Uz priekšu palīdz tikt pat sešnieks 0
Mēs, latvieši, ziemeļnieki būdami, nevaram atļauties pēc temperamenta un attieksmes pret dzīvi līdzināties grieķiem. Savā apdomībā un nelēkšanā uz ecēšām turamies pie vectēvu padomiem: “kal ratus ziemā, bet ragavas vasarā”, “septiņreiz nomērī, pirms griez”, “dari ko darīdams, apdomā galu” un “lēnāk brauksi, tālāk tiksi”.
Pat par premjerministru trešo reizi ievēlam šādi polsterētu vīru, kuram neviens fotoradars nenomirkšķinās par ātruma pārsniegšanu! Tādējādi rodam sirdsmieru, ka nekas slikts un nelāgs ar mazo, mīļo Latviju pārskatāmā laika periodā nevarētu notikties, govs plācenī neiekāpsim. Dombrovska kunga valdība strādā saskanīgi, gados jaunākie “Visu Latvijai” puiši cīnās un notur nacionālo kanti, aiz cieņas pret lielo vecumu un pieredzi sirmmāmuļai “Vienotībai” arvien atvēlē gardākos kumosiņus un noteicošo galavārdu, bet eksprezidenta Zatlera kareivji ar izkaptīm un kapļiem piebeidz pēdējos reformu un tiesiskuma pretiniekus, tā saucamos tumsas spēkus, nodur arī dažus izbāžņus un putnu biedēkļus. Nu – vismaz es neredzu simptomus, ka ar šīs valdības sastādīšanu jau pēc simt dienām Latvija būtu ievesta neceļos, galīgā slīkšņā un dumbrājos. Protams, ir saprotamas uzmanīgu ļaužu bažas, ka valdošais vairākums balstās uz Olšteina sešnieka balsīm un, ja tie atkrīt, tad atliek paļauties uz providenci, tomēr nenolūkosimies uz to tik matemātiski. Vaicātājiem – ko pārstāv Olšteina sešnieks? – gribu atgādināt, ka tas ievēlēts Saeimā ar tikpat vērtām vēlētāju balsīm kā pārējie deputāti, un vai man jums vēl pēc kārtas noskaitīt diezgan daudzas skaitliski lielas partijas, kas savā darbībā praktiski pārstāvēja viena cilvēka intereses? Tāpat reizumis man nav skaidrs un gribas uzdot jautājumu – bet ko pārstāv Zatlera Reformu partija? – un nemaz negribu piesieties pārējiem Saeimas kungiem un dāmām, lai noskaidrotu, kāpēc viņi tur atrodas, kam radīti un ko dara.
Kāpēc gan jaunais, enerģiskais Olšteina kungs būtu speciāli izreklamējams par āzi, kurš badās pēc parlamentārā sekretāra amatvietas, ja es tūlīt jums varu nosaukt simts citas personālijas, kuras, pa parādes durvīm izmestas, kāpj atpakaļ pa vēdlodziņu – ir skaidrs, ka valdības atbalstītājiem kaut kāda alga pienākas.
Bez šaubām, pārbraukuši ar acīm pa avīžu slejām, momentāni atradīsiet ļautiņu raizes, vai tikai mēs nežonglējam virs bezdibeņa, vai valdība nav iebuksējusi un vai latvieši kā duraki neatsakās no tiesībām būt par saimniekiem savā zemē, piekrītot visu noteikšanu deleģēt Briselei. Pēdējos es gribu mierināt, ka arī 2004. gadā rosījās skeptiķi un “ekonomisti”, kuri baidīja, ka nu Latvija nonākšot zem Briseles diktāta, āmura un pātagas, taču, kā gadījies, kā ne, grāvī iebraucām ar mūsu pašu varasvīru gāzi grīdā politiku, bez briseliešu iejaukšanās. Par attaisnojumu tiem, kuri “vēlreiz grib pārdot Latviju”, minēšu, ka viņiem piekritīgi ir vēl 24 Eiropas valstu vadītāji, kuri laikam gan tāpat nolemj savas suverenitātes “bojāejai” un “okupācijai”. Saprotams arī tas, ka mūsu valstī daudzi nemaz nezina citu labāku kā Eirāzijas savienību un tamdēļ kompostrē smadzenes, cik ļauna pamāte ir Eiropas Savienība. Vispēdīgi minēšu atbalstu prezidenta Bērziņa inčīgajai ierosmei par administrācijas pārkārtošanu un deputātu galvu nošķīšanu no simta uz astoņdesmit gudriniekiem. Valsts prezidents bija tik diplomātisks un ar joni nesauca vārdā to divdesmitu, no kura uzreiz jāatbrīvojas, bet sāksim ar deputāta zvēresta pārkāpējiem un pārējos pielasīsim komplektācijā klāt.
