Diskusijas arī 70 gadus pēc kara 5
“Kauns žurnālistei. Nekādas cieņas pret intervējamo,” vēlāk atsauksmēs raidījuma “Facebook” lapā par interviju ar Helmutu Šmitu raksta desmitiem sašutušu skatītāju. “Viņas viesis ir viens no Vācijas lielākajiem valstsvīriem, kuram mēs esam pateicību parādā par viņa ieguldījumu. Turklāt viņam ir jau 96 gadi. Kam vajadzīgi šie jautājumi par nacionālsociālismu? Mēs dzīvojam šodien, nevis nacisma laikā!”
Vienlaikus ir citi, kas iebilst: “Vācijas problēma ir dubultā morāle. Ja kāds augsta ranga ekspolitiķis ir izbijis nacists, viņš drīkst attaisnoties, ka “tāds bija laiks, un man nācās pielāgoties”. No otras puses, kāds cits – koncentrācijas nometnes grāmatvedis – tiek saukts tiesas priekšā pat 93 gadu vecumā.”
Par nacionālsociālismu, holokaustu, trešo reihu un Otro pasaules karu uzrakstīto grāmatu, uzņemto filmu un publicēto vēsturisko pētījumu skaits Vācijā pēdējo septiņdesmit gadu laikā sniedzas simtos tūkstošu. Nav neviena cita posma Vācijas vēsturē, kas būtu ticis izpētīts tik pamatīgi kā šis. Un nav neviena cita vēstures posma, par kuru gadu gaitā būtu noticis tik daudz sabiedrisku diskusiju kā par šo. Tomēr pat septiņdesmit gadus kopš kara beigām tās joprojām nerimst.
Šī tēma tiek skarta arī ārpus nozīmīgiem vēsturiskiem datumiem. Piemēram, Helmuta Šmita iztaujāšanas iemesls televīzijā ir kāda nesen izdota grāmata, kurā atklātas viņa biogrāfijas agrāk neizgaismotās puses. Savukārt cita Vācijas dižgara – Nobela prēmijas laureāta, rakstnieka Gintera Grasa – pagātne atkal kļuva par apspriešanas objektu pēc viņa nāves pirms dažām nedēļām. Grass 2006. gadā atzinās, ka ne tikai dienējis nacistu armijā, bet arī ir bijis elites “Waffen SS” sastāvā. Pēc rakstnieka aiziešanas mūžībā retums bija nekrologi, kuros šī viņa dzīves epizode netiktu īpaši uzsvērta līdzās citādi cildinošiem vārdiem.
