“Pie rehabilotoga kvotas beigušās. Par maksu – kaut rīt.” Tikt uz rehabilitāciju – piņķerīgi 0
Uzmanīgi – maksas konsultācijas!
Lai ātrāk tiktu uz kājām pēc lielo locītavu endoprotezēšanas, traumas vai diska trūces operācijas, bieži vien nepieciešama medicīniskā rehabilitācija. Taču ne vienmēr atveseļošanās kurss jāveic slimnīcas apstākļos – ar nakšņošanu un ēdināšanu. Atšķirībā no stacionārās rehabilitācijas, kuru par valsts naudu visplašāk veic Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari”, tādēļ gaidīšanas rinda tajā svārstās no divām līdz pat 72 nedēļām, ambulatoro rehabilitāciju dažos dienas stacionāros lokālajās slimnīcās vai rehabilitācijas centros var saņemt pat nedēļas laikā. Lielākais šķērslis, it īpaši lauciniekiem, kas liedz to izmantot, – tālais ceļš turp un atpakaļ.
Krustpils novada iedzīvotāja Lidija Ugaine Madonas slimnīcā pirms neilga laika veica gūžas locītavas endoprotezēšanu. Apzinoties, ka ar slimnīcas rehabilitācijas ārsta ieteikumiem un ierādītajiem vingrojumiem vien būs par maz, viņa vēlas saņemt arī valsts apmaksātu rehabilitāciju. “Lai dabūtu norīkojumu uz “Vaivariem”, jāiet pie speciālista. Visu laiku vizīte maksāja piecus eiro, tagad – 17 eiro. Par piecām minūtēm! Kāpēc tik dārgi!? Vai kaut kas ir mainījies?” viņa nesaprot.
Piezvanot uz Jēkabpils reģionālās slimnīcas reģistratūru, noskaidroju, ka līdz gada beigām pieaugušajiem pie rehabilitologa par valsts naudu patiešām netikt, jo beigušās kvotas ambulatoro speciālistu darba apmaksai. Par pilnu maksu, 17 eiro, kaut nākamajā dienā.
Vai, saņemot maksas pakalpojumu, paciente turpmāk var cerēt uz valsts apmaksātu medicīnisko rehabilitāciju? “Nē,” uzsver Nacionālā veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga, mudinot pacientus šaubu un neskaidrību gadījumos zvanīt uz dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 80001234. Pacientei no Krustpils novada viņa iesaka uzzināt, kādas iespējas saņemt valsts apmaksāta rehabilitologa konsultāciju ir citās apkārtnes medicīnas iestādēs, kurās valsts finansējuma kvotas varbūt vēl nav iztērētas. Der gan atcerēties, ka vispirms jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, lai izraksta nosūtījumu valsts apmaksātai vizītei pie speciālista.
Kamēr sagaida rindu pie ģimenes ārsta, pēc tam – pie speciālista, pēc tam – uz rehabilitāciju… Garš un piņķerīgs process pat veselam rīdziniekam, kur nu vēl lauciniekam pēc gūžas locītavas vai kādas citas nopietnas operācijas. Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” valdes priekšsēdētāja Anda Nulle norāda, ka visīsākais un arī vieglākais ceļš, kā tikt pie valsts apmaksātas stacionārās vai ambulatorās rehabilitācijas, ir saņemt nosūtījumu no tās slimnīcas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta, kurā pacients ārstējies vai viņam veikta operācija.
“Pacientus pēc smagām traumām, ar smagiem funkcionāliem traucējumiem bieži vien uz stacionāro rehabilitāciju piesaka slimnīcas rehabilitācijas ārsts. Daudzus ar muguras smadzeņu bojājumu, sarežģītām neiroloģiskām vai citām saslimšanām un traumām pie mums pārved tieši no slimnīcas,” viņa stāsta. Arī pacientiem pēc lielo locītavu endoprotezēšanas, kuri saņēmuši atzinumu par stacionārās rehabilitācijas nepieciešamību “Vaivaros”, pašlaik nav jāgaida ilgāk par diviem mēnešiem. Ārste uzskata, ka tas nav daudz, ņemot vērā, ka, izrakstoties no slimnīcas, pacientam līdzi tiek dots darbības plāns, ko viņš drīkst un ko nedrīkst darīt, līdz pienāks viņa rinda uz valsts apmaksāto rehabilitācijas kursu. Piemēram, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā endoprotezētajiem pacientiem izsniedz speciālas brošūras par dzīvi pēc operācijas.
