Uz protestu viļņa grib atlaist Saeimu: “ZZS” un “Saskaņa” vēl neiesaistās parakstu vākšanā 4
Uzsāktā parakstu vākšana, lai ierosinātu tautas nobalsošanu par 13. Saeimas atlaišanu, varētu saskanēt ar parlamenta opozīcijas partiju – “Saskaņas” un zaļo un Zemnieku savienības – interesēm. Taču ne viena, ne otra vēl nav iesaistījušās kampaņā. “Saskaņas” priekšsēdis Jānis Urbanovičs gan “Latvijas Avīzei” atzina: “Mums jau nav cita varianta, kā pozitīvi pret šo tautas iniciatīvu izturēties, jo mēs valdībai pārmetam to pašu, ko viņi.” Taču to, vai un kādā veidā “Saskaņa” varētu reaģēt uz parakstu vākšanu, tās valde lems 3. decembrī.
Sabiedrības neapmierinātību lielā mērā izraisījusi politiķu nespēja izpildīt pērn Veselības aprūpes finansēšanas likumā nostiprināto solījumu par mediķu algu palielināšanu, kam budžetā varēja piešķirt tikai pusi no paredzētā. Ar parlamentu nemierā ir arī to pašvaldību iedzīvotāji, kas nepiekrīt jaunajai novadu kartei.
13. Saeimā ievēlēja trīs jaunus politiskos spēkus – Jauno konservatīvo partiju, “KPV LV” un “Attīstībai/Par”. Tās ienāca politikā, solot pārmaiņas. ZZS frakcijas vadītājs Uldis Augulis “Latvijas Avīzei” sacīja, ka viņš neaicināšot cilvēkus parakstīties, bet saprotot viņu sašutumu, jo “partijas ir daudz ko sasolījušas un ar meliem iegāja Saeimā”.
Nacionālā apvienība (NA) ir solījusi tikai to, ko var izpildīt, sacīja Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (NA). Viņaprāt, ārpusparlamenta spēki cenšas izmantot uzkurinātās kaislības, lai pievērstu sev uzmanību. NA nebaidoties no ārkārtas vēlēšanām, bet tas nebūtu lietderīgi, jo tieši šī Seima esot iesākusi vairākas svarīgas reformas, sacīja J. Iesalnieks.
Valsts prezidents Egils Levits intervijā LTV “Rīta panorāma” trešdien atzina, ka cilvēku neapmierinātība ir saprotama, bet, ja līdz ārkārtas vēlēšanām nonāktu, tad tās pašas partijas vien būtu. Taču E. Levits prasīšot Saeimai novērst pretrunu starp Veselības finansēšanas likumu, kur nav noteikts algu pieauguma finansēšanas avots, un Valsts budžeta likumu. “Tas ir viens no aizvainojuma iemesliem,” atzina Valsts prezidents.
Mediķi vēl domā
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir reģistrējusi divu iniciatīvas grupu – biedrības “Varu Latvijas tautai” un “Centra partijas” – pieteikto parakstu vākšanu, lai ierosinātu tautas nobalsošanu par 13. Saeimas atsaukšanu. Lai to izdarītu, ir jāsavāc ne mazāk kā 1/10 daļas vēlētāju jeb 154 865 paraksti. Saeima uzskatāma par atsauktu, ja tautas nobalsošanā par parlamenta atlaišanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz 2/3 no vēlētājiem, kas piedalījušies pēdējās Saeimas vēlēšanās. CVK informācija liecina, ka 13. Saeimas vēlēšanās bija 843 920 derīgās aploksnes, tātad parlamenta atlaišana būtu jāatbalsta vairāk nekā 563 000 pilsoņiem.
Parakstu vākšana ir uzsākta 15. novembrī. Līdz trešdienas vakaram bija parakstījušies vairāk nekā 33 tūkstoši cilvēku. Parakstīšanās ilgs gadu – līdz 2020. gada 14. novembrim. Parakstīties var elektroniski portālā “Latvija.lv” vai apliecinot parakstu pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja, informē CVK. Abu iniciatīvas grupu pārstāvji – Artūrs Malta (“Varu Latvijai tautai”) un Normunds Grostiņš (“Centra partija”) CVK ieradās 7. novembrī, kad beidzās 13. Saeimas “saudzēšanas periods”, jo gadu pēc Saeimas sanākšanas tās atlaišanu nevar rosināt.
Šonedēļ par nodomu CVK iesniegt šādu iniciatīvu paziņoja arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Tādā gadījumā CVK desmit dienu laikā būs jāizlemj, ko darīt ar šo iniciatīvu, “LA” paskaidroja CVK sekretārs Ritvars Eglājs. Likumā nav noteikts, kā rīkoties, ja dažādos laikos iesniegti pēc būtības vienādi ierosinājumi. CVK pārstāvis pieļāva vismaz četras iespējas – reģistrēt to kā atsevišķu parakstu vākšanu, pievienot to jau uzsāktajai, “ielikt to rindas galā”, kas nozīmētu parakstu vākšanas uzsākšanu teju pēc gada. Ir arī iespēja atteikt tās reģistrāciju, jo paraksti jau tiek vākti.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece “LA” vēl nevarēja pateikt, vai viņas vadītā organizācija varētu pievienoties iniciatīvai par parlamenta atsaukšanu. Taču viņa varot piekrist, ka politiskā kultūra Latvijā ir jāmaina. “Jautājums nav par to, vai atlaist vai neatlaist Saeimu, bet par demokrātiju Latvijā, vai mēs spēlējam spēlītes, vai virzāmies uz Ziemeļvalstu līmeni. Mums ir daudz jautājumu Finanšu ministrijai par to, kā veidojas budžets, kāpēc mums nav naudas, ja ārzemju eksperti saka, ka nauda Latvijā ir, bet tā ir pareizi jāsadala,” teica I. Aizsilniece.
Brigmanis pūļa vidū
Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis, kurš ilgus gadus bija ZZS frakcijas vadītājs, bet šajās vēlēšanās palika pirmais aiz svītras, tagad uz notiekošo skatoties no malas. Dienā, kad pie Saeimas protestēja mediķi un ar pašvaldību reformu neapmierinātie, A. Brigmanis bija piketa dalībnieku vidū.
“Viena lieta ir kā Saeimas deputātam iet cauri tam pūlim, bet cita lieta atrasties tajā iekšā un just sabiedrības noskaņojumu. Un tas bija naidīgs,” “LA” atzina A. Brigmanis. Viņa attieksme pret parakstu vākšanu ir rezervēta. Taču viņš varot saprast, kāpēc daļā sabiedrības uzkurināta nepatika, jo debašu kultūras līmenis Saeimā esot ļoti zems, “tur nav argumentu, bet gan prasta lamāšanās”. Viņaprāt, “kronis visam bija debašu laika ierobežošana līdz vienai minūtei par budžetu”.
Jāatgādina, ka arī tajā dienā no Saeimas tribīnes tika izkliegti saucieni: “Atlaist Saeimu!” Neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems, kurš uz 13. Saeimu startēja kā “KPV LV” premjera kandidāts, uz parlamenta atlaišanu aicināja, vicinot megafonu.
A. Brigmanim nav pārliecības, ka tiks savākti nepieciešamie paraksti, bet daudz ko noteikšot Saeimas turpmākie soļi. “Saskaņas” priekšsēdis J. Urbanovičs savukārt ir pārliecināts, ka vajadzīgais parakstu skaits būs jau līdz Jāņiem.
ZZS politiskie līderi vēl ir rezervēti attiecībā pret iniciatīvu, bet viņu sadarbības partneris, partijas “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdis Aivars Lembergs jau ir paziņojis, ka šo Saeimu būtu pamats atlaist. Tā nepildot likumus, esot pret tiesiskumu, kā arī pati sev nolēmusi iedot naudu, ar ko domāta valsts finansējuma palielināšana partijām. Tā arī nepildot solījumus – jo īpaši Jaunā konservatīvā partija un “KPV LV”, “tā ka loģiski būtu, ja viņus izšvilptu, nevis gaidītu četrus gadus,” TV3 ziņām sacījis A. Lembergs.
JKP priekšsēža vietniekam Krišjānim Feldmanam neesot iebildumu pret pilsoņu piedalīšanos demokrātiskos procesos, taču te esot jāvērtē arī blakusapstākļi. Viņaprāt, A. Lembergu interesējot, kā glābt savu ādu, nevis mediķu problēmas, kas ir daudzos gados ielaistas. “Ne jau mēs tās radījām, bet mēs cenšamies tās risināt. Cilvēki nav muļķi, viņi visu saprot, un tāpēc jābeidz izplatīt populistiskas ziņas, bet jārunā par faktiem,” uzskata K. Feldmans.
