Egils Līcītis: Mī un žē, vēl četrus gadus Tramps mūs tiranizēs? 2
Šonedēļ ASV prezidents Donalds Tramps publiski un oficiāli paziņoja par atkārtotu balotēšanos uz otro pilnvaru laiku augstajam amatam Baltajā namā. Kārtējoreiz vecais zēns bija piepūties no lepnības par paveikto un apveltīja sevi ar nacionālā varoņa oreolu. Amerikas ekonomiku pasaule apskaužot – tautiešiem šķind pilnas kabatas dolāriem, balta nauda gāžas iekšā pa strādīgu amerikāņu dzīvokļu logiem un durvīm, kāpj pat pa skursteni! Vērojams gan darba vietu skaita pieaugums, gan teicams noskaņojums biržā. Supertramps ir nostiprinājis valsts bruņotos spēkus, ieviesis sankcijas pret Krieviju un radījis alternatīvu enerģijas resursu iespējas Eiropas Savienībai iepretī Krievijas piegādēm.
“Respect!” – par tālākiem panākumiem un uz Baltā nama saimnieka veselību “džimbim” viskija glāzes paceļ un saskandina baltie, agrāk dusmīgie, tagad apmierinātie amerikāņu vīrieši.
Puse no nācijas piemetinās pie “viss ir olrait” uzskaitījuma, ka imigrācijas ierobežojumu dēļ laimes meklētājiem ceļš uz Ameriku ir stipri iežogots un ka misters Tramps ar vīra dūšu vadījis Vašingtonas ārpolitiku, nomierinājis raķešu vīriņu ziemeļkorejieti, iebiedējis planētas varenākās valsts ienaidniekus un vēl ciešākām un nesaraujamākām transatlantiskām saitēm sējis draugus.
Tramps ir palicis vienaldzīgs pret spiedzieniem par klimata pārmaiņu bīstamību un nav bijis iežēlinošs par sieviešu vai zili zilo tiesību plašākiem centieniem, kā tas piestāv galēji konservatīvam līderim. Kad vajag, prezidents ir bijis norājošs. Tramps, kurš ar apkārtējiem sazinās pa lielai daļai tviterpublicistikā, nemēdz izteikties puķaini rakstītā valodā, bet lieto tiešo runu, pēc vārda kabatā nemeklēdams. Šim vīram ar vienkāršu nepaplašinātu domāšanu un īpatnu matu segu uz galvas arvien licies, ka kautrība un atturība ir tikai mūķenēm piemērotas rakstura īpašības. Eksperiments ar varas nodošanu nekustamā īpašuma magnāta, biznesmeņa, veikalnieka rokās daudzu ierindas amerikāņu skatījumā noslēdzies sekmīgi.
Lai gan vēstījums par otrreizēju kandidēšanu no ASV 45. prezidenta puses nenāca negaidīts, otra amerikāņu nācijas daļa, lasi, progresīvā pasaule nokļuva šokā un jutās kā auksta ūdens aplieti.
Visu pasugu liberāļi kā iebaidīti cilvēki sabruka krampjos, izplūda šņukstos, novaidējās – mī un žē, vēl četrus gadus Tramps mūs tiranizēs!
Un arī es esmu gatavs saderēt uz pusstopu, ka tauta Donaldam Trampam pagarinās vēl uz četriem gadiem uzturēšanās atļauju amatā. Demokrātu partijas konkurenti vajājuši prezidentu ar lielo zilo mušu uzmācību, izvārtījuši visos iespējamos mēslos, lietojuši rafinētākās pukstoša zoba raušanas metodes, bet 73 gadus vecais vīrs prezidentūrā jūtas kolosāli, aizvienam ir labā sportiskā formā, ložu necauršaujams, ugunsdrošs un ūdens necaurlaidīgs.
Ar nopūtu – ak vai! – prezidenta vārdiem runājot, “radikālie oponenti, demokrāti un žurnālisti, kurus dzen uz priekšu naids, aizspriedumi un niknums” pret ASV politikas čempionu kārtējoreiz jūt spiedīgu vajadzību atlikt malā īpaši sagatavotu impīčmenta piedāvājumu un ar saskābušu sejas izteiksmi pārtraukt Trampa aplenkšanu. Cīņā par varu trūcis vien ASV pirmā valstsvīra apsūdzēšanas par spiegošanu citplanētiešu labā! Nav līdzējusi ne ASV pirmās lēdijas Melānijas vīra blamierēšana par miesaskārīgu vīrišķi, kurš liek ķepas uz dāmu pēcpusēm, nedz zirgošanās par plātīzerim raksturīgiem lielīgiem izgājieniem.
Ar ko demokrāti grasās uzveikt patriotu, kurš, kā solījis, dara savu tēviju atkal diženu un liek Amerikas intereses pirmajā vietā?
Uz amata iespējamo pārmantotāju rezervistu soliņa no konkurējošās partijas puses nosēdinātie veterāni, vīstošās zvaigznes viceprezidents Baidens un galēji kreisais Bērnijs Senderss nav izaudzinātie jauna tipa līderi, kuri spētu aizraut un iedvesmot amerikāņus, uzņemties cīniņu ar slavenību, vārdā Donalds Tramps, radot “zemestrīci pie vēlēšanu urnām”.
Lūk, tāpēc saņemtā vēsts par Trampa ambīcijām vēl četrus gadus būt ASV prezidentam ir traģiski uztverta jūtelīgu, radikāldemokrātisku cilvēku auditorijā. Šīs personas vieta un loma Amerikas vēsturē tiek maksimalizēta – neskaitāmi amerikāņi uzskata, ka pēdējās vēlēšanās izvilkuši garāko salmiņu, un ir gatavi pie pirmās izdevības taisīt šo izdevušos joku “uz bis”, lai Donalds Tramps vēlreiz kā pa stīgu aizietu līdz Baltajam namam.
