Uz Rio brauc teju visi prezidenti, bet nelietis ir tikai Pone? 17
Pēdējās dienās viens no centrālajiem personāžiem saistībā ar Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm ir Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Kaspars Pone – viņš aizbrauca uz Rio, bet peldētājas Aļonas Ribakovas trenerim Germanam Jakubovskim bija jāpaliek mājās. Neglīti. Taču ir fons, kas to neļauj vērtēt nemaz tik viennozīmīgi, proti, vieta olimpiskās komandas delegācijā atradusies praktiski visiem nacionālo federāciju vadītājiem.
Latviju Rio pārstāv atlēti no 12 sporta veidu federācijām – cīņa, vieglatlētika, volejbols, riteņbraukšana, kanoe, džudo, burāšana, peldēšana, teniss, šaušana, svarcelšana un modernā pieccīņa. Latvijas Olimpiskās komitejas izdotajā oficiālajā Latvijas delegācijas bukletā iekļautas visas personas, kas dosies uz Rio (izņemot dažus pēdējā brīža papildinājumus), un – tur ir astoņu federāciju prezidentu uzvārdi. Iztrūkst četri, bet – Latvijas Šaušanas federācijas prezidents Kārlis Krēsliņš “LA” piektdien atzina, ka tomēr pārdomājis un nākamnedēļ lidos uz Brazīliju. Latvijas Kanoe federācijai šobrīd nav prezidenta, svarcelšanā jau gadiem valda aukstais karš starp Viktoru Ščerbatihu/Eduardu Andruškeviču (pašu dibinātā Latvijas Svarcelšanas federācija) un Aivaru Ritenieku (Latvijas Svarcelšanas klubu apvienība), līdz ar to patiesībā var pat uzskatīt, ka arī svarcēlājus Rio pārstāv oficiāla persona. Par Latvijas Modernās pieccīņas federācijas prezidentu Jāni Liepiņu neizdevās iegūt informāciju – bukletā viņa nav, bet, iespējams, tas saistīts ar to, ka Ruslans Nakoņečnijs bija pēdējais, kas oficiāli iekļuva olimpiešu kārtā pēc Krievijas sportistu diskvalifikācijas. Katrā ziņā viņa treneris Mihails Jefremenko ir Rio.
Latvijas Olimpiskā komiteja skaidrojusi, ka vietas visiem delegācijas pārstāvjiem nepietiek. Objektīvs iemesls, vairāk palīgu nepieciešams tiem sportistiem, kuriem ir lielākas izredzes uz augstu vietu, pārējiem jābūt saprotošiem. Taču, piemēram, Rio ir trīs burāšanas pārstāvji – sportiste Ketija Birzule (cīnās par pirmspēdējo vietu), treneris Māris Birzulis un Latvijas Zēģelētāju savienības prezidents Ansis Dāle. To pašu var teikt par šaušanu – ir sportists Dainis Upelnieks (bez izredzēm uz augstu vietu), treneris Uģis Dronka un būs federācijas prezidents Krēsliņš (visi vienlaicīgi, ne uz tā rēķina, ka sportists/treneris aizbrauks un funckionārs atbrauks).
Fakts, ko var konstatēt – Pone ir Rio, bet treneris palicis mājās, nav glīts. Taču – kāpēc tieši peldēšanas federācija nostādīta situācijā, kad jāizdara pietiekami sāpīga izvēle? Peldēšana nebūt nav marginālākais sporta veids.
