Atbrīvošanas vai sakāves diena? 5
“Atbrīvošanas diena” – šādi savus pasākumus, 8. maijā atzīmējot Otrā pasaules kara beigu 70. gadadienu, programmās dēvē daudzi rīkotāji gan Vācijas austrumos, gan rietumos. Šogad aprit trīsdesmit gadu, kopš šāds 8. maija apzīmējums pirmoreiz skaļi izskanēja Rietumvācijā. Savā vēsturiskajā runā Vācijas Bundestāgā to minēja toreizējais Vācijas prezidents, šogad mūžībā aizgājušais Rihards fon Veiczekers, paziņojot, ka šis datums ir “atbrīvošanas diena no nacionālsociālistu tirānijas sistēmas”.
Kā liecina sabiedrisko pētījumu uzņēmuma “Forsa” aptauju dati, gandrīz 90 procenti vāciešu šodien piekrīt šim apzīmējumam. To vāciešu skaits, kuri kara beigas joprojām redz kā Vācijas sakāvi, samazinājies līdz deviņiem procentiem. Vēl 2005. gadā tādu bija 35 procenti.
Patiesībā Riharda fon Veiczekera pirms trīsdesmit gadiem teiktā runa bija krietni daudzslāņaināka. Tajā bija arī daudz citu norāžu: uz “kara beigām”, uz “nogalināšanas beigām”, kā arī uz to, ka šī diena nav svinama ar prieku, ka daudziem ciešanas sākās tieši ar šo datumu. Taču žurnālistu darbs ir vienkāršot un saīsināt sarežģītas uzrunas, un noticis tā, ka no šīs runas līdz pat šodienai tiek uzsvērts tikai teikums par “atbrīvošanu”, spriež Haralds Bīrmans. Kā vēsturnieks viņš Veiczekeram varot piekrist tikai daļēji: “Manā skatījumā, tas ir pārāk vienkāršots apzīmējums, kas neaptver lietu tās pamatos.” Vai Rietumvācijai 8. maijs bija atbrīvošanas diena, varot strīdēties. Taču Austrumvācijai tā tāda nebija nekādā gadījumā, lai gan tieši no Vācijas Demokrātiskās Republikas aizgūts šis apzīmējums: “Sarkanā armija tur uzbūvēja diktatūru. Sarkanā armija, tur ienākot, veica masveida sieviešu un meiteņu izvarošanu. Tātad par atbrīvošanas dienu runāt te noteikti nav pamata. Uz Rietumvāciju pie zināmiem nosacījumiem šāds apzīmējums varētu attiekties, jo pēc šī datuma izdevās uzbūvēt demokrātiju, kas saglabājusies stabila līdz pat mūsdienām. Taču runāt par kopēju atbrīvošanas dienu – tas ir pārāk vienkāršoti.”
