Uz prāmja “Estonia” vraku jūlijā dosies izpētes misija ar mērķi izcelt tā priekšgala rampu 27
Jūlija vidū Igaunijas un Zviedrijas kopīgā misija dosies uz prāmja “Estonia” vraka vietu, lai izceltu 1994.gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja priekšgala rampu, paziņoja Igaunijas Drošības izmeklēšanu biroja vadītājs Merts Otss.
Misija plānota desmit dienas. Otss informēja, ka misija ceļā uz traģēdijas vietu dosies 19.vai 20.jūlijā no Zviedrijas ostas Karlskrūnā. Ceļā uz “Estonia” vraka vietu misijas kuģim atkarībā no laikapstākļiem jāpavada apmēram pusotra diena.
Misijas darba plāns paredz nofilmēt kuģa automašīnu klāju, pacelt rampu un nofilmēt iepriekšējās misijās nenofilmētās vietas, piemēram, zonu aiz rampas. Tāpat varētu izcelt arī dažus citus vraka tuvumā esošus objektus. Filmēšanu plānots veikts gan vraka ārpusē, gan iekšpusē.
Otss uzsvēra, ka neviens cilvēks misijas laikā netiks sūtīts 80 metru dziļumā, kur Baltijas jūras dzelmē atrodas prāmja vraks.
Izcelto rampu plānots nogādāt Paldisku ostā, kur saskaņā ar Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas pārvaldi to analizēs Igaunijas puse. Otss precizēja, ka plānots veikt metāla analīzi, lāzerskenēšanu un ķīmisko analīzi. Izmeklēšanā varētu noskaidrot, vai uz rampas atrodas kādu citu vielu pēdas, kas liecinātu par, piemēram, sadursmi jūrā.
Misijas laikā iegūtie dati tiks izmantoti “Estonia” digitālā modeļa veidošanā. Modeli pabeigt plānots nākamgad.
Vraka izpētes misijā piedalās Igaunija, Zviedrija un Somija. Pašlaik plānoto misiju finansē Zviedrija, kas misijas veikšanai nolīgusi Norvēģijas kompāniju ar starptautisku pētniecības apkalpi.
Igaunijas Drošības izmeklēšanas biroja vadītājs solīja, ka iespēju robežās iegūtie materiāli tiks publicēti, saskaņojot ar Zviedrijas pusi.
Pētnieku misija uz “Estonia” vraku devās arī pagājušajā vasarā. Ar zemūdens robota palīdzību tika iegūti vairāk nekā 40 000 attēlu.
Prāmis “Estonia”, kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā “Meyer Werft”, nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.
Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.
Izmeklēšanā 1997.gadā tika secināts, ka prāmis nogrimis pēc tam, kad stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis.
