Uz pagātnes būvēta valsts 5
Vai par nacistu nekļuvāt tādēļ, ka pats esat ceturtdaļebrejs? Jūs taču gribējāt iestāties Hitlera jauniešu organizācijā? Tātad nacionālsociālisms jūs tomēr fascinēja? Armijas komandieris jūsu raksturojumā atzinis, ka esat pilnībā pieņēmis nacionālsociālistisko pasaules uzskatu. Iznāk, ka esat bijis tuvāk nacionālsociālistiskajai ideoloģijai, nekā esat atzinis līdz šim?
Šie jautājumi nav izraksts no kādas nacistu tiesas prāvas protokola pēckara Vācijā. Ar tiem “apsūdzētais” tiek pratināts šodien – 2015. gada aprīļa beigās. Jautātājs gan nav tiesnesis, bet televīzijas žurnāliste Sandra Maišbergere. “Tiesas zāle” ir Vācijas sabiedriskās televīzijas studija. Savukārt “apsūdzēto sols” – ratiņkrēsls, kurā, ielūgts uz interviju, sēž visvecākais no vēl dzīvajiem Vācijas bijušajiem kancleriem, deviņdesmit sešus gadus vecais Helmuts Šmits. Viņa biogrāfijā ir ne tikai Vācijas valdības vadīšana no 1974. līdz 1982. gadam, bet arī fakts, ka Otrā pasaules kara laikā viņš bijis virsnieks nacistu armijā.
Šmits ar mazliet trīcošu roku aizkūpina jau piekto cigareti pēc kārtas un pūlas atbildēt. “Blēņas,” viņš izpūš dūmus intervētājas sejā. Tādus raksturojumus kā viņš tolaik saņēmuši simtiem tūkstošu kareivju. Tas bijis vienkārši papīrs. “Tā tolaik vienkārši bija nepieciešamība.” Kara laikā darījis “to, kas tolaik bija jādara, bet jau kopš kara sākuma es zināju, ka mēs karu zaudēsim”. Vārdu “Aušvica” pirmo reizi izdzirdējis tikai vienu divus gadus pēc kara beigām. “Es nebiju nacists. Es pildīju savus kareivja pienākumus.”
Jautājumu krusa nemitējas. Viņš pacietīgi turpina skaidrot, noliegt, izklāstīt. Līdz pagurst. “Es domāju, ka šodienas cilvēkiem trūkst…” viņš iesāk, “piemēram, jums kā raidījumu vadītājai tas nav vienkārši… Jums nav viegli iejusties tāda cilvēka ādā, kurš nacionālsociālisma laika sākumā vēl bija bērns, kurš šajā laikā auga un kurš turklāt vēl ir ceturtdaļebrejs,” saka Šmits. “Vēl jo grūtāk tas ir tāpēc, ka kopš šī laika aizritējuši jau septiņdesmit gadi. Jums ir pārāk grūti iejusties šī jaunā cilvēka ādā.”
