Uz Rīgu? Neparko! Skolotājiem Rīga šķiet pārāk tālu 16
Studēju Cēsīs, jo dzīvoju šīs pilsētas tuvumā, gribu personiskāku attieksmi, nepatīk Rīga – tādi ir galvenie iemesli, ko min Rīgas Pedagoģijas un vadības akadēmijas (RPIVA) Cēsu filiāles studenti, jautāti, kāpēc studē tieši šeit.
Kā zināms, jau no nākamā studiju gada Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šo akadēmiju plāno pievienot Latvijas Universitātei (LU) un filiāļu liktenis ir neskaidrs. Sākotnēji tika teikts, ka tās tiks likvidētas, taču pēc tam, kad satraukumu par šo plānu pauda gan Ministru prezidenta Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) pārstāvētais politiskais spēks, gan pašvaldību vadītāji, tomēr izskanēja versija, ka filiāles paliks, taču tajās mācīs tikai pedagogus. Šobrīd filiālēs var studēt arī citās studiju programmās.
Bet vai tiešām Latvija ir tik liela, lai reģionu iedzīvotāji nevarētu doties mācīties uz Rīgu, sevišķi, ja jāmācās tikai viena diena nedēļā, kā tas ir šajās filiālēs, kur piedāvā studēt par maksu nepilna laika klātienē?
Studijām praktiskāka pieeja
Linda Mārtiņsone un Natālija Ragovska šobrīd Cēsu filiālē studē 4. kursā, lai kļūtu par diplomētām pirmsskolas un sākumskolas pedagoģēm. Abas jau strādā par skolotājām. Lindai uzticēta pirmsskolas grupa Cēsu Jaunajā sākumskolā, arī Natālija strādājusi bērnudārzā, taču nu ir 3. klases skolotāja Blomes pamatskolā.
Linda ir cēsniece, bet Natālija brauc uz Cēsīm no Smiltenes novada. Abas noteikti negribētu studēt Rīgā: Linda tāpēc, ka galvaspilsētā nepatīk, bet Natālija tāpēc, ka ceļš uz Rīgu ir dārgs un prasa arī daudz laika. Turklāt lielā augstskolā nebūtu tik personīgas attieksmes kā Cēsu filiālē. Tāpēc abas priecājas, ka studijas jau teju pabeigtas un vismaz viņu plānus reorganizācija neizjauks.
Topošās psiholoģes Aija Gabrāne un Dace Bore mācās 3. kursā. Aija līdztekus studijām audzina bērnus, bet Dace strādā tirdzniecībā. Aija ir cēsniece, bet Dace brauc uz studijām no Valmieras, kuras augstskolā psiholoģijas studijas nepiedāvā.
Tā kā psihologa profesijā bez maģistra grāda darbu atrast ir teju neiespējami, topošās psiholoģes cerējušas, ka arī maģistrantūrā varēs studēt turpat Cēsīs. Diemžēl, ja filiāle pāries LU ziņā, visticamāk, Cēsīs psiholoģiju vairs nevarēšot studēt. Studentes atzīst: izbraukāt uz augstāka līmeņa studijām Rīgā nevarēšot ģimenes vai darba dēļ, tāpēc sapnis par psihologa darbu varētu būt izsapņots. Būšot mācījušās pašizaugsmei.
Aija atzīst, ka viņa nemaz nevēlētos studēt LU, jo kādreiz jau tur apguvusi pedagoģiju: bijis jāmācās daudz, viņasprāt, lieku priekšmetu, “lai tikai pasniedzējiem būtu darbs”. Tikmēr RPIVA filiālē mācot vien to, kas psihologa darbā tiešām noderēs. “Te lekcijas ir interesantas. Pēc katras studiju dienas vēl pārspriežam visu uzzināto,” piebilst Aija.
Studentēm te patīk arī tāpēc, ka studentu grupa ir salīdzinoši maza, pasniedzējs var katram pievērst gana lielu uzmanību, arī “iztērpināt”. Pēc kursadarba aizstāvēšanas esot sajūta kā pēc pirts.
Kad ieejam telpā, kur mācās topošie sākumskolas un pirmsskolas skolotāji, izrādās, ka tieši no Cēsīm te ir vien dažas studentes. Daudz vairāk atbraukušas no Valmieras un tās apkārtnes. Taču filiāles vadītāja Mārīte Raudziņa stāsta, ka ir studenti, kas brauc arī no Rīgas apkaimes, jo uz Cēsīm atbraukt esot ērtāk nekā braukt uz Imantu, kur galvaspilsētā atrodas RPIVA.
