Egils Līcītis: Uz pieņemamo istabu jeb Premjers nav mamma 2
Tagad visi kā sadeguši tikties ar premjeru. Kučinska kungu rauj uz pusēm audiences gribētāji – uzņēmēji, Mucenieku iedzīvotāji, reģionu cilvēki, slimnīcu direktori, diasporas pārstāvji. Visiem ir finansiāli apgrūtinājumi, tekoši kārtojamas neatliekamas dabiskās vajadzības, sūdzības, lūgumraksti un sirdēsti, kam, lūst vai plīst, nepieciešams valdības pirmās personas spēcinājums. Pa iestaigāto taciņu garām šveicaram, kas pie ārdurvīm stāv kā ģenerālisimuss, premjera pieņemamajā istabā drīz mīņāsies arī pirms čempionāta apdalītie hokejisti, kas spiesti dzīvot kā bomži, nelaimīgās no kritušo jaunavu asociācijas un cilvēki, kuri, lai gan lieto skūšanās otu, tomēr orientēti iet sieviešu dušās, bet svoloči viņus tur nelaiž. Īsi sakot, valdības galvu vēlas apmeklēt visas starptautiskajā Melnā kaķa dienā cietušās personas, it kā viņš būtu melnais balzams, kas dziedē visas kaites.
Bet premjers nav mamma! Ministru prezidenta birojs nav trīs vēlēšanos izpildkomiteja, nav labo pakalpojumu centrs vai grūtdieņu pēdējās pieturas aģentūra. Kad es tur beidzamo reizi biju iegājis, neredzēju līdz galam vaļā atvērtu naudas skapi un uz grīdas nobērtu mildronāta kravu dopingošanai.
Kā lūdzēji iztēlojas – Ministru prezidents šaudās kā Figaro šurpu turpu vai ir vīrs, kurš, galvu pret savilktām dūrēm atstutējis, meditē, iedziļinājies valstiski globālos jautājumos? Apceres temats var būt personālvadības stratēģija, Latvijas laimes meklējumi, un, lūdzu, neiztraucējiet domās iegrimušo. Viņam jāpieņem izšķiroši lēmumi par prioritātēm – vai vakarpusē drusku iešvilpt vai savādāk paplašināt apziņu? Jākoncentrējas gaidāmai Vāczemes vizītei pie kancleres Merkeles, lai uz Berlīnes parketa, laižoties reinlenderī, neizgāztos kā latviešu lācis, kurš liek dāmai ķepas uz pleciem. Pēc tam kad Kučinskis ar karoti Briselē nositis piecus bārdainus džihādistus – vai premjeram ar daudziem stresiem nepienākas atpūtas brīdis?
Kā premjers – mamma palīdzēs apgādājamām personām, neskaitāmiem audžubērniem? Papaijās un liks dibināt darba grupu. Deleģētā uzdevuma risināšanai nosēdīsies atbildīgās ministrijas departamenta direktors un neatbildīgās ministrijas sektora vadītājs, plus desmit kancelejisti. Uzaicinās sabiedrisko organizāciju ļautiņus, kas sastapsies tikai vienā piekrītošā punktā – ka otra biedrība ir galīgi glupa. Slotaskātam plauks lapas, bet darba grupa – pa pusei cilvēki, pa pusei kalni – nebūs pakustējusi centimetru uz priekšu.
Kāpēc citiem premjeriem nediņģēja miljonu? Omīte Straujuma sūdzībkaļus allaž pasūtīja uz zināmu vietu – ejiet, runājiet ar nozari. Viegli saniknojamais Dombrovskis tādās reizēs lika nodedzināt un nolīdzināt ar zemi vainīgos kantorus, nu arī Kučinskis izrunājies ar prasmi, kas piederas viņa amatam. Pārskaities, kad ministri kārtējoreiz ieradušies kā baltas lapas bez izmērāmiem rezultātiem un kalendāriem termiņiem. Ja pēc nedēļas ministriju dienaszagļi nebūs iemācījušies fokusēties uz konkrētu pienākumu veikšanu, pie viņiem paciemoties aizies vīrs ar bisi plecos, kas nošķirs gaisa jaucējus un demagogus no pielietojumā vēl derīgiem ierēdņiem.
