Latvijas Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa apbalvošana ar Ungārijas Nopelnu Lielkrustu ar Svētā Stefana kroni.Blakus Ulmanim  – Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters un Ungārijas sūtnis Latvijā Bela Tereks 1939. gada 18. novembrī.
Latvijas Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa apbalvošana ar Ungārijas Nopelnu Lielkrustu ar Svētā Stefana kroni.Blakus Ulmanim – Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters un Ungārijas sūtnis Latvijā Bela Tereks 1939. gada 18. novembrī.
Foto: Eduards Kraucs

Kārlis Ulmanis un viņa zaudētā paradīze 15

Uz mūžiem Latvijas liktenī. Kārlim Ulmanim – 140

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Ceturtajā septembrī aprit 140 gadi kopš izcilā Latvijas valstsvīra Kārļa Ulmaņa dzimšanas. Daudzu laikabiedru un vēsturnieku skatījumā viņš bija pats redzamākais valstsvīrs visā Latvijas vēsturē. Arī latviešu tautas vēsturiskajā atmiņā viņš ir palicis kā spilgtākais latviešu tautas nacionālo centienu izteicējs un latviskās Latvijas simbols.

Šodien gandrīz vai katrs Latvijas iedzīvotājs zina Kārli Ulmani. Tautā joprojām dzīvo mīts par viņu. Viņa vārds un darbība ir uzspieduši zīmogu noteiktam periodam Latvijas vēsturē, kuru parasti dēvē par Ulmaņa laikiem. Neviens cits latviešu politiķis šādu godu nav izpelnījies. Nav Latvijas vēsturē ne “Čakstes laiki”, ne “Zemgala laiki”, ne arī “Kvieša laiki”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirms divdesmit gadiem sakarā ar K. Ulmaņa 120. dzimšanas dienas atceri akadēmiķis Jānis Stradiņš uzsvēra: “Šodien šajā zālē un šajā reizē ir skaidri un nepārprotami jāpasaka: Kārlis Ulmanis pieder Latvijai, pieder visai latviešu tautai un pieder mūžībai. Kamēr vien pastāvēs jēdziens “Latvija”, dzīvos arī šis vārds.” Taisnība ir arī vēsturniecei Vitai Zelčei, kas pirms dažiem gadiem norādīja, ka Ulmaņa laiki latviešu kolektīvajā atmiņā mūsdienās simbolizē “zaudēto paradīzi”.

K. Ulmaņa dzīvē bija vairāki liktenīgi datumi. Paši nozīmīgākie – 1918. gada 18. novembris, 1934. gada 15. maijs un 1940. gada 17. jūnijs. Tieši šie minētie datumi parāda un apliecina, cik cieši Ulmaņa vārds ir saistīts ar pirmskara Latvijas 22 gadus ilgo vēsturi, kuru viņš izdzīvoja, būdams pirmais Ministru prezidents, astoņu Ministru kabinetu vadītājs un kopš 1936. gada 11. aprīļa – arī Valsts prezidents.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.