Uz daudziem reģionālajiem ceļiem parādīsies atstarojošie signālstabiņi 0
Lai uzlabotu satiksmes drošību uz valsts autoceļiem vairāk nekā 30 valsts reģionālo autoceļu posmi tiek aprīkoti ar atstarojošiem signālstabiņiem, kas diennakts tumšajā laikā ļauj autovadītājiem labāk orientēties uz ceļa, informē “Latvijas valsts ceļi” (LVC).
Stabiņi tiek uzstādīti 43 posmos uz 27 reģionālajiem autoceļiem, gandrīz 1000 km kopgarumā.
“Ceļa pārredzamība ir ļoti būtiska no satiksmes drošības viedokļa. Latvijas klimatiskajos apstākļos, kad vairāk kā sešus mēnešus gadā rīta un vakara stundās ilgi pieturās krēsla vai tumsa, atstarojošais ceļu aprīkojums ir īpaši nepieciešams. Tāpēc arī nākamgad būtu jārealizē šāds projekts, aprīkojot vēl vismaz 700 kilometrus valsts autoceļu ar signālstabiņiem. Kopumā ar atstarojošajiem elementiem būtu jāaprīko visi valsts reģionālie autoceļi. Šādos rudenīgos laika apstākļos, kādi ir tagad, šī vajadzība ir īpaši uzskatāma” norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Saskaņā ar valsts standartu signālstabiņi jāuzstāda uz valsts galvenajiem ceļiem, tai skaitā arī šķērsojuma mezglu nobrauktuvēs un apdzīvoto vietu posmos, kur ceļa brauktuve ir bez apmales un/vai bez apgaismojuma.
Uz pārējiem ceļiem signālstabiņi jāuzstāda, ja pašreizējā satiksmes intensitāte ir ne mazāka par 1000 transportlīdzekļiem diennaktī. Signālstabiņus ieteicams uzstādīt arī tad, ja satiksmes intensitāte ir mazāka par 1000 transportlīdzekļiem diennaktī, it īpaši līknēs.
Ņemot vērā to, ka finansējums valsts autoceļiem jau ilgstoši nav pietiekams, daudzi ceļu posmi joprojām nav aprīkoti ar signālstabiņiem. Viens no projektiem, kura ietvaros tiks aprīkoti 750 kilometri autoceļu, tiek veikts pateicoties 300 tūkstošu eiro (ar PVN) finansējumam, ko satiksmes drošības uzlabošanai uz valsts autoceļiem ir novirzījusi Ceļu satiksmes drošības padome no Satiksmes drošības fonda.
Šajā fondā uzkrājas daļa no transportlīdzekļu apdrošinātāju saņemtās naudas par OCTA polisēm.
Signālstabiņi projekta ietvaros tiek uzstādi ceļu posmos, kur tie nebija vispār un kur ir lielāka satiksmes intensitāte. Vēl viens projekts tiek finansēts no valsts budžeta, tā ietvaros signālstabiņi tiek likti vairāk nekā 240 kilometros reģionālo autoceļu, par kopējo summu vairāk kā 100 000 eiro.
Atbilstoši iepirkuma rezultātiem projektos, kas tiek finansēti no Satiksmes drošības fonda, signālstabiņu uzstādīšanu Zemgalē un Kurzemē veiks SIA “Ceļu, tiltu būvnieks” par līgumcenu 242 734 eiro (ar PVN). Savukārt Pierīgā un Vidzemē stabiņus uzstādīs SIA “M-2” par līgumcenu 94 115 eiro (ar PVN). Iepirkums, kas tiek finansēts no valsts budžeta patlaban ir vērtēšanas stadijā.
Ceļu posmi Zemgalē un Kurzemē, kas tiks aprīkoti ar signālstabiņiem:
P97 Jelgava – Dobele – Annenieki posmā 8,055.-17,615. km un posmā 12,100.-37,000. km;
P98 Jelgava (Tušķi) – Tukums posmā 5,350.-12,100. km, posmā 12,100.-23,972. km un posmā 23,972.-46,508. km;
P103 Dobele – Bauska posmā 2,660.-19,225. km, posmā 19,225.-28,90 km, posmā 40,0.-48,606. km un posmā 48,606.-70,439. km;
P125 Talsi – Dundaga–Mazirbe posmā 2,595.-57,290. km un posmā 33,577.-33,844. km (paralēlā brauktuve);
P128 Sloka – Talsi posmā 6,150.-50,100. un posmā 50,100.-73,868. km;
P129 Talsu apvedceļš posmā 0,000.-6,714. km un 0,236. km – rotācijas apļa otra puse;
P108 Ventspils – Kuldīga–Saldus posmā 3,930.-36,000. km, posmā 36,088.-53,582. km, posmā 57,994.-79,983. km un posmā 79,983.-103,320. km;
P109 Kandava – Saldus posmā 28,645.-52,040. km;
P112 Kuldīga – Aizpute – Līči posmā 0,802.-27,862. km un posmā 27,862.-69,072. km;
P118 Kuldīgas apvedceļš posmā 0,000.-9,360. km;
P121 Tukums – Kuldīga posmā 4,630.-52,378. km;
P119 Kuldīga – Alsunga – Jūrkalne posmā 1,400. – 39,700. km;
P111 Ventspils (Leči) – Grobiņa posmā 9,600. – 93,350. km;
P105 Butnāri – Saldus -Ezere posmā 0,00. – 37,100. km.
Ceļu posmi Pierīgā un Vidzemē, kas tiks aprīkoti ar signālstabiņiem:
P1 Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži posmā 15,800.-32,291. km;
P2 Juglas papīrfabrikas ciemats – Upesciems posmā km 0,000.-2,727. km;
P4 Rīga – Ērgļi posmā 5,726.-30,125. km;
P5 Ulbroka – Ogre posmā 0,000.-9,450. km;
P7 Ragana – Turaida posmā 0,000.-9,760. km;
P8 Inciems – Sigulda – Ķegums posmā 0,000.-46,440. km un posmā 46,440.-74,408. km;
P14 Umurga – Cēsis – Līvi posmā 0,000.-13,452. km un posmā 13,452.-42,700. km;
P85 Rīgas HES – Jaunjelgava posmā 0,000.-11,500. km un posmā 11,500.-56,900. km;
P91 Mežvidi – Baldone posmā 0,000.-3,235. km;
P132 Rīga – Jaunmārupe posmā 1,800.-9,920. km;
P11 Kocēni – Limbaži – Tūja posmā 27,900. – 60,800. km;
P9 Ragana – Limbaži posmā 8,500. – 37,100. km.
Ceļu posmi Latgalē un Vidzemē, kas tiks aprīkoti ar signālstabiņiem:
Pļaviņas (Gostiņi) – Madona – Gulbene posmā 0,200. – 63,000. km.
Uzziņa:
Valsts AS “Latvijas Valsts ceļi” pārziņā ir 20 066 km autoceļu, no tiem: galvenie autoceļi – 1673 km, reģionālie autoceļi – 5453 km; valsts vietējie autoceļi – 12 883 km.
Patlaban uz valsts autoceļiem ir 105 883 signālstabiņi, no tiem: uz galvenajiem autoceļiem – 48 442, uz reģionālajiem autoceļiem – 50 806, uz vietējiem autoceļiem – 6635.
