Uz mūzikas viļņa Elbas filharmonijā 0
Rīt krāšņā ceremonijā Hamburgā atklās jauno koncertzāli – Elbas filharmoniju, kas jau sevi pieteikusi kā viens no pēdējā laika ambiciozākajiem kultūras infrastruktūras projektiem Eiropā. Kā 13. decembrī intervijā “KZ” teica ēŗģelniece Iveta Apkalna, kura Elbas filharmonijā būs ērģeļmūzikas galvenā mākslinieciskā vadītāja, “tas ir gadsimta projekts, fenomenāla būve, ne tikai mūzikas templis, bet arī arhitektoniski ļoti nozīmīga celtne un izraisījusi lielu interesi visā pasaulē”. Iveta Apkalna spēlēs kā atklāšanas koncertā 11. janvārī, tā arī 12. un 13. janvārī ar orķestri, uz ko uzaicināta visa mūzikas elite. Uz šiem koncertiem bijis ļoti grūti dabūt biļetes – bija apmēram 200 000 gribētāju, bet izlozēt varēja tikai 3000 biļešu.
Trīspadsmit gadu tapšanas laikā Elbas filharmonija, kuras autori ir Šveices arhitektu duets Žaks Hercogs un P. de Merons (viņi sevi pierādījuši arī citos vērienīgos uzsākumos – projektējuši futbola stadionu Minhenē, olimpisko stadionu Pekinā un strādājuši pie Londonas “Tate Modern” muzeja pie Temzas), piedzīvojusi ne tikai desmitkārtīgi pieaugušas izmaksas (sākotnējo 250 miljonu vietā nepilni 800 miljoni eiro), nemitīgu termiņu pagarināšanu (to pabeidza sešus gadus vēlāk, nekā plānots), bet arī ilgus tiesas darbus.
Ostas kvartāla otrā elpa
Otra lielākā Vācijas pilsēta Hamburga ir ekonomiski jaudīga metropole, kur koncentrējas lielākās rūpnīcas un mediju centri. Pilsēta lepojas ar vecāko Vācijas valsts operu, celtu 17. gadsimtā, tomēr mākslu mīlošie hamburgieši bieži tiek asociēti arī ar popkultūras bohēmu, kas augstu vilni sit Hamburgas slavenajā sarkano lukturu rajonā (Reeperbahn).
“HafenCity” jeb Ostas pilsēta, uz kurieni tūristi mēro ceļu, lai aplūkotu un pabūtu jaunuzceltajā Elbas filharmonijā, jau kādu laiku ir Hamburgas aktuālā zona. Hamburgas osta vēl joprojām ir otra svarīgākā Eiropā, bet tai līdzās esošais vēsturiskais noliktavu kvartāls iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Moderni restaurētās industriālās ēkas pārvērtušās par kultūras telpām, galerijām un biroju kompleksiem. Elbas filharmonija celta uz vienas no spīķeru ēkām, kas vēl salīdzinoši nesen kalpoja par ostas noliktavu kakao pupiņu maisiem. Strukturāli šis ir viens no pārsteidzošākajiem arhitektūras projektiem Eiropā. Noliktavas pamatīgos mūrus izmantojot kā pirmo celtnes līmeni, augšējā filharmonijas daļa balstīta vēl uz papildus 1700 betona pāļiem. Jumta līnijas atveido viļņus ar Elbas zilo ūdeņu un gaismas krāsu atspoguļojumu stikla fasādē. Kļuvusi par augstāko pilsētas celtni (110 m), tā majestātiski aizsedz pierasto ostas ceļamkrānu un skursteņu ainavu. Grūti pārspīlēt panākto efektu – ūdens malā uz smaila doka stūra rēgojas gaisā peldoša stikla pils.
Termiņu un budžetu skandāli arī vāciešiem
Vāciju – Eiropas spēcīgāko ekonomiku – parasti raksturo punktualitāte un lietu kārtība, taču šoreiz grandiozās būves procesā arī vācieši nespēja izvairīties no satricinošām peripetijām. Paši pilsētnieki mēdz atsaukties uz “bēdīgi slaveno” Elfi, jo 13 gadu tapšanas laikā Elbas filharmonija piedzīvojusi ne tikai desmitkārt augošas izmaksas, nemitīgu termiņu pagarināšanu, bet arī ilgus tiesas darbus. Netrūka arī skaļu iedzīvotāju iebildumu pret projektu. Kādā no protestiem hamburgieši apkārt vēl neuzceltajam kompleksam izkaisījuši miljonu imitētas naudas banknošu, iebilstot pret šāda veida elitārisma demonstrēšanu. Jāpiebilst, ka lielākā filharmonijas būves izmaksu daļa tika segta no Hamburgas pilsētas budžeta, pārējais ir investoru ieguldījums. Dienā, kad notika svinīgā ēkas atslēgu nodošanas ceremonija, izgaismotajā stikla fasādē, priekā vai vairāk gan atvieglojumā, bija izlasāms “fertig” jeb “beidzot”.
Jūras viļņu efekts
Vismaz pāris mēnešus pirms oficiālās atklāšanas plašas apmeklētāju plūsmas tika pievilinātas ar filharmonijas skatu terasi, kas atrodas joslā starp sarkanajiem spīķeru mūriem un stikla ēkas daļu. Skatu laukums sniedzas apmēram 12 stāvu augstumā un ļauj baudīt ostas, pilsētas un 100 km attālās Ziemeļjūras skatus 360 grādu perimetrā. Zemāk, oriģinālā noliktavas daļa veltīta dienesta un palīgtelpām, kuras apmeklētāji nemaz nevar pamanīt virzoties augšup pa eskalatoriem. Viscaur ēkas interjeram panākts jūras viļņu efekts, eleganti iešūpojot klausītājus, vēl pirms viņi nokļuvuši mūzikas skaņu gūstā. Daļu no grīdām klāj smagi sarkanbrūni ķieģeļi, kas pastaigu pa stikla pili pievelk pie zemes ar industriālās ostas klātbūtni.
Auditorija tuvāk māksliniekiem
Filharmonijas trīs zāles – galvenā zāle ar 2100 vietām un divas kamermūzikas zāles ar 550 un 150 vietām – izvietojas 50 metrus virs pirmā stāva līmeņa, cenšoties nodrošināt pilnīgu skaņas izolāciju. Veidojot akustikas risinājumus, tika piesaistīts slavenais japāņu eksperts J. Tojota. Galvenā zāle ir dizainēta pēc vīnogdārza principa ar daudzpakāpju terašu veida sēdvietu zonām visapkārt orķestra skatuvei. Papildus akustikas ieguvumiem tiek uzsvērta klausītāju klātbūtne un viņu pietuvināšana muzikantiem. Ideja par to, ka auditorija sēž visapkārt skatuvei, jau pavīdējusi 20. gs. sākumā, novērojot, ka uz ielas klausītāji dabiski aplenc muzikantus, ap tiem formējot apli. Pretēji izplatītajam “kurpju kastes” principam šādas terašu zāles princips ir veiksmīgi īstenots Berlīnes filharmonijā, kā arī Parīzes filharmonijas koncertzālē, V. Disneja koncertzālē Losandželosā un Sidnejas operas namā.
Vispirms – pilsētas vajadzības
Lai nekļūtu tikai par šaura loka smalkas mūzikas zinātāju mīļvietu, filharmonija pilnībā veidota pēc mūsdienu pieejamības standartiem – kā publisks centrs ar dažādām ēsmām visām sabiedrības grupām. Milzīgā kompleksa infrastruktūra ietver četrzvaigžņu viesnīcu ar 244 numuriņiem, spa centru, sporta klubu, konferenču zāli un deviņas semināru telpas. Savukārt ēkas augšējā daļā vienas puses spārnā izveidoti 45 ekskluzīvi privātie dzīvokļi.
Koncertzāles vadību un uzturēšanu pārņēmusi privāta menedžmenta kompānija “HamburgMusik”, kas atbild praktiski par visu “HafenCity” mūzikas notikumu kalendāru.
UZZIŅA
Atklāšanas koncertā 11. un 12. janvārī uzstāsies Elbas filharmonijas rezidenti – NDR Elbas filharmonijas orķestris ar galveno diriģentu T. Hengelbroku. Piedalīsies filharmonijas koris, pasaules klases operdziedoņi, bet pie ērģelēm sēdīsies latviete Iveta Apkalna. Programmā – Bēthovena, Vāgnera, Kavaljeri un citu klasiķu skaņdarbi.
Filharmonijas mēģinājumu zāles (Kleiner hall) atklāšanā 12. janvārī uzstāsies starptautisku atzinību guvušais stīgu kamerorķestris “Ensamble Resonanz”, kuri turpmāk apdzīvos Filharmonijas kamerzāli.
Atklāšanas koncertu maratons noritēs triju nedēļu garumā ar Hamburgas Operas un Čikāgas simfoniskā orķestra, džeza pianista B. Mēldaua, laikmetīgās klasiskās mūzikas vijoļu kvarteta “The Arditti Quartet” un citu starptautisku zvaigžņu piedalīšanos, pārstāvot dažādus mūzikas žanrus. Biļešu cenas no 10 līdz 185 eiro.
