģitimitātes trūkuma dēļ.
Saeimai paredzēts uzsvērt, ka Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā un citās pilsētās visā valstī turpina notikt plaša mēroga miermīlīgi protesti, neraugoties uz Baltkrievijas varasiestāžu īstenoto represijām un vardarbību pret Baltkrievijas tautu, politiskās opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības masveida arestiem un turpinātu vajāšanu.
Tādējādi baltkrievi demonstrē pieprasījumu pēc demokrātiskām tiesībām un pamatbrīvību un cilvēktiesību ievērošanas, uzsvērts dokumentā. Saeimai paredzēts arī norādīt uz inaugurācijas procedūras vairākām neatbilstībām Baltkrievijā spēkā esošajiem likumiem.
Paziņojuma projektā stingri nosodīta Baltkrievijas varas iestāžu vēršanos pret mierīgiem protestētājiem un to īstenotās vardarbīgās represijas, kopš prezidenta vēlēšanām notiekošo miermīlīgo masu protestu laikā brutāli un neprovocēti fiziski iespaidojot, pat spīdzinot protestu dalībniekus, vienkāršus garāmgājējus, kā arī žurnālistus un citus sabiedrības locekļus, kas izmanto pulcēšanās brīvību, vārda brīvību un tiesības protestēt.
Dokumentā prasīts Baltkrievijas varas iestādēm nekavējoties pārtraukt spēka pielietošanu, vardarbību, represijas un citus cilvēktiesību pārkāpumus pret baltkrievu tautu, kā arī aicināts Baltkrievijas varas iestādēm atturēties no jebkādām darbībām, kas nav vērstas uz nepieciešamā dialoga veidošanu ar baltkrievu tautu – pilsonisko sabiedrību, politisko opozīciju. Paredzēts, ka deputāti atkārtoti prasīs nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos.
Paziņojumā tiks uzsvērts nelokāms atbalsts gan Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 17.septembrī iniciētajai starptautisko ekspertu izmeklēšanai par cilvēktiesību pārkāpumiem un krāpšanos vēlēšanās Baltkrievijā, gan ANO Cilvēktiesību padomes darbam, lai nodrošinātu, ka starptautiskās organizācijas dokumentē cilvēktiesību pārkāpumus un ziņo par tiem, kā arī lai nodrošinātu attiecīgo atbildību un tiesiskumu cietušajiem.
Dokumenta projektā aicināts nekavējoties izveidot visaptverošu, efektīvu un savlaicīgu ES sankciju režīmu, kas dotu iespēju vērsties pret ikvienu personu, valsts vai nevalstisku dalībnieku un citām struktūrām, kas ir atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un ļaunprātīgu varas izmantošanu.
Saeimai arī paredzēts paust nelokāmu atbalstu Baltkrievijas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei, kā arī Baltkrievijas tautai.
Dokuments tapis sadarbībā ar Ārlietu ministriju (ĀM) un paredzēts, ka tiks lūgts Saeimai par to lemt 1.oktobrī atsevišķā ārkārtas sēdē, kas vēl jāsasauc Saeimas Prezidijam, aģentūrai LETA norādīja Kols.
Kā ziņots, Latvija neuzskata, ka veiktā inaugurācijas ceremonija leģitimizē un pilnvaro bijušo Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ieņemt prezidenta amatu sesto termiņu, uzsver Latvijas Ārlietu ministrijā.
Baltkrievijā kopš prezidenta vēlēšanām 9.augustā notiek plaši protesti pret Lukašenko režīmu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Lukašenko vēlēšanās ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1% balsu. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.
ANO cilvēktiesību izmeklētāja Anaisa Marina iepriekš paziņojusi, ka Baltkrievijā kopš vēlēšanām agresīvi aizturēti vairāk nekā 10 000 cilvēku un saņemtas vairāk nekā 500 sūdzības par spīdzināšanu un tūkstošiem cilvēku tikuši mežonīgi piekauti.
