Mārcis Saklaurs: Joprojām ir ļoti lieli biomasas krājumi – zari, krūmi, mazvērtīgi koki, kas netiek izmantoti ne siltumenerģijas ražošanai 7
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Pirms diviem gadiem mežos zari palika nešķeldoti, jo šķeldas pietika pārpārēm, turpretī šī brīža ekonomiskie apstākļi meža īpašniekus ļoti stimulē apsvērt domu par zaru vākšanu. Joprojām gan privāto īpašumu, gan valsts līmenī ir ļoti lieli biomasas krājumi – zari, krūmi, mazvērtīgi koki, kas netiek izmantoti ne siltumenerģijas ražošanai, ne alternatīvajai degvielai,” uzskata kooperatīva “Mežsaimnieks” Mežizstrādes nodaļas un ražošanas vadītājs Mārcis Saklaurs.
Viņš norāda, ka kurināmās koksnes cenu tendence ir augšupejoša jau no pērnā rudens un tā joprojām palielinās gan enerģētiskajai koksnei, gan apses, skujkoku un bērza papīrmalkai. Ļoti pieprasīti bērza finierkluči un apses zāģbaļķi, laba cena ir egles un priedes zāģbaļķiem, beidzot atdzīvojies melnalkšņa zāģbaļķu pieprasījums.
“Līdz apkures sezonas beigām cenas saglabāsies esošajā līmenī vai nedaudz palielināsies. Šie apstākļi ir jāizmanto meža īpašniekiem un īstermiņā ir jānopelna. Protams, Latvija ir bijusi un būs mirkļa tirgus koksnei un šķeldai, noķert “pīķa” cenas ikvienai kokmateriālu kravai nav iespējams, jo viss atduras pret ražošanas jaudām (harvesters, forvarders, kokvedējs), kuras ir jānodrošina pārējā laikā. Tādēļ mudinu īpašniekus domāt ilgtermiņā un sabalansēt potenciālo peļņu īstermiņā ar meža vērtības celšanu, proti, savlaicīgiem mežkopības pasākumiem ilgtermiņā,” iesaka M. Saklaurs.
Koksnei – mazākais pieaugums
“Dzīvoju mikrorajona daudzdzīvokļu mājā ar gāzes apkuri. Oktobrī, novembrī viens megavats siltuma maksāja 65 eiro, bet decembrī jau 180 eiro. Tikmēr ar šķeldu apkurināmajā privātmājā Ādažos pieaugums attiecīgi bija no 50 eiro uz 70 eiro,” tā situāciju raksturo Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Taujāts par šā brīža kurināmās koksnes cenu tendencēm, viņš norāda, ka jānodala vairāki segmenti. Viens ir privātmāju apkure, otrs – centralizētā siltumapgāde, un trešais – koģenerācijas tirgus ārvalstīs, kurp eksportējam industriālās granulas. Tās lielākoties ved uz valstīm, kur nav šķeldas resursu – tas ir veids, kā lielu enerģētisku vērtību “iespiest” mazā tilpumā un eksportēt, tāpēc šī segmenta kāpjošās cenas Latvijas patērētāju neskar. Cenas aug visiem kurināmā veidiem, taču koksnei vismazāk un puslīdz stabili, tādēļ tas joprojām ir pats lētākais kurināmais.
Tikmēr SIA “Graanul Invest” izpilddirektors Haralds Vīgants teic, ka daudzi lietotāji šajā apkures sezonā ir izvēlējušies pārslēgties uz siltumenerģiju, kas tiek ražota no koksnes granulām, kas būtiski samazina siltumenerģijas izmaksas. “Industriālo granulu cenas pieaugušas aptuveni par 25%. Gala klientam ļoti būtisku pieaugumu cenā veido granulu piegāde no ražošanas vietas.
Tomēr cenu pieaugums ne tuvu nav bijis tiks straujš, kā, piemēram, dabasgāzei, kas liecina par nepieciešamību Latvijā lielāku uzsvaru likt uz atjaunojamiem energoresursiem, kāda ir biomasa. Importa kritums no Baltkrievijas ir radījis spriedzi kaimiņvalstīs, kas būtiski izpaužas apkures sezonā šobrīd. Tāpēc kurināmā biomasa lielos apjomos tiek eksportēta uz Lietuvu, tādējādi paaugstinot kurināmā cenu pie mums.
Granulu ražošanas industrija seko biomasas tirgus cenām un ir palikusi iedzinējos aiz vietējām biomasas katlumājām, jo tās arī izmanto zemākos mežizstrādes blakus produktus – zaru šķeldu un malku, lai ražotu enerģiju. Ņemot vērā energoresursu cenu tendences, nevaru prognozēt cenu samazinājumu koksnes granulām, tomēr siltumenerģija, kas ražota no granulām vai biomasas, noteikti būs viens no veidiem, kā patērētājam amazināt savas izmaksas.”
Bet kāds janvāra, februāra rēķins būs, piemēram, lauku pensionāram, kurš dzīvo kolhozlaiku mājā ar šķeldas apkuri? “Šķeldas cena pieauga no 13–14 eiro novembrī līdz 25 eiro decembrī. Tādēļ ziemas laikā siltuma tarifs būs lielāks, bet kāpumam nevajadzētu būt vairāk par 10 eiro. Protams, konkrētam cilvēkam tas var būt sāpīgi, tomēr kopumā tie, kuri sildās ar koksnes kurināmo, joprojām ir ieguvēji,” tā K. Klauss.
Ko rāda skaitļi
Cenu statistikā “Latvijas Avīze” lūdza ieskatīties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Mežsaimniecības projektu vadītāju Arti Misiņu. Viņš apliecina – enerģētiskās koksnes sortimentu cenas 2021. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pamatīgi svārstījušās. Skujkoku un lapu koku malkas cena 2020. gadā augstāko punktu piedzīvoja gada sākumā – vidēji 25 €/m3, tālāk samazinoties, bet gada izskaņā sasniedzot 23 €/m3. Iesākoties 2021. gadam, skujkoku un lapkoku malkas cena vidēji bija 22 €/m3, bet tad palielinājās, gada izskaņā sasniedzot 28 €/m3, kas ir augstākā novērotā vidējā cena 2020. un 2021. gada laikā.
Savukārt kurināmās šķeldas cena 2020. gada pirmajā pusē būtiski nemainījās, tai esot vidēji 6,50 €/m3. Sākoties rudenim, cena pakāpās līdz vidēji 8,40 €/m3, bet līdz gada izskaņai lēnām samazinājās līdz vidēji 8 €/m3.
Iesākoties 2021. gadam, kurināmās šķeldas cena bija 8,10 €/m3 ar tendenci minimāli palielināties visa gada garumā līdz vidēji 9,5 €/m3 un 2021. gada izskaņā piedzīvojot strauju kāpumu, sasniedzot 11,05 €/m3, kas ir augstākā vidējā cena, kura fiksēta 2020. un 2021. gada laikā.
Pēc šobrīd pieejamajiem datiem un enerģētiskās koksnes cenu izmaiņu tendencēm var secināt, ka cenu pieauguma tendence varētu saglabāties līdz pat pavasarim.
Vairākas tendences
Viens no lielākajiem kurināmās koksnes ražotājiem Baltijā ir “PATA” grupas uzņēmumi, kas nodrošina apjomīgas šķeldas piegādes gan vietējām pašvaldībām, gan tuvējām kaimiņvalstīm. Uzņēmuma valdes loceklis Jānis Mierkalns “Latvijas Avīzei” teic, ka vietējā tirgū šajā sezonā vērojamas divas būtiskas lietas.
Pirmkārt, ievērojami samazinoties importa apjomam no Baltkrievijas, šķeldas cenas beidzot sasniegušas objektīvu līmeni, kas patlaban ir 25–30 eiro par megavatu. Vēsturiski salīdzinot, lielais imports no Baltkrievijas gadiem kropļoja vietējo tirgu, jo ražošanas pašizmaksa uz vietas bija būtiski augstāka.
Otrs faktors, kas ietekmē tirgu, turklāt negatīvi, bija tirgus dalībnieki (pamatā starpnieki, kas tirgo, bet neražo), kas aizvadītā gada pavasarī par dempinga cenām uzņēmās piegādes lielā apjomā, bet tagad nepilda saistības. Lielā skaitā šie līgumi šajā apkures sezonā tiek lauzti, turklāt no šiem piegādātājiem netiek piedzīti zaudējumi.
“Lai būtu konkurētspējīgi, arī šķeldas ražotāji šobrīd ir spiesti sekot šādai praksei, lai gan kopumā tā nav pozitīvi vērtējama, jo mākslīgi ceļ cenas tirgū. Zūd arī iepirkumu jēga un būtība – jebkurš var solīt zemāko cenu, bet pēc tam nepildīt uzņemtās saistības. No šādas prakses cieš gan pircējs, jo pastāv augsti piegādes pārtraukuma riski, turklāt nevar plānot siltumapgādes izmaksas, gan arī tirgus – jo nepastāv godīga konkurence. Uzskatām, ka pašvaldību līmenī būtu jāpārskata iepirkumu prakse, nosakot augstākas kvalifikācijas prasības, lai konkursa uzvarētājam patiešām būtu līguma izpildei nepieciešamie resursi. Ieguvēji būtu visi – gan ražotāji, gan arī siltuma patērētāji,” tā J. Mierkalns.
Viņš arī stāsta, ka aizvadītā gada vidū “PATA” grupa veiksmīgi sāka brikešu ražošanu, izmantojot kokapstrādes procesā radušās skaidas. Mērķis – tuvāko mēnešu laikā arī šajā segmentā kļūt par Baltijā lielāko ražotāju. “Patlaban šajā produktu grupā vērojams augsts pieprasījums, jo patērētāji meklē lētākus veidus mājsaimniecību nodrošināšanai ar siltumu. Ja salīdzinām ar fosilo kurināmo, apsilde ar kurināmo koksni šobrīd ir trīs līdz četras reizes lētāka,” teic J. Mierkalns.
Bet vērtējot energoresursu tirgu Latvijā kopumā, viņš akcentē, ka šī sezona iezīmē valsts politikas neesamību. “Straujais elektrības un gāzes cenu kāpums salīdzinoši īsā laika posmā parādīja, ka valsts līmenī daudz nopietnāk jāveicina vietējo atjaunojamo energoresursu ražošana un patēriņš. Tas šodien ir ne vien būtiski lētāks resurss, bet arī veicina lielāku enerģētisko neatkarību, mazinot arī nacionālās drošības riskus. Plašāk raugoties uz šo gadu, to varam raksturot ar vārdiem “enerģētiskā nabadzība”,” rezumē uzņēmējs.
