foto: fkliepaja.lv

Kā Liepāja izglāba hokeju un futbolu 0

Gandrīz varoņdarbs – tā sporta funkcionāri izsakās par liepājniekiem, kuri par spīti ekonomiskajām problēmām spējuši savā pilsētā saglabāt gan lielo hokeju, gan futbolu.

Reklāma
Reklāma

Sākums kā joks

“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
Lasīt citas ziņas

Pirms gada Liepājas profesionālā sporta dzīve krāsojās drūmos toņos – uzņēmums “Liepājas metalurgs” gāja uz bankrotu. Lielās hokeja komandas vairs nebija, un daudzi uzskatīja, ka arī futbols aizies pa skuju taku. Bet nekā – vēju pilsētā visu izdevās saglābt. Pilsētas vadītāji gan sākotnēji izteicās, ka profesionālo sportu vairs nevarēs finansēt, tomēr nauda tika atrasta.

“Sava loma man noteikti bija, bet es neko nevarētu izdarīt, ja nebūtu pilsētas un galvenokārt mēra Ulda Seska ieinteresētības,” atzīst Māris Verpakovskis, kurš gadu mijā pārtrauca karjeru profesionālajā futbolā, lai atgrieztos dzimtajā pilsētā un kļūtu par komandas “Liepājas metalurgs” pēcteces FK “Liepāja” prezidentu. Piebilstams, ka Verpakovskis ir pilsētas mēra bijušais znots.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pirmais man ar šādu ierosinājumu zvanīja Viktors Dobrecovs (bijušais cīņu biedrs, šobrīd FK “Liepāja” galvenais treneris. – I. S.). Sākumā uztvēru to kā joku, tomēr sāku domāt. Izlasē par to runājām ar Kasparu Gorkšu, un pamazām viss sāka notikt,” atminas Māris.

Viņa kā kluba prezidenta galvenie pienākumi esot komandas komplektēšana, naudas piesaiste, kontakti ar Latvijas Futbola federāciju. “Sākumā gāja ļoti grūti, jo bija maz laika. Tagad ir vieglāk, darbs iegājies,” teic Māris, kuram vakar apritēja 35 gadi. Viņš cenšas arī sevi uzturēt formā un šosezon Liepājas komandas sastāvā izgājis laukumā deviņās Latvijas virslīgas čempionāta spēlēs, gūstot vienus vārtus. Komanda šobrīd turnīrā ir piektajā vietā. Māris uzskata, ka izraudzīts pareizs virziens, un optimistiski raugās nākotnē, cerot, ka pēc pāris gadiem sekmes būs arī Eirokausos. Viņš neslēpj, ka būt kluba prezidentam ir grūtāk nekā profesionālam futbolistam (jāiegulda arī savi līdzekļi), tomēr darbs patīk, un Māris šajā amatā sevi saskata arī tālākā nākotnē.

Halli izsolīs

“Pirms gada situācija nebija diez cik cerīga, un es nedomāju, ka tik ātri spēsim atjaunot hokeja komandu,” atzīst hokeja kluba “Liepāja” valdes priekšsēdētājs Kārlis Dreņģers. Viņš uzsver divu vīru nopelnus – tie ir Uldis Sesks un Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans. Sesks esot pozitīvi traks un bijis gatavs darīt visu, lai saglabātu “Liepājas metalurga” ledus halli. Drīzumā paredzēta tās izsole, taču Dreņģers, kurš ir arī halles direktors, domā, ka hokejs no tā necietīs.

Savukārt Lipmans akceptējis 100 tūkstoš eiro piešķiršanu Liepājas jaunajam klubam. Bez tiem iecere tiktu nobremzēta. Komandas šīs sezonas kopējais budžets ir 160 tūkstoši eiro.

“Pilsētas mērs bažījās, ka atjaunot hokeja komandu nebūs iespējams naudas trūkuma dēļ. Teicu, ka esmu gatavs daļēji finansēt, un pēc pāris dienām pārskaitīju klubam simt tūkstošus eiro – lai redz, ka es ne tikai runāju, bet arī daru,” Kirovs Lipmans rīkojies ātri.

Viņam esot bijis svarīgi saglabāt Liepājā hokeju: “Ne tādēļ, ka pats nāku no Liepājas. Uzskatīju, ka mans pienākums ir saglabāt pilsētā hokeju, jo 1998. gadā biju iniciators ledus halles būvniecībai. Patriotisms bija, kad gribēju “Liepājas metalurgu” pacelt, taču valdība nerēķinājās ar vietējiem uzņēmējiem.”

Reklāma
Reklāma

Ilgu laiku “Liepājas metalurga” hokejisti piedalījās Baltkrievijas atklātajā čempionātā, bet HK “Liepāja” šādu ambīciju neesot. “Vasarā bija doma, ka mēs varētu kļūt par Rīgas “Dinamo” fārmklubu, un tādā gadījumā tas būtu aktuāli. Tomēr “Dinamo” problēmas visiem labi zināmas. Turklāt Baltkrievijā sportiskais līmenis ir nokrities. Mums vajag attīstīt savu čempionātu – kā pirms krīzes, kad vienu gadu Latvijas komandas piedalījās tikai nacionālajā čempionātā, un bija ļoti interesanti. Domāju, ka arī šosezon būs liela intriga un čempionāts ir ar augšupejošu tendenci,” saka Kārlis Dreņģers. Komandā sapulcēti vietējie puiši, un Liepājas skatītāji to novērtē – Latvijas čempionāta spēles apmeklējot 600 līdz 700 skatītāju, pat vairāk nekā pēdējos gados atnāca uz lielāko daļu Baltkrievijas čempionāta spēļu. HK “Liepāja” tabulā ir otrajā vietā.

Dreņģers ar optimismu lūkojas nākotnē, norādot, ka arī LHF prezidents solījis turpināt atbalstu. Lipmans gan vēl domāšot: “Kā federācijas prezidents es gribētu, lai hokejs ir ne tikai Liepājā, bet arī citur, piemēram, Daugavpilī. Tomēr neesmu gatavs finansiāli atbalstīt arī citus virslīgas klubus, jo tad nākamajā dienā pie mana kabineta būs rinda.”

Uzziņa

Liepājas pašvaldības atbalsts lielākajiem sporta klubiem šogad:

Hokeja komandai: 28 000 eiro (bērnu un jauniešu programmai 310 000, plus ledus nomas apmaksa).

Futbola komandai: 85 000 eiro (budžeta grozījumos papildus paredzēti 18 000).

Basketbola komandai BK “Lauvas”: 218 000 eiro.

Florbola komandai “Kurši”: 44 000 eiro.

Viedoklis

Uldis Sesks, Liepājas mērs: “Pirms gada bija skumjas pārdomas – ko darīt, jo futbolā un hokejā trenējās vairāk nekā 500 Liepājas bērnu. Pilsētai tas bija sarežģīts periods, jo pēc “Liepājas metalurga” bankrota ienākumi samazinājās, bet izdevumi palielinājās. Deputāti diskutēja, bet bija skaidrs, ka bērniem jebkurā gadījumā finansējums jāatrod. Savukārt meistarkomandas dod iespēju mūsu jauniešiem tiekties pēc augstākiem sasniegumiem. Sākām runāt ar federācijām, Kirovs Lipmans palīdzēja finansiāli, arī Jānis Mežeckis izrādīja lielu ieinteresētību. Māris Verpakovskis nolēma pārtraukt karjeru un atgriezties Liepājā. Šobrīd viss veiksmīgi sakārtojies, un uzskatu, ka pilsētas profesionālais sports uzlikts uz labām sliedēm.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.