Uz Pekinu ar zelta liecību: Latvijas olimpiskās delegācijas jaunākajai dalībniecei Esterei Volfai ir izcilas sekmes mācībās 11
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas olimpiskās delegācijas jaunākajai dalībniecei Pekinā distanču slēpotājai Esterei Volfai (16) ir izcilas sekmes mācībās.
Liels aukstums
Jaunās sportistes mamma Ieva Cederštrēma-Volfa piedalījusies divās olimpiskajās spēlēs biatlonā – 1994. gadā Lillehammerē un 1998. gadā Nagano, visos četros startos rezultāti robežās no 25. līdz 34. vietai.
“Gribēju otrās olimpiskās spēles mazliet labākas, taču tā sezona man nebija tik sekmīga. Pirms Lillehammeres trīs startos biju iekļuvusi desmitniekā, varbūt patraucēja atbildības sajūta, bija citādāk nekā Pasaules kausos. Laiks bija ļoti auksts, visu laiku ap mīnus 20 grādiem, negribējās nekur iet, bet Nagano pavisam citas emocijas,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” atminas kādreizējā biatloniste.
“Japānā šoferi jau ar navigāciju brauca, mēs par tādām lietām tikai sapņojām. Mēģinājām sadraudzēties un uzturēt kontaktus ar citiem Latvijas sportistiem, daļu tikai tur iepazinām. Cik esmu runājusi, daudzi olimpieši tieši Nagano spēles atceras ar īpašām emocijām.”
1989. gadā Cederštrēma-Volfa kļuva par PSRS junioru čempioni, taču uz pasaules čempionātu netika. Viņai pēcāk atstāstījuši, ka atlases sacensībās Bakuriani Gruzijā izlases pārstāvji gatavojuši savējo slēpes, bet latvietes inventāru atstāja novārtā.
Pēcāk starptautiskās sacensībās Polijā Ieva izcīnīja trešo vietu, tātad bija viena no labākajām. Pārmaiņu gados viņa laida pasaulē pirmdzimto un uz 1992. gada Albērvilas spēlēm īsti netēmēja.
Maksimāla piesardzība
16 gadus vecā Estere ir jaunākā no trim bērniem, Cēsīs trenējas biatlonā pie bijušās olimpietes Anželas Brices, pārstāv sporta skolu arī distanču slēpošanas mačos.
Iepriekšējā ziemā pandēmijas dēļ vietējās sacensības nenotika un biatlonisti atlasi uz starptautiskajiem mačiem nerīkoja, bet distanču slēpotāji gan, un Estere tika gan uz pasaules junioru, gan pieaugušo čempionātu, kur startēja 15 gadu vecumā.
Pēcāk kļuva zināms, ka Latvijai distanču slēpošanā dāmām Pekinā piešķirtas četras kvotas. Estere ar vecākiem atbalstu sapratusi – jāmēģina! Iesaistījusies visa ģimene.
“Es piedalījos kā mamma un padomdevēja, vīrs – šoferis un tehniskais darbinieks. Braukājām uz sacensībām un iznākums bija labvēlīgs,” stāsta Ieva Cederštrēma-Volfa. Pēdējos mēnešos bija jāievēro īpaša piesardzība, lai neinficētos ar kovidu.
“Ar radiniekiem un draugiem vienojāmies, ka nesatiekamies. Visi bija informēti un uztvēra to pozitīvi. Estere kopš novembra vidus, kad aizbrauca uz sniegu ārzemēs, mācījās attālināti, taču pirmo semestri beidza ar zelta liecību. Brālis un māsa ļoti atbalstīja Esteri. Gada nogalē divās nedēļās sanāca, šķiet, deviņi starti četrās valstīs, no Somijas līdz Serbijai. Bija liels skrējiens daudzu tūkstošu kilometru garumā.”
Estere no Pekinas mammai zvanot vairākas reizes dienā, meitenei daudz nezināmā.
“Sākumā Pekinā bija šausmīgi auksts – mīnus 20 grādi un pamatīgs vējš, nevarēja saprast, kādas slēpes slīdēs, ko mugurā vilkt, kad labāk iet uz treniņu. Vēl jau tikai 16 gadi, arī pieredzējuši sportisti reizēm pieņem nepareizus lēmumus. Tam jāiziet cauri, grāmatiņā nevar uzrakstīt un iedot. Šoreiz arī bailes no vīrusa, neviens nekur neiet, sapulces nenotiek,” norāda Cederštrēma-Volfa.
Viņa domā, ka turpinājumā Estere vairāk koncentrēsies uz biatlonu, kur Latvijā ir lielāka sakārtotība nekā distanču slēpošanā, šaušana procesu padara aizraujošāku. Šaušanas nianses viņa uzķērusi ātri, un, ja izdodas nostiprināt, biatlonā tā jau ir puse no uzvaras.
Jauns rekords
Estere Volfa savā pirmajā olimpiskajā startā sprintā ierindojās 81. vietā no 90 dalībniecēm, bet vakar 10 kilometru klasikā bija 84. no 98.
Patrīcija Eiduka vakar laboja pirms divām dienām pašas sasniegto Latvijas dāmu rekordu olimpiskajās spēlēs – 23. vieta. Kitija Auziņa bija 68., Samanta Krampe – 93. Otrais zelts Pekinā norvēģietei Terēzei Juhaugai.
