Pansionāta iedzīvotājiem uz rokas paliek pavisam nedaudz 12
“Agrāk pansionāta iemītniekiem no pensijas uz rokas atstāja 15% no pensijas, bet tagad – tikai 10%. Uzturos pansionātā “Ezerkrasti”, mana pensija ir 174 eiro, personiskajiem tēriņiem paliek tikai 14,44 eiro mēnesī. Tas ir stipri par maz. Esmu dzirdējis, ka, piemēram, Polijā senioriem, kas dzīvo pansionātā, atstāj pat 30% no pensijas. Vai Latvijā šo summu neplāno pārskatīt? Kā tas ir Lietuvā un Igaunijā?” jautā mūsu lasītājs Roberts Vasiļkovs no Rīgas.
Pārskatīt nedomā
Personai, kas uzturas ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centrā jeb pansionātā, ir tiesības saņemt noteiktu naudas summu personiskiem izdevumiem, kas šobrīd ir 10% no personas pensijas, ieskaitot piemaksu pie pensijas, vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra. “Agrāk cilvēka rīcībā palika piecpadsmit procenti no pensijas, bet, sākoties krīzei, tos samazināja uz desmit procentiem. Cilvēki tiešām to pārdzīvoja,” atzīst Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā referente Elvīra Grabovska. Tomēr uz jautājumu, vai pansionāta iemītnieki var cerēt, ka uz rokas saņemamo summu varētu atjaunot, līdzīgi kā to izdarīja ar 2009. gadā budžeta glābšanai daļēji samazinātajām strādājošu un nestrādājošu vecuma pensionāru pensijām, LM speciāliste atbild noliedzoši. “Ilgstošās sociālās aprūpes centrā iemītnieku nodrošina ar visām pamata vajadzībām – ēdienu, apģērbu, higiēnas precēm, medicīnisko aprūpi, līdz ar to uz rokas saņemtos desmit procentus no pensijas cilvēks var izmantot kāda našķa vai kaut kā cita iegādei. Procentuāli lielāku naudas summu pansionāta iemītnieku rīcībā nav iespējams atstāt arī tādēļ, ka cilvēki paši pilnā apmērā no saviem ienākumiem nespēj nodrošināt samaksu par pansionātu un par viņiem tiek maksāts no publiskajiem līdzekļiem. Pansionātos arī ļoti palielinās gados vecu un gulošu iemītnieku skaits, kuru aprūpei nepieciešams lielāks darbinieku skaits un jāiegulda vairāk līdzekļu,” skaidro Elvīra Grabovska.
Valstīs kārtība ļoti atšķirīga
Lai iegūtu datus par to, cik daudz naudas ilgtermiņa aprūpes institūcijā tiek atstāts paša cilvēka rīcībā citās Eiropas Savienības valstīs, ielūkojos autoru kolektīva pētījumā “Fakti un dati par veselīgu novecošanu un ilgtermiņa aprūpi Eiropā un Ziemeļamerikā”, jo LM šāda informācija netiek apkopota.
Pētījuma autori norāda, ka lielākajā daļā ES valstu pakalpojuma saņēmējs par uzturēšanos institūcijā veic nozīmīgu līdzmaksājumu no saviem ienākumiem, piemēram, pensijas, lai segtu izmaksas par ēdināšanu un dzīvošanu tajā. Ziemeļvalstīs raksturīgi, ka valsts atbildība rūpēs par nevarīgu cilvēku ir lielāka nekā viņa tuvinieku atbildība, tādēļ parasti viņi tiek atbrīvoti no maksājuma par viņu gados vecā radinieka aprūpi.
Tomēr parasti cilvēkam uzturēšanās izmaksas pansionātā jāsedz no saviem ienākumiem (pensijas), un raksturīgi, ka pakalpojuma saņēmējiem tiek piešķirts tikai neliels daudzums naudas personiskiem tēriņiem (10 – 20% no ienākumiem). Ir valstis, kas noteikušas robežlīniju līdzmaksājumam no pakalpojuma saņēmēja, un, piemēram, Zviedrijas gadījumā tā ir diezgan zema.
Lietuvā par uzturēšanos pansionātā pensionāram jāšķiras no 80% savas pensijas un 20% no tās paliek paša rīcībā. Tomēr šo apmēru bija paredzēts mainīt, stāsta Lietuvas sociālo darbinieku asociācijas vadītāja, sociālās aprūpes centra Klaipēdā direktore Diāna Stankaitiene. “Valstī jau bija sagatavots likumprojekts, ka no savas pensijas būs jāmaksā 90%. To bija paredzēts ieviest šogad, tomēr nekas netika mainīts, un joprojām cilvēka rīcībā paliek 20% pensijas,” stāsta D. Stankaitiene. “Tā kā cilvēku pansionātā nodrošinām pilnīgi ar visu, sākot ar zālēm un beidzot ar pamperiem, desmit procenti no pensijas viņam būtu pietiekama summa.”
Polijā ir noteikts, ka par uzturēšanos pansionātā jāmaksā pilnā apmērā pašam iemītniekam un viņa ģimenei, taču – maksājums no paša cilvēka nedrīkst pārsniegt 70% no viņa ienākumiem. Pārējā summa jāpiemaksā viņa ģimenes locekļiem, protams, tiek ņemti vērā viņu ienākumi. Gadījumos, kad cilvēkam, kas uzturas pansionātā, nav ģimenes vai arī tā ir atbrīvota no maksājumiem zemu ienākumu dēļ, pašvaldība sedz atlikušo maksājuma daļu par pansionātu. Tomēr arī Polijā arvien vairāk izskan runas, ka 30%, kas paliek pansionāta iemītnieka personiskiem tēriņiem, ir par daudz, jo arī šeit aug pakalpojumu cenas un palielinās gulošo klientu skaits. Līdzīgi kā Latvijas pansionātos. Pagaidām gan vēl nekādi grozījumi attiecībā uz pansionātu iemītnieku summu personiskiem izdevumiem nav veikti.
Igaunijā uzturēšanās sociālās aprūpes centrā maksā no 320 līdz 450 eiro mēnesī, bet atsevišķās institūcijās 770 – 1100 eiro (2010. gada dati). Tiek atzīmēts, ka ļoti augušas paša pakalpojuma saņēmēja izmaksas – 1998. gadā par uzturēšanos aprūpes institūcijā pašam bija jāmaksā 23% no uzturēšanās maksas tajā, 54% apmaksāja vietējā pašvaldība un 17% valsts, 2010. gadā tikai 1% sedza no valsts budžeta. Pakalpojuma saņēmējs par uzturēšanos un ēdināšanu pansionātā maksā atbilstoši līgumam, kas ar to noslēgts, kā arī par aprūpi, ko viņš saņem. Institūcijās, kurās uzturas cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem, viņi paši maksā par uzturēšanos un ēdināšanu, bet aprūpes pakalpojumus apmaksā no valsts budžeta. Ja cilvēkam vai viņa ģimenes locekļiem nav līdzekļu, lai apmaksātu aprūpi pansionātā, to sedz no vietējās pašvaldības līdzekļiem. Nīderlandē ir visaugstāk novērtētā veco ļaužu aprūpes kvalitāte Eiropā. Pats iemītnieks par dzīvošanu veco ļaužu pansionātā maksā tikai nelielu naudas summu, kas ir procentuāli atkarīga no ienākumu lieluma. Katram senioram ir ģimenes ārsts, kas ir atbildīgs par viņa veselības stāvokli.
Norvēģijā ilgtermiņa aprūpe ir municipalitāšu ziņā, tajā ietilpst – veco ļaužu pansionāti, patversmes un palīdzība mājās. Pēdējos gados palielinās to iedzīvotāju skaits, kas izmanto šos pakalpojumus.
Zviedrijā uzturēšanās pansionātā maksā apmēram 4000 – 5000 eiro mēnesī, no kuriem pats iemītnieks maksā apmēram 2000 eiro, bet starpību piemaksā vietējā pašvaldība, zina stāstīt Latvijas Sarkanā Krusta Kurzemes komitejas izpilddirektore Anita Boitmane. Šajā valstī zemākā pensija ir 1500 eiro. Pakalpojuma saņēmējam pašam nav viss jāapmaksā, jo valstī noteikts, ka cilvēkam pašam uz rokas jāpaliek pietiekamam daudzumam naudas.
Cik paliek uz rokas pakalpojuma saņēmējam pansionātā*
Valsts Minimālais ienākums
Austrija 20%
Bulgārija 20%
Čehija 15%
Francija 10%
Igaunija –
Latvija 10%
Lielbritānija Fiksēta summa
Lietuva 20%
Nīderlande Fiksēta summa
Polija 30%
Rumānija 40%
Slovākija Fiksēta summa
Somija 15%
Ungārija 20%
Vācija –
Zviedrija Fiksēta summa
Avots: Rikardo Rodrigesa, Manfreda Hubera, Džovanni Lamuras pētījums “Fakti un dati par veselīgu novecošanu un ilgtermiņa aprūpi Eiropā un Ziemeļamerikā”, kurā apkopoti dažādu valstu dati 2010. un 2011. gadā.
