Studenti jau ir skolotāji 16
“Visā Vidzemes reģionā jūs neatradīsiet nevienu izglītības iestādi, kur nestrādātu mūsu absolventi. Lielākais prieks, ka daļa no viņiem ir izauguši par skolu direktoriem. Piemēram, Cēsu skolās divi direktori, bet trijās vai četrās skolās direktoru vietnieki ir mūsu filiāles absolventi,” saka M. Raudziņa. Filiāle palīdz reģiona ļaudīm izaugt. No studentu anketām redzams, ka daudzi sākuši studēt, kad strādājuši izglītības iestādēs par aukli, aprūpētāju, skolotāja palīgu. Jau studiju laikā sākuši pedagoģisko darbu.
Diezgan daudz studentu iepriekš jau ieguvuši augstāko izglītību. Te studē, piemēram, filologi, kuri nu vēlas strādāt par skolotājiem, tāpēc jāiegūst attiecīga kvalifikācija.
“Mēs esam arī nozīmīgs pedagogu tālākizglītības centrs,” piebilst M. Raudziņa. “Piemēram, kad par Eiropas struktūrfondu finansējumu pedagogi varēja iegūt papildu kvalifikācijas, mēs apmācījām 849 pedagogus. Šajā mācību gadā pie mums varēja apgūt Valdorfpedagoģiju un pedagoģijas pamatus. Organizējam arī pedagoģiskās zinātniskās konferences.”
Kopumā filiālē apgūstamas četras dažādas pedagogu studiju programmas, bet mācās arī psihologi un komercdarbības organizatori. Studentu grupa kādā no studiju programmām filiālē tiek veidota, ja studēt vēlas vismaz 10 līdz 12 cilvēki. Taču atbirums ir diezgan liels un var būt arī tā, ka grupā ir tikai septiņi studenti.
Lielākā daļa studentu strādā, tomēr neesot pamata uzskatīt, ka te gūtā izglītība būtu zemāk vērtējama, spriež M. Raudziņa. Kaut gan studentiem augstskolā jāpavada tikai viena diena nedēļā, studijām tiekot veltīts daudz laika, jo jāveic arī daudz mājasdarbu.
M. Raudziņa uzsver: filiālēs notiek tikpat nopietns darbs kā Rīgas augstskolās. Cēsu filiālei ir pat vesela trīsstāvu ēka ar bibliotēku, kurā ir viss pedagoģijas studijām nepieciešamais, arī bērnu istaba, lai studentes, no kurām daļa ir jaunās māmiņas, uz studijām varētu ņemt līdzi mazuļus. Kaut arī mācības te nenotiek katru dienu, studenti var nākt jebkurā laikā, lai izmantotu bibliotēku vai datorklasi.
Filiālē ir tikai trīs pastāvīgie darbinieki. Sākumā bijis arī gana daudz vietējo mācībspēku. Taču ārvalstu eksperti sākuši apšaubīt, vai šie pasniedzēji spēj nodrošināt attiecīgo kvalitāti. Tāpēc tagad ir palikuši tikai divi vietējie docētāji, kuri strādā arī Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiālē, bet pārsvarā Cēsīs kursus vada tie paši mācībspēki, kas strādā ar studentiem Rīgā. Piemēram, psihologiem lekcijas lasa pat augstskolas rektore Daina Voita, kas ir bioloģijas zinātņu doktore. “Pasniedzēji jau nebrauc tikai pie mums, viņi dodas arī uz citām filiālēm. Visu šo studiju procesu sakārtošana ir prasījijusi padsmit gadus nopietna darba,” teic M. Raudziņa.
RPIVA Cēsu filiāle dibināta 1995. gadā, kad tā īrējusi telpu ar vienu galdu un krēslu Cēsu Pastariņa sākumskolā. Tolaik filiālē bija tikai viena studiju programma, kas bija paredzēta sākumskolas skolotāju apmācībai. Taču jau pirmajā darbības gadā filiālē bija 83 studenti, no kuriem 78 studijas arī pabeidza. Tagad filiāle atrodas savā ēkā, kur kādreiz bija Cēsu profesionālās vidusskolas kopmītne, bet pārvērsta studijām piemērotās, sakoptās telpās.
RPIVA filiāles: gan lielas, gan ļoti mazas
Studentu skaits RPIVA un tās filiālēs *
Rīga – 2222
Cēsis – 303
Tukums – 158
Kuldīga – 144
Alūksne – 111
Bauska – 111
Jēkabpils – 82
Ventspils – 77
Madona – 12
Ko studē filiālēs
Skolotājs – 778
Komercdarbības organizācija – 91
Komercdarbība un uzņēmumu vadība – 90
Darba aizsardzība – 22
Psiholoģija – 17
Filiālē studiju maksa ir zemāka nekā Rīgā. Piemēram, studiju gads topošajiem pirmsskolas pedagogiem filiālē izmaksā 990 eiro, bet Rīgā – 1090 eiro.
Šodien, protestējot pret plānoto RPIVA pievienošanu LU, akadēmijas studenti dosies gājienā no Saeimas gar Izglītības un zinātnes ministriju līdz valdības namam.
Dati: IZM un RPIVA
* 2015. gadā
