Uz priekšu, bez līnijām? 0
Pagājšnedēļ Reformu partijas vadošā darbiniece Sandra Sondore-Kukule krievu medijiem teikusi, ka negatīvi izturoties pret vienota latviska bloka izveidi Rīgas domes vēlēšanām. Uz tādu lietu reformistus esot aicinājusi “Vienotība” – uz sarunām, un tādām Reformu partija esot allaž atvērta vaļā, diskusijām.
Arī ar “Saskaņas centru”, ja tas uzaicinātu. Vispār jau Reformu partijas princips esot novākt etniskās sarkanās līnijas. Sacensība pašvaldību vēlēšanās neesot nacionāls jautājums.
Kukules kundze nav pateikusi neko tādu nezināmu un negaidītu, bet tas gan ir labi, ka viņa atgādina savas partijas vērtības jeb principus un atklātībā pasaka, ka nekāds “latvisks” vēlēšanu bloks no “nelatviskām” jeb eirokosmopolītiskām partijām nav savācams. Vismaz ar tādiem vadītājiem priekšgalā, kāda ir Sondores-Kukules kundze. Paldies par atklātību.
Dienu pirms Sondores-Kukules k-dzes intervijas tajā pašā krievu laikrakstā (“Čas”, 11. jūlijā) iztaujāts cits līderis, V. Lindermans. Šis vīrs, kurš tāpat kā Sondore-Kukule noliedz etniskā faktora principiālu nozīmi sev pašam, saviem piekritējiem turpretim saka, ka tas cilvēks, kas Latvijā runā, ka etniskajam faktoram nav nozīmes, vienkārši liekuļojot. Lindermans cer uz panākumiem, tieši krievu intereses Latvijā aizstāvot un pārstāvot, un pats neliekuļo ar politkorektām frāzēm. “Vedīsim sabiedrību pie tā, ka krievu valoda šeit nav svešvaloda. Referendums bija šoks valdošajiem, vajadzīgs vēl viens – divi – trīs šoki. Tāda ir šoka terapija. Pēc tam sāksies bijāšana. Cīņa nav beigusies, tā tikai sākusies.”
Nekādas sarkanās līnijas Vladimirs Lindermans šai cīņai patlaban nevelk. Ne vadonis, ne partija nav arī pateikuši, cik tālu tie vēlas iet un ko īsti sasniegt.
