“Ušakovam nāksies pasvīst”, “Plecs pie pleca” vairs neder. Kāds partijām noskaņojums ceļā uz Rīgas domi? 4
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējā pavasara sesijas sēdē Saeima kārtējo reizi grozīja Rīgas domes atlaišanas likumu, lai paredzētu iespēju pašvaldības vēlētājiem balsot jebkurā iecirknī Rīgā un pagarinātu to darba laiku iepriekšējās balsošanas dienās.
Šķiet, vairs nekas nevarētu kavēt Centrālo vēlēšanu komisiju 7. jūlijā izsludināt 29. augustā paredzētās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, lai 14. jūlijā varētu sākties kandidātu sarakstu iesniegšana.
Taču atšķirībā no citām reizēm nevienā no uzrunātajām partijām nevarēja just kādreizējo cīņassparu, kāds parasti pārņem politiķus pirms vēlēšanām.
Neliels entuziasms bija atlaistās Rīgas domes bijušā priekšsēdētāja Oļega Burova (“GKR”) balsī un arī “Attīstībai/Par/Progresīvie” kopīgā saraksta līdera Mārtiņa Staķa noskaņojumā, tieši šī politiskā spēka pārstāvis – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce – ierosināja Rīgas domes atlaišanu un panāca tam atbalstu arī Saeimā, kur tika veiktas izmaiņas arī citos likumos.
Politiķi paši tagad neņemas prognozēt, kāds varētu būt jaunās domes sastāvs, kuru šoreiz vairāk nekā jebkad ietekmēšot arī vēlētāju aktivitāte – labvēlīgākā situācijā būšot tie politiskie spēki, kas spēs motivēt savus vēlētājus aiziet uz vēlēšanu iecirkņiem vasaras izskaņā, kad cilvēki atgriežas no ārpilsētas mītnēm un gatavo bērnus jaunajam mācību gadam.
Pirms Covid-19 krīzes par startu Rīgas domes vēlēšanās bija paziņojusi partija “Gods kalpot Rīgai” un “Saskaņa”, kas vairs nestartēs kopā, bet katra atsevišķi.
Gatavību piedalīties vēlēšanās ir apstiprinājušas atlaistās domes opozīcijas partijas – “AP”, “Jaunā Vienotība”, kuras saraksta līderis ir Vilnis Ķirsis, Jaunā konservatīvā partija, kas vēl ir saraksta pirmā numura meklējumos, kā arī Nacionālā apvienība, kura šoreiz startēs kopā ar Latvijas Reģionu apvienību.
Šī saraksta galvgalī ir līderu tandēms Einārs Cilinskis un Edvards Smiltēns.
Gatavošanos vēlēšanām sākušas vēl divas Saeimā pārstāvētās partijas – Zaļo un zemnieku savienība, kura cīnīsies Viktora Valaiņa vadībā, kā arī “KPV LV”, kas komandu plāno atklāt jūnija beigās.
Zināms, ka uz vietām Rīgas domē pretendē arī Latvijas Krievu savienība. Gandrīz visu aptaujāto partiju pārstāvji atzina, ka varētu būt nelielas korekcijas iepriekš sagatavotajos kandidātu sarakstos, kā arī būtiskākas izmaiņas pirms krīzes apstiprinātajās programmās.
Vairākums aktīvo kampaņu plāno sākt augustā.
Konkurence labēji centriskajā spārnā kā allaž būs liela, jo aicinājumam izveidot vairāku partiju kopīgu sarakstu lielākā daļa spēku neatsaucās.
Nacionālā apvienība, kura iepriekš varēja rēķināties ar stabilu sev lojālo vēlētāju, pirmo reizi startēs kopā ar Latvijas Reģionu apvienību, kuras atbalstītāji vairāk ir ārpus Rīgas.
NA/LRA bija viens no spēkiem, kas pirms krīzes jau bija uzsācis kampaņu, bet tagad apvienība nesteidz izvietot reklāmu, ko savukārt sākusi darīt Zaļo un zemnieku savienība.
Šie tēriņi netiek pieskaitīti kopējam kampaņā atļautajam finansējuma apjomam, kas būs nedaudz vairāk kā 170 000 eiro.
Priekšvēlēšanu izdevumu uzskaite sāksies no 7. jūlija – pēc vēlēšanu izsludināšanas.
NA/LRA nāksies mainīt arī kampaņas vēstījumu, kas pirms krīzes bija “Plecs pie pleca,” bet jaunajai situācijai vairs nav piemērots, “Latvijas Avīzei” atzina viens no saraksta līderiem Edvards Smiltēns.
“Saskaņas” kandidātu saraksta līderis Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās būs krievu skolu aizstāvis Konstantīns Čekušins, aiz kura kā nākamo plānots pieteikt Annu Vladovu un Andri Morozovu.
“Mēs esam lielākā partija. Valde lēmumu ir pieņēmusi, kāpēc mums tagad vajadzētu kaut ko mainīt,” atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, vai Rīgas mēra kandidāts paliek sākotnēji pieteiktais K. Čekušins, sacīja “Saskaņas” domes priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs.
Ir iespaids, ka N. Ušakovs arī pats gatavojas aktīvi iesaistīties priekšvēlēšanu kampaņā, kā tas ir bijis arī vairākkārt iepriekš, kad N. Ušakovs kā toreizējais Rīgas mērs pārsvarā bija Saeimas vēlēšanu kampaņas seja.
Uz jautājumu, vai N. Ušakovs varētu būt “kampaņas seja”, viņš atbildēja: “Esmu ne tikai partijas domes priekšsēdētājs, bet vairāk nekā 15 gadus esmu partijas biedrs. Tas ir mans tiešais pienākums rukāt kopā ar visiem, lai mūsu komanda dabūtu labāko rezultātu.”
“Saskaņas” priekšsēdis Jānis Urbanovičs uz šo pašu jautājumu savukārt atbildēja: “Ušakovam nāksies pasvīst, jo viņam šīs vēlēšanas ir svarīgākas nekā tiem, kuri būs sarakstā.”
Viņš ilgus gadus bija atlaistās domes vadītājs, kuram jāpierāda, ka tās atlaišanas iemesls nebija pamatots, norādīja J. Urbanovičs.
Kandidātu sarakstā N. Ušakovs neesot tāpēc, ka nav pieļaujama mētāšanās ar vēlētāju uzticību – viņu ievēlēja Eiropas Parlamentā, kur arī jāstrādā.
Par lielāko izaicinājumu ikvienai partijai N. Ušakovs uzskata prasmi pārliecināt cilvēkus piedalīties vēlēšanās – augusts jau tā neesot labākais laiks to rīkošanai, bet tagad tās vēl notiks pastiprinātas piesardzības apstākļos, kad cilvēkiem būs jāiet balsot ar maskām.
Ja vēlētāju aktivitāte būšot zema, tad esot jautājums, cik reprezentatīvs būšot tādas domes sastāvs.
Par vēlētāju balsīm “Saskaņa” vispirms cīnīsies ar agrāko sabiedroto “Gods kalpot Rīgai”, kura savu kandidātu sarakstu apstiprināja jau februārī.
Tā līderis O. Burovs “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka sarakstā būs nelielas izmaiņas, jo viens no kandidātiem vairs nedzīvo Rīgā, bet bijušais domnieks Mihails Gavrilovs nolēmis aiziet no aktīvās politikas.
Uz vienu no vakantajām vietām plānots pieteikt kādu jaunu politiķi, kas būšot intriga, sacīja O. Burovs.
Viņš jau ir pamanījis medijos pret sevi vērstu “melno kampaņu”, bet uzsvēra, ka “GKR” ar citu nomelnošanu nenodarbošoties. Tā vietā esot svarīgi parādīt piedāvājumu, ar ko vēlētāji plašāk varēs iepazīties augustā, kad plānots uzsākt aktīvu kampaņu.
“Cilvēki tagad ir noguruši un neko negrib dzirdēt par politiku,” uzskata O. Burovs.
