Ziedi, ogas, sēklas un saknītes. Zaļie kulināri piedāvā mundruma kokteiļu receptes 0
Latvijā daudz vērtīgu augu
Kopš seniem laikiem cilvēki ir ticējuši brīnumam – gan aizjūras zālītēm, kas izārstēs slimības, dažādām uztura piedevām no Amerikas, Āfrikas un Indijas, kas ievērojami uzlabos nesabalansēto latvieša ēdienkarti, gan silto zemju augļiem, kas plīst no vitamīnu pārbagātības. Daudzi uztura, ājurvēdas un ārstniecības augu speciālisti atzīst, ka arī Latvijā ir gana daudz vērtīgu augu.
Klīnikas “Premium Medical” uztura speciāliste Inga Pūce atzīst, ka mūsdienu loģistika dara brīnumus – visa gada garumā varam iegādāties svaigus augļus un dārzeņus, kas nebojājas ilgu laiku. Dabā tas ir neiespējami, bet veikalā, piemēram, ābols vai tomāts istabas temperatūrā nesavīst un nebojājas trīs mēnešus. Turklāt bizness un konkurence šajā jomā izvirzījusi augstas prasības preču uzglabāšanai, izskatam un lielumam. Bet ar ko tie apstrādāti, kā audzēti un novākti? Kas mums ļauj baudīt šādu ekstru – ģenētiskā modifikācija, izmantotā ķīmija, tos audzējot un apstrādājot, dārzeņi un augļi, kas bieži vien auguši zem mākslīgās gaismas lampām un noplūkti negatavi? Ko likt pretī, ja mums vispiemērotākais ir tas, kas izaudzis mūsu klimatiskajos apstākļos? Vai ir kāda iespēja ziemas krājumus sagatavot tā, lai netrūktu vitamīnu?
Uz veikalu, cik reti vien iespējams
– Veikalā pērku tikai sviestu un eļļu, pārējo – tirgū pie vietējiem zemniekiem, izaudzēju pati un salasu pļavās, – saka zālīšu pazinēja no Saulkrastiem Ligita Rozenberga. Viņa konsultē cilvēkus par veselīgu dzīvesveidu un to, kā sabalansēt uzturu no Latvijā izaugušā. – Neesiet slinki un pastiepiet roku pēc tā, kas aug tepat pie jūsu kājām, ja vien nedzīvojat uz pilsētas akmeņiem. Bet arī pilsētnieks brīvdienās var izbraukt pie dabas, apmeklēt zemnieku tirdziņus un sagādāt visu nepieciešamo.
Uztura speciāliste Inga Pūce atgādina, ka vasarā uzturā vairāk lieto to, kas aug virs zemes, rudenī – saknes, ziemā – termiski apstrādātu pārtiku, pavasarī – zaļumus. Zaļās kulinārijas meistarklases “Dieva dārzs” vadītāja Nitja Rūpa skaidro: – Produktiem jābūt sezonāliem, vietējiem un svaigiem, savukārt ēdienam – sulīgam, siltam un eļļainam. Lai varētu runāt par sabalansētu uzturu, tajā jāiekļauj gan piens, gan graudi, gan dārzeņi un dažādas zālītes no pļavas. – Nevar pāriet tikai uz zaļajiem augiem un kokteiļiem, tie var būt vienā ēdienreizē, bet dienas laikā noteikti jābūt uz uguns gatavotai maltītei.
Kuļam visu kokteilī
Jebkurā augā ir gana daudz vitamīnu un citu vērtīgu uzturvielu, kas nepieciešamas ikdienā. Bet ko lietot – kaņepes, linsēklas vai topinambūrus, vai vēl desmitiem vērtīgu ogu un augļu? Dienā ir tikai trīs ēdienreizes, kā visu apēst? – Vairāk nekā 30 gadu izmēģinot dažādas ārstniecības metodes, uztura zinātnieku ieteikumus, konsultējoties ar fitoterapeitiem, esmu nonākusi pie veselības kokteiļiem, kuros varu salikt visu organismam ikdienā nepieciešamo, – atzīst Ligita Rozenberga.
Kad pamats kokteilim ir savākts no pļavas, dobes un augļu dārza, gada tukšajos mēnešos tas nodrošinās pilnvērtīgu uzturu. Papildus no vietējiem zemniekiem var iepirkt kaņepju, ķirbju, magoņu un saulespuķu sēklas, linsēklas. No biteniekiem – ziedputekšņus un bišu maizi. No vietējiem audzētājiem – saknes, ķirbjus, graudus. Ideāli, ja var atļauties auksta spieduma nerafinētas eļļas – linsēklu, kaņepju, olīvu. Bet ko iesākt ar šiem krājumiem?
Pieliekot pie salātiem pa tējkarotei dažādu sēkliņu, nebūs sabalansēts, pilnvērtīgs uzturs. Svarīgi to visu lietot regulāri. – Kad domāju, kā labāk sagatavot, nāca atklāsme par kokteiļiem. Sēklas un riekstus vispirms izmērcē, tad liek blendera krūzē, pievieno ūdeni, kaltētos augļus un ogas, mazliet svaiga ķirbja vai kabača un medus. Sakuļ garšīgu kokteili un dzer katru rītu ar prieku! – pieredzē dalās Ligita Rozenberga.
Palīdz arī atveseļoties
Kad ģimenē sāk klepot, kokteilim pievieno pelašķus, kaltētu Islandes sūnu. Pret paaugstinātu temperatūru der vībotņu laksti, baltā vītola miza, vīgrieze, kumelīte, upeņu ogas un lapas, avenes. Pret pavasara nogurumu lieto kaltētas mežrozītes un dažādas ogas. Pavasarī kokteiļiem pievieno diedzētus graudus un sēkliņas. Ja sievietei ir sāpīgas mēnešreizes, ieteicamas šā dzēriena kūres ar kaltētiem raspodiņiem un aveņu lapām. Ja ir problēmas ar kauliem, regulāri lieto kaltētas vārpatu un pieneņu saknītes, gārsas lapiņas. Starp citu, smiltsērkšķu izspaidas, kas vairumā paliek pāri pēc sulas izspiešanas, var izkaltēt, samalt un iegūt ļoti vērtīgu pulveri. Tāpat var izmantot ābolu un cidoniju serdes, kurās ir tik daudz sēkliņu un vērtīgu vielu. Ķirbju, kabaču, ābolu mizas nevis izmet, bet sakaltē. Vasarā kokteiļos liek svaigus augus un ogas, ziemā – kaltētus un saldētus.
– Nepareizi ēdot, sekas jūt pakāpeniski – vispirms rodas dažādi izsitumi, alerģiskas reakcijas, bet pēc tam ir liekais svars un slimības. Kaut ko pamainot ēdienkartē, rezultāts arī nāk lēnām un ar lielu pacietību, jo organismam vajag laiku, lai atveseļotos. Svarīgi ir saprast, ka esmu uz pareizā ceļa, un nenovirzīties no tā, – uzsver Inga Pūce.
Veselības kokteiļu receptes
Sākumā var pamēģināt jau gatavas receptes, vēlāk – variēt atkarībā no vēlmēm un veselības stāvokļa. Sāk ar ceturto daļu porcijas vai mazāk, kamēr organisms pierod.
Receptes atradīsi nākamajās lapās!
