Uz Pasaules koru olimpiādi Rīgā 2014.gadā gaida ierodamies vairāk nekā 20 tūkstošus dalībnieku 0

Uz Pasaules koru olimpiādi, kas Rīgā notiks no 2014.gada 9. līdz 19.jūlijam, varētu ierasties divdesmit līdz divdesmit pieci tūkstoši dalībnieku, žurnālistiem trešdien pastāstīja Vācijas organizācijas “Interkultur Management” prezidents Ginters Tičs (Günter Titsch). Sagaidāms, ka dalībnieki pārstāvēs 80–100 valstu.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
“Nebūs naudas, nebūs mūsu auto!” Latvieši, atsaucoties uz sludinājumu, apmaina automašīnas ar krāpniekiem… 64
Lasīt citas ziņas

“Mēs darīsim visu, lai šie svētki noritētu veiksmīgi un visiem par tiem būtu gods un prieks,” pēc līguma par olimpiādes rīkošanu parakstīšanas teica kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

Kā galvenos iemeslus, kādēļ Rīga nopietnā konkurencē izvēlēta par Pasaules koru olimpiādes norises vietu 2014.gadā, organizatori min Latvijas spēcīgo koru kultūru, pilsētas labo infrastruktūru un latviešu sirsnīgo attieksmi pret kormūziku.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Koru kultūra Latvijā ir tik spēcīgi attīstīta kā nevienā citā no valstīm, kas šogad sacentās par olimpiādes rīkošanu,” aģentūrai BNS uzsvēra “Interkultur” prezidents. “Tāpat Rīgā ir piemērota infrastruktūra, visu var viegli sasniegt kājām. Mēs parasti meklējam pilsētas, kurās ir aptuveni 600–800 tūkstoši iedzīvotāju.”

“Tomēr galvenais, ka latviešiem sirds ir īstajā vietā,” izvēli par labu Rīgai pamatoja Tičs.

Uz olimpiādes rīkošanu pretendēja arī Keiptauna Dienvidāfrikā, Bali Indonēzijā, Melburna Austrālijā un Soči Krievijā.

Nodibinājuma “Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle aģentūrai BNS atzina, ka Pasaules koru olimpiāde Rīgā ir sens un ilgi lolots panākums. Jau pirms desmit gadiem Pasaules koru olimpiādes padomē tika uzaicināts maestro Imants Kokars, kurš veltīja lielas pūles, lai šie dziedāšanas svētki notiktu tieši Latvijā. Rīga par šo iespēju cīnījās gan 2008., gan 2010.gadā, un beidzot nācis apstiprinājums par 2014.gadu, kad Rīga būs arī Eiropas Kultūras galvaspilsēta.

Čivle norādīja, ka Pasaules koru olimpiādes rīkošana Rīgā varētu izmaksāt tuvu diviem miljoniem latu. Organizatoru rīcībā paliks ieņēmumi no koncertu biļetēm, tāpat tiks nopietni strādāts pie sponsoru un sadarbības partneru piesaistes.

Rīkotāji ir pārliecināti, ka, neskatoties uz lielas koncertzāles trūkumu, Rīgā netrūks vietu, kur koriem uzstāties. “Pasākumi būs ļoti dažāda mēroga. Mums ir ļoti daudz piemērotu telpu tieši konkursiem – lieliskais LU auls, Rīgas Latviešu biedrība, Mūzikas akadēmija, Stradiņa koncertzāle, Lielā ģilde, Mazā ģilde un citas vietas,” teica Čivle. Tiesa, ar Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas pabeigšanu līdz olimpiādes sākumam gan organizatori nerēķinās.

Reklāma
Reklāma

Savukārt lielākajiem pasākumiem, piemēram, apbalvošanas ceremonijai, varētu piedāvāt Ķīpsalas halli, “Arēnu Rīga”. Netiek izslēgta arī dziesmu svētku estrādes iesaiste. “Mūsu interese ir parādīt gan dalībniekiem, gan ierakstos arī visai pasaulei savas tradīcijas, ar ko lepojamies,” uzsvēra “Rīga 2014” vadītāja.

Olimpiādē varēs piedalīties arī Latvijas amatierkori, taču vēl notiks diskusija par to atlases kritērijiem, jo rīkotāji pieļauj, ka vietējo kolektīvu interese varētu būt ārkārtīgi liela.

Nodibinājuma “Rīga 2014” pārstāvji jau šovasar dosies uz ASV pilsētu Sinsinati, kur notiks 2012.gada Pasaules koru olimpiāde, lai reklamētu Rīgu kā nākamo norises vietu, savukārt rudenī Rīga kā 2014.gada Pasaules koru olimpiāde tiks reklamēta Āzijas koru sacensībās Ķīnā.

“Latvijas kultūra un māksla ir viena no labākajām eksporta precēm. Takas, ko iestaigā kultūra, pa tām pēc tam veiksmīgi attīstās arī ekonomiskās saites,” žurnālistiem atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, paužot gandarījumu par Rīgu kā tik liela mēroga kultūras pasākuma norises vietu un tās pozitīvo ietekmi par Latvijas tautsaimniecību.

“Interkultur Management” ir Vācijas uzņēmums, kas jau 20 gadu organizē starptautiskus koru konkursus un festivālus. Vairāk nekā 5800 koru un 260 000 dziedātāju no 100 valstīm kopš 2000.gada ir piedalījušies pasaules koru olimpiādēs, kas notiek katru otro gadu katru reizi citā kontinentā. Pasaules koru olimpiādes ideja un mērķis ir caur dziesmu veicināt izpratni un mieru starp tautām un vienot cilvēkus no visas pasaules draudzīgā sacensībā.

2006.gadā Ķīnā Pasaules koru olimpiādē pirmo vietu ieguva Latvijas koris “Kamēr…”, iegūstot 96 no iespējamiem 100 punktiem. Šis rezultāts aizvien nav pārspēts.

Pasaules koru olimpiādes rīkošana Rīgā ir uzticēta nodibinājumam “Rīga 2014”, kas īsteno Eiropas kultūras galvaspilsētas projektu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.