Zigmārs Zaķis mednieku festivāla izklaides programmā šogad organizē suņu “šovu” 1
Redz, kā dzīvē sanāk – pērnruden mednieks Zigmārs Zaķis bija nodomājis apgūt medību tauri, tā vietā tuvējā mūzikas skolā sācis spēlēt akordeonu. Godam iemācījies jau četras dziesmas, nu prāto, ka jāņem štruments līdzi uz mednieku svētkiem Staļģenē, jo ar pavadījumu lielāks dziedāšanas prieks. “Minhauzenā” Zigmārs šogad piedalīsies ne tikai kā sacensību dalībnieks, bet arī pasākuma izklaides daļas rīkotājs – viņa pārziņā jaunums – suņu paraugdemonstrējumi. Sarīkojuma veidotāji šoreiz īpaši piedomājuši, lai festivāls trīs dienu garumā būtu saistošs un atraktīvs ne tikai medību kolektīvu komandu dalībniekiem, bet arī līdzjutējiem un citiem nemedniekiem.
Zaķis demonstrēs mehānisko zaķi
Zaķim jāpasmaida par vienu no svētdienas izklaides programmas naglām – medījuma kursingu, kuru sarunvalodā sauc vienkārši par mehānisko zaķi. “Tā ir zaķa imitācija, kas ar motora palīdzību tiek vilkta pa iepriekš izvilktu auklu, un tai pakaļ dzenas suns, tiesnešu uzdevums – vērtēt, cik precīzi suns nokopē “zaķa” trajektoriju,” sporta veida būtību paskaidro Zigmārs. Pats to redzējis Lietuvā, Kauņas gadatirgū, kad lietuviešu Mednieku un makšķernieku biedrība medību popularizēšanas pasākumā kursingu demonstrējusi ar sporta suņiem, bet pēc tam devusi iespēju arī citiem suņu īpašniekiem palaist mednieku zaķim pa pēdām. “Tefteļiem” – tā viņš ironiski sauc pārbarotus suņus – gājis grūtāk ar tvarstīšanu, taču to azarts ne par matu nav bijis mazāks kā trenētajiem brāļiem. Arī Staļģenes festivāla apmeklētāji savus uzticamos draugus varēs iepriecināt ar mehānisko zaķi, sola pasākuma rīkotājs un piemeldē, lai saimnieki mīluļus iepriekš nepārbaro, ka nesametas kuņģis.
Viens no šova uzdevumiem ir parādīt, kā nodarbināt suņus laikā, kad Āfrikas cūku mēra dēļ tos daudzviet Latvijā aizliegts izmantot dzinējmedībās. Uz mednieku žēlošanos “manam Reksim nav ko darīt” Zigmārs nosauc vairākus pasākumus, kā nodarbināt draugu un būt kopā ar viņu, piemēram, velobraukšana un orientēšanās kopā ar suni, taču Staļģenē tiks demonstrēts adžiliti – sporta veids, kurā hendlers (cilvēks, kas pavada suni sacensībās vai izstādēs, jo ne vienmēr to dara pats saimnieks. – I. P.) vada suni bez pavadas, tikai ar komandām un žestiem pa apmēram 20 šķēršļu trasi, un viņu sniegums tiek vērtēts laikā un precizitātē. Adžiliti nepastāv dalījums pēc dalībnieku fiziskajiem rādītājiem un suņus te nešķiro pēc ciltsrakstiem – var startēt arī bezšķirnes eksemplāri, tāpēc to uzskata par universālu sporta veidu. Aizraujošs gan pašiem dalībniekiem, gan arī skatītājiem, tāpēc kļuvis populārs gandrīz visās pasaules valstīs, kopš 1995. gada – arī Latvijā.
Takšu saimniekus varētu interesēt orientēšanās pa speciāli izbūvētiem tuneļiem alu labirintā, vērtējot suņu ātrumu un darba kvalitāti, stāsta Zigmārs un piebilst, ka suņu pasākuma veidošana notikusi sadarbībā ar Latvijas Kinoloģisko federāciju un tās speciālisti sniegs savus komentārus “šova” laikā.
Hektoram citi uzdevumi
Uz festivālu “socializācijas labad” Zigmāram līdzi dosies viņa uzticamais draugs un medību biedrs Hektors. Pirms septiņiem gadiem no Polijas atvestais Bavārijas asinspēdu dzinējsuns, tautā saukts par bavārieti, kļuvis par augstas klases pēddzini. Suņu izstādēs viņš izcīnījis Baltijas čempiona un interčempiona titulus, sacensībās Lietuvā ieguvis 1. kategorijas diplomu darbā ar asinspēdu, palepojas saimnieks.
Hektors savas prasmes demonstrē jau sagatavotai auditorijai, interesentiem. Ar līdzpaņemtiem rekvizītiem – asinīm no nomedīta dzīvnieka, kurpēm ar pieskrūvētiem mežacūkas nagiem un mežacūkas ādas mūmiju – Zigmārs dažādās trajektorijās imitē ievainota dzīvnieka asinspēdas, kuras viņa bavārietim publiski jāatšifrē un jāatrod falšais medījums.
Medībās šis uzdevums var būt daudz grūtāks, ja, piemēram, jāatrod dzīvnieks, kas ievainots pirms vairāk nekā diennakts. “Vidēju spēju sunim tas nav pa spēkam, tur vajadzīgs suns ar domāšanu un bavārieša degunu, kurš ļauj ķert asini arī 48 stundas pēc šāviena,” Hektora un viņa sugasbrāļu spējas skaidro suņa saimnieks. Bavārijas asinspēdu dzinējsuņi selekcionēti speciāli darbam kalnainos apvidos, Alpos, kur pa medījumu tiek raidīts tāls šāviens un medniekam pašam grūti tikt līdz medījumam. Tāpēc bavārietim ir pagaras kājas un lielas ausis, kas, ejot ar noliektu galvu, palīdz labāk “savākt” smaržas pie deguna.
Suņa iegādei Zigmārs bija gatavojies ļoti nopietni, kucēnu nolūkojis ārzemēs. Mācīt sācis tūlīt pēc tam, kad suņuks ieradies Latvijā – no divu mēnešu vecuma, tad kucēni esot daudz atvērtāki jaunām zināšanām un prasmēm. “Sunim apmācība jāuztver kā dzīvesveids, kā norma,” ir pārliecināts Zaķis. Jāmācās visur – mājās, treniņnodarbībās, uz ielas, tramvajā u. c. “Braucam tramvajā, suns izpilda komandas – guli, stāvi, pat Rīgas dzelzceļa stacijā pie lielā pulksteņa, kur ir simtiem cilvēku un nenormāli daudz smaržu un citu kairinātāju, Hektors strādā,” par suņuskolas režīmu stāsta Zigmārs un piebilst, ka darbīgais draugs neļaujot atslābt arī saimniekam, jo suņa acu skatiens allaž uzrunā – ko mēs tagad darīsim?
Raksts veidots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
Uzziņa
Mednieku festivāls “Minhauzens 2015” 31. jūlijs – 2. augusts, Staļģene
31. jūlijā no plkst. 14 ierašanās un reģistrācija; no plkst.18 disko telts ar grupām “Tranzīts” un “A-Eiropa”; 19.30 svētku dalībnieku gājiens; 20.30 atklāšanas ceremonija ar Minhauzenu; 22.50 uguņošana un balle ar grupu “Apvedceļš”.
1. augustā plkst. 9 – 16 mednieku komandu sacensības, Minhauzena gadatirgus; no plkst. 10 bērnu atrakcijas un “Mini Minhauzena” sacensības; no plkst.18 disko telts ar grupām “Musiqq” un “Transleiteris”; plkst. 20 apbalvošanas ceremonija; plkst. 22 balle ar grupu “Klaidonis”.
2. augustā no plkst. 10 loku šaušana mērķī, baurošanas konkurss; plkst. 11 suņu sacensības, jaunsargu paraugdemonstrējumi.
