Nekā lieka 1
Salā, kurā mēdzam sēņot, nejauši atradu interesantu putna galvaskausu. Mājās to uzliku uz statīva un nofotografēju – forma bija ļoti izskatīga, lai gan pilnībā pakļauta funkcijai – elpojamais caurums, acs, neliela vieta smadzenēm –, viss izveidots tā, lai putns varētu lidot, bet ūdenī noķert sev barību. Dabas konstrukcijas ir funkcionāli precīzas – nekā lieka. Tāpat jāveido dizaina produkti – tiem jābūt simtprocentīgi lietderīgiem, lai nepazustu no tirgus.
Sāku pārdomāt, kāpēc, piemēram, man šķiet skaista arī F–16 lidmašīna? Par tās estētiku taču neviens īpaši nav domājis, jo lidaparāta galvenā misija – ātri lidot un veikli manevrēt. Jo forma lietderīgāka, jo vairāk līdzinās dabai un tāpēc – tā ir mana teorija – mums šķiet skaista. Forma seko funkcijai, kā saka angļi. Dabā tas notiek simtprocentīgi.
Kāpēc mums šīs lietas liekas skaistas? Mēs piederam dabai, un te ir visa izcelsme cilvēka formu un krāsu uztverei, jo šajā vidē esam radušies, bet esam to aizmirsuši.
Labās puslodes noslēpums
Pēdējos 24 darba gadus esmu galvenokārt nodarbojies ar izglītību “Konstfakā”, Stokholmas tehniskajā augstskolā un beigās – Latvijas Mākslas akadēmijā.
Reiz pēc akadēmijas studiju programmas novērtēšanas ar profesoriem, Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra (AIKNC) pārstāvjiem, vērtēšanas komisijas ekspertiem runājām par mākslas situāciju Latvijā. Uzdevu jautājumu – kā tas var būt, ka Latvijā ir tik uzkrītoši daudz apdāvinātu mākslas studentu? Pēc īsa brīža Juris Dzelme, AIKNC priekšsēdis, atbildēja, ka tas varbūt nemaz nav tik savādi. Viņš piedalījies testā, kurā psihologs Viktors Aršavskis pētījis, kura smadzeņu hemisfēra latviešiem dominē. Rezultāti parādījuši, ka 50% latviešu dominējoša ir labā smadzeņu puslode, kamēr starp Rietumeiropas iedzīvotājiem tādi ir tikai 20% cilvēku. Kā zināms, labās smadzeņu puslodes dominante nosaka tādas īpašības kā kreativitāti, krāsu un formu izšķiršanas spējas, telpisku domāšanu un iztēli. Visas tās nepieciešamas, ja gribam nodarboties ar mākslu.
