Uz pensionāru šauj bez brīdinājuma… 79
Jaunciemā dzīvojošajam Valdim Vītolam, kurš septembrī nosvinējis astoņdesmito dzīves gadskārtu, kopš jūnija Rīgas pašvaldība liek samaksāt aptuveni sešas reizes lielāku nekustamā īpašuma nodokli, nekā tas bijis aprēķināts agrāk. Gada sākumā aprēķināto 162,61 eiro vietā pēc nodokļa pārrēķina jāmaksā 926,60 eiro. Piedevām pensionāram vēl ieslēgts soda naudas skaitītājs par nodokļa maksājuma termiņa kavējumu.
Par ģimenes privātmāju seškārtīgs nodoklis!
Aptuveni sešas reizes lielāks nodoklis Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē aprēķināts par ģimenes privātmāju, kuru pēc rekonstrukcijas Rīgas pilsētas būvvalde nav pieņēmusi ekspluatācijā.
Būvvaldē man paskaidro, ka pārbūvēto ēku komisija nav pieņēmusi ekspluatācijā tāpēc, ka pārbūvētās ēkas īpašnieks atkāpies no būvprojekta. Vienā mājas pusē izbūvējis logu. Nojaukšanai paredzēto saimniecības ēku nav nojaucis, toties uzbūvējis vairākus būvprojektā neparedzētus šķūņus. Turklāt nokavējis būvatļaujas termiņu, kas bijusi izsniegta līdz 2012. gada 31. augustam.
Valdis Vītols stāsta, ka tā paša gada septembrī pie viņa esot ieradusies pieņemšanas komisija vienas būvinspektores izskatā. Neapšaubot ēkas gatavību un pabeigto būvniecību, būvinspektore esot gan minējusi par dažām atkāpēm no būvprojekta. Bet nenorādījusi, ka tāpēc būtu jāpagarina būvatļaujas termiņš. Vairāk pie viņa neviens no būvvaldes nav nācis. Savukārt būvinspektore būvvaldē vairs nestrādā, tāpēc vairs nav kam prasīt paskaidrojumus.
Valdis Vītols uzskata, ka šīs atkāpes no būvprojekta nav tik būtiskas, lai ēku tomēr nevarētu pieņemt ekspluatācijā. Viņaprāt, piemērojot šo bargo sodu, pašvaldība tagad panākusi pretējo – nevis veicināt ēkas nodošanu ekspluatācijā, bet to tīšām novilcināt, uzkraujot tādu nodokli, kuru rocības dēļ nav iespējams samaksāt.
“Tā kā vienīgais ienākums un iztikas avots man ir vecuma pensija, šādu summu patiešām nespēju samaksāt. Sirgstu ar daudzām hroniskām slimībām, kuru ārstēšana prasa lielus izdevumus. Daļēji manā apgādībā ir dēls, 2. grupas invalīds, un divi viņa mazgadīgie bērni. Dzīvoju no pensijas līdz pensijai, bez iespējām radīt jebkādus uzkrājumus. Bet pašvaldība to neņem vērā,” stāsta Valdis Vītols.
Pēc pašvaldībā pieņemtajiem noteikumiem, ja kādai no īpašnieka ģimenes piederīgajām un īpašumā deklarētajām personām ir invaliditāte, tad par nekustamo īpašumu jāmaksā uz pusi mazāks nodoklis. Taču tagad par ekspluatācijā nenodotu dzīvojamo namu Valdim Vītolam vairs nepienākas arī šī nodokļa atlaide.
Ļaunprātīgs likuma pārkāpējs vai upuris?
“Pieļauju, ka savu gadu dēļ esmu kļūdījies. Bet neuzskatu sevi par ļaunprātīgu likumpārkāpēju, kurš pelnījis tik bargu sodu. Kādas sekas varētu būt ēkas nenodošanai ekspluatācijā, par to mani neviens pat nebrīdināja. Pat policistam, ķerot bēgošu likumpārkāpēju, vispirms jāizdara brīdinājuma šāviens. Bet pašvaldība uz mani šauj bez brīdinājuma un tiešā trāpījumā. Rodas sajūta, ka ierēdņi redz tikai likuma burtu, nedomājot par tā radītajām sekām cilvēkam.”
Viesojoties Vītola k-ga īpašumā un aplūkojot būvinspektores atklātos pārkāpumus, arī man nerodas pārliecība, ka aptuveni pusmetru platais un metru garais logs, kas, no ēkas fasādes puses raugoties, nav pat lāgā pamanāms, tāpat pāris nelielie šķūnīši bez betonētiem pamatiem būtu tik milzīgs pārkāpums, lai dzīvojamo namu nevarētu nodot ekspluatācijā, piedevām sirmo vīru apkraujot ar seškārtīgu nodokli.
Likuma burts ievērots
“Valdim Vītolam aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis 3% apmērā par dzīvojamo ēku, kuras būvniecībā ir pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums. Zemei saglabāta līdzšinējā likme 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības. Bet paaugstinātā likme 3% apmērā par dzīvojamo ēku tiks piemērota līdz brīdim, kamēr tā būs pieņemta ekspluatācijā,” paskaidro Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieka vietniece, juridiskās nodaļas vadītāja Ināra Papina. “Ja sākotnēji nodokļa likme bija 0,2% no ēkas kadastrālās vērtības, tad 3% likmi aprēķina no lielākās – ēkai vai zemei noteiktās kadastrālās vērtības, atskaitot sākotnēji aprēķināto 0,2% nodokli.”
Ināra Papina piebilst, ka nodoklis aprēķināts likumīgi, 3% likmes piemērošanu nosaka gan likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”, gan Rīgas domes 2015. gada 9. jūnijā izdotie saistošie noteikumi “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā”.
Likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteikts, ka būvēm, kuru būvniecībai bijusi izsniegta būvatļauja līdz 2013. gada 1. jūlijam, bet tās derīguma termiņš beidzies līdz 2013. gada 31. decembrim, bet būves nav nodotas ekspluatācijā un līdz 2014. gada 31. decembrim būvatļaujas nav atjaunotas, no 2015. gada 1. janvāra piemēro nodokļa 3% likmi līdz būves nodošanai ekspluatācijā.
Uz jautājumu, vai Rīgā daudz ir šādu ekspluatācijā nenodotu ēku, kurām beigusies būvatļauja un kuru īpašniekiem jāmaksā šāds nodoklis, pašvaldības pārstāve atbild, ka pašlaik tas aprēķināts par 475 ēkām.
Īpašnieks padoties negrasās
Pēc pārrēķinātā nodokļa saņemšanas Valdis Vītols nav sēdējis, rokas klēpī salicis. Divreiz mēģinājis apstrīdēt to Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē. Bet saņēmis atteikumu. Pārvaldē nolemto pēc tam pārsūdzējis Rīgas domes priekšsēdētājam N. Ušakovam. Bet arī viņš atstājis lēmumu negrozītu. Ar prasību atcelt pašvaldības lēmumu vērsies administratīvā rajona tiesā.
“Maksājot pa daļām, trijos noteiktajos termiņos pašlaik esmu samaksājis sākotnēji aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli 162,61 eiro apmērā, līdz 15. novembrim vēl jāsamaksā atlikusī ceturtā daļa no šīs summas. Bet padoties negrasos un šo seškārtīgo nodokli nemaksāšu, tāpēc ka joprojām uzskatu, ka tas ir netaisnīgi aprēķināts,” saka Valdis Vītols.
