Uz mežu ar pasi un bērnus vienus ielās nelaist? Kā ārkārtas situācija ietekmēs pierobežā dzīvojošos 21
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima ceturtdien vienbalsīgi nolēma pārapstiprināt valdības izsludināto ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā – Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpils pilsētā. Šāds lēmums ir pieņemts, ņemot vērā pieaugošo nelikumīgas Baltkrievijas–Latvijas robežas šķērsošanas gadījumu skaitu.
Lēmumu atbalstīja visi klātesošie deputāti, no kuriem daļa vērsa uzmanību uz, viņuprāt, neskaidrajiem jautājumiem – jo īpaši daudz to esot vietējiem iedzīvotājiem un arī uzņēmējiem, bez kuru palīdzības šo krīzi nevarēšot pārvarēt.
Ārkārtējā situācija ir noteikta no 11. augusta līdz 10. novembrim, Saeimas sēdē informēja Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP). Šajā laikā Valsts robežsardzei dotas tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai personas, kas nelikumīgi šķērsojušas robežu, nekavējoties atgrieztos Baltkrievijā, no kuras tās ieceļojušas.
Teritorijā, kurā izsludināta ārkārtējā situācija, robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs netiks pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Valdība arī noteica, ka Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija sniedz Valsts robežsardzei palīdzību robežas uzraudzīšanā, lai nepieļautu tās nelikumīgu šķērsošanu. Visiem minētajiem ir jādod rīkojums šīm personām, kas nelikumīgi ieradušās Latvijā, atgriezties valstī, no kuras tās šķērsojušas robežu.
Par pierobežas ļaudīm padomās
Inga Goldberga (“Saskaņa”) un Viktors Valainis (ZZS) sēdē norādīja, ka valdība ir piemirsusi pierobežas teritorijas iedzīvotājus un uzņēmējus, kuriem ārkārtējās situācijas laikā būs ierobežotas iespējas. Cilvēki dzīvo neziņā, ko šajā laikā viņi drīkst darīt – vai, piemēram, ejot uz mežu, ir jāņem līdzi pase, vai drīkst bērnus vienus laist uz ielas bez dokumentiem; ko darīt, ja mežā sastop svešinieku, uzskaitīja I. Goldberga.
Viņa uzskata, ka iedzīvotājiem būtu jāzina, kur saņemt informāciju un zvanīt, ja pagalmā ienāk nepazīstams cilvēks. Deputāte atzina, ka ne visi pierobežas cilvēki dzīvo Latvijas informatīvajā telpā, tāpēc nesaprot arī to, kāpēc viņu īpašuma tuvumā pārvietojas autotransports ar bākugunīm un robežsargi ar suņiem. “Bez vietējo iedzīvotāju atbalsta būs grūti krīzi pārvarēt, bet tad viņiem jāsniedz informācija un ar cieņu jāizturas,” teica I. Goldberga.
V. Valainis savukārt uzskata, ka ārkārtējās situācijas laikā, kad ir dažādi ierobežojumi, būs kavēts arī vietējo uzņēmēju darbs lauksaimniecībā, mežizstrādē un arī tūrismā, ja zemnieki, piemēram, brīvi nevarēs piekļūt savam laukam. J. Rancāns apgalvoja, ka pierobežā turpinoties ierastā dzīve un neviens ceļš uzņēmējiem neesot slēgts. Viņaprāt, no tā, ka tagad šajā teritorijā uzturas vairāk cilvēku, vietējais bizness tikai iegūšot.
Krāslavas novada priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS) “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka iepriekš šie jautājumi ir aktualizēti tikšanās laikā ar robežsardzes pārstāvjiem un iekšlietu ministri Mariju Golubevu (“AP”). Taču ceturtdien Operatīvās vadības centra sanāksmē uz tiem jau ir saņemtas atbildes.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Dmitrija Trofimova vadītais Operatīvās vadības centrs arī sagatavos visu nepieciešamo informāciju, kuru pašvaldība izplatīs gan savā mājas lapā, gan autoveikalos un citās publiskās vietās. G. Upenieks apstiprināja arī to, ka pierobežā ir lauku uzņēmēju tīrumi un cilvēki nodarbojas arī ar mežizstrādi un tūrismu – piemēram, ir izjādes ar zirgiem gar Baltkrievijas pierobežu.
Ar robežsardzi esot panākta vienošanās, ka katrs gadījums, kad uzņēmējam nepieciešams atrasties pierobežā, tiks vērtēts individuāli. Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta pārvaldes vadītāja Betija Ivanova “Latvijas Avīzei” teica, ka pagastā nav lauksaimnieku zemes pie robežas, taču tajā teritorijā esot Daugavpils Universitātes biologu mācību bāze.
Iedzīvotāji, kuri pierobežas mežos bija paraduši sēņot un ogot, gan izjutīšot ierobežojumus, jo ārkārtējās situācijas laikā nav paredzēts izsniegt jaunas terminētās atļaujas, lai tur nokļūtu. Silenes ciema centrā cilvēkiem ir iespēja visu vajadzīgo informāciju uzzināt pagasta pārvaldē, un viņiem robežsardzes klātbūtne radot drošības sajūtu. Iespējams, citādi jūtas cilvēki viensētās, kuru gan neesot tik daudz.
Hibrīdkara apstākļos pieļauj atkāpes
Atsaucoties uz Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā, Boriss Cilevičs (“Saskaņa”) Saeimas sēdē aicināja par lēmuma projektu atbildīgos sniegt juridisko skaidrojumu, cik pamatota tā kontekstā būs atteikšanās pieņemt patvēruma meklētāju iesniegumus, ja tādas tiesības katram tiek paredzētas.
Viņaprāt, visiem Saeimas pieņemtajiem lēmumiem ir jāatbilst starptautiskajām saistībām, vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvijai var būt nepieciešama starptautiskā palīdzība. Komisijas priekšsēdētājs J. Rancāns apgalvoja, ka ārkārtējās situācijas laikā ir pieļaujamas atkāpes, jo notiek hibrīdkarš, kurā Latvijai ir jāgādā par savas valsts un iedzīvotāju drošību. Atrašanos hibrīdkara apstākļos uzsvēra vairāki deputāti.
Jānis Dombrava (NA) brīdināja arī par paredzamo informatīvo cīņu pret Latviju. “Ceru, ka neviens kolēģis no Saeimas, it īpaši no partijām, kuru biedri ir apsūdzēti par spiegošanu Krievijas labā, nemetīsies šajā informatīvajā cīņā pret Latvijas valsti,” teica J. Dombrava.
Neatkarīgais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pieļāva, ka pasaules medijos var tikt atspoguļota arī fiziska spēka pielietošana pret nelegālajiem robežas šķērsotājiem, kas var ietekmēt Latvijas tēlu. Deputāts visai kritiski vērtēja arī to, ka gadiem nav izbūvēta robeža ar Baltkrieviju, ko paātrinātā tempā vajadzētu darīt. Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins (“AP”) informēja, ka Iekšlietu ministrija jau ir sagatavojusi normatīvo aktu izmaiņas, kuras drīzumā skatīs valdība, lai strauji izbūvētu stipru un modernu robežu, kam ir paredzēts arī finansējums.
