Autoritārā valdība darbojās sekmīgi 15
Visā pastāvēšanas laikā K. Ulmaņa autoritārā valdība bija neapstrīdama situācijas noteicēja, tās pozīcijas bija stabilas. Neviena no opozicionālajām grupām nebija tik spēcīga, lai nopietni apdraudētu režīmu. Opozīcijas nelaime bija tās neviendabīgais raksturs. Antiulmanisko nometni veidoja daudzi pazīstami pilsonisko aprindu politiķi, pērkoņkrustieši Gustava Celmiņa vadībā, “Latvijas brīvības cīnītāji”, komunisti, nelegālie sociālisti, vairākas nacionālo mazākumtautību organizācijas. Katra no šīm grupām bija opozīcijā autoritārajam režīmam atšķirīgu iemeslu dēļ, un katra vadījās tikai no savām interesēm. Jebkura sadarbības forma bija tikpat kā izslēgta un neiespējama.
Autoritārā valdība sekmīgi darbojās un guva lielus panākumus dažādās jomās. Tā veicināja celtniecību, bet izglītība un kultūra bija tās galvenās prioritātes. Režīma popularitāti Latvijas tautā vairoja visai sekmīgā ekonomiskā un sociālā politika, ieinteresētība panākt un nodrošināt iespējami plašāku iedzīvotāju slāņu labklājību. Izcils autoritārās valdības nopelns bija latviešu tautas nacionālās pašapziņas celšana. Pēc 1934. gada 15. maija latvieši pirmo reizi vēsturē jutās kā īsti saimnieki un noteicēji savā zemē. Tieši šie seši gadi, kas bija atvēlēti autoritārajai valdībai, saglabāja Latviju un latviešus nākotnei. Piecdesmit okupācijas gados, kas tiem sekoja, daudzu Latvijas iedzīvotāju sirdis sildīja atmiņas par labajiem “Ulmaņa laikiem”, viņos nekad neizzuda lepnums par toreiz sasniegto un ilgas pēc neatkarīgas valsts atjaunošanas.
