Uz Mēnesi brauks gan cilvēki, gan roboti! Kā Krievija kopā ar Ķīnu pētīs kosmosu 13
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) pārstāve paudusi vilšanos par Krievijas lēmumu kopā ar Ķīnu iesaistīties pētniecības stacijas izveidē uz Mēness un nepievienoties ASV Mēness programmai “Artemis”, lai gan Krievija un ASV ilgāk nekā 20 gadus sadarbojušās pētījumos Starptautiskajā kosmosa stacijā.
Krievija un Ķīna vienojas par partnerību
Krievijas un Ķīnas kosmosa izpētes aģentūru vadītāji 9. martā parakstīja saprašanās memorandu par partnerību Starptautiskās Mēness izpētes stacijas veidošanā. “Kopējā Mēness programma ir atvērta visām ieinteresētajām valstīm un starptautiskajiem partneriem,” teikts Ķīnas Nacionālās administrācijas paziņojumā.
Ķīnas un Krievijas partnerības koncepcijā paredzēta kā robotu, tā cilvēku vadītu iekārtu izvietošana uz Mēness virsmas pie tā dienvidu pola, atzīmē izdevums “Spaceflight Now”. Izpētes programmā varētu tikt iekļauta arī pētniecības platformas izvietošana orbītā ap Mēnesi.
Starptautiskajā Mēness izpētes stacijā tiks veikti dažādi zinātniski un tehniski eksperimenti, paziņojis Ķīnas Kosmosa aģentūras pārstāvis. Kā izteikušās Ķīnas un Krievijas amatpersonas, abas valstis kopīgi veidos Mēness izpētes staciju un cieši sadarbosies tās konstrukcijas izstrādē, kā arī popularizēs šo projektu “starptautiskajā kosmosa sabiedrībā”.
Krievija atsāk programmu “Luna”
Eksperti atzīmē, ka Ķīnas zinātnieki ir izveidojuši plašu robotu izmantošanas programmu izpētes darbiem uz Mēness. 2019. gadā Ķīnas palaistā zonde nolaidās uz Mēness, bet pagājušajā gadā zonde “Chang” nogādāja uz Zemes pirmos Mēness virsmas paraugus kopš 1976. gada, kad Krievija bija nosūtījusi lidaparātu uz Mēnesi.
Krievija gatavo sūtīšanai uz Mēnesi lidaparātu “Luna 25”, kas varētu tikt palaists līdz šā gada beigām, atsākot vēl padomju laikā ievadīto Mēness izpētes programmu. Divi nākamie lidojumi, “Luna 26” un “Luna 27”, paredzēti Mēness orbītā ar nolaišanos tā dienvidu pola tuvumā.
“Luna 27” lidojums tiek plānots 2025. gadā, līdzi ņemot Eiropas Kosmosa aģentūras izstrādāto aprīkojumu, tajā skaitā urbi un modernu minilaboratoriju Mēness iežu analīzei, meklējot ledus ūdeni. Vairākas Eiropas valstis ir piekritušas veikt zinātniskus eksperimentus arī Ķīnas plānotajās Mēness misijās.
Ķīnas nākamais lidojums uz Mēnesi “Chang 6” ir paredzēts 2023. vai 2024. gadā, lai savāktu Mēness iežus un turpinātu to izpēti uz Zemes.
Aptuveni šajā laikā Ķīna plāno arī ambiciozu kosmosa ekspedīciju “Chang 7”, palaižot vairākus lidaparātus, no kuriem viens tiks ievadīts orbītā ap Mēnesi, bet trīs citi pētīs tā virsmu. Līdz šā gadu desmita beigām Ķīna paredz īstenot vēl vienu bezpilota misiju “Chang 8” ar nolaišanos pie Mēness dienvidpola. Šajā misijā tiks pārbaudītas tehnoloģijas darbu veikšanai kosmosā, kas varētu tikt izmantotas turpmākajos pilotējamos lidojumos. Ķīnas amatpersonas paziņojušas, ka Starptautiskā Mēness izpētes stacija varētu sākt uzņemt pilotējamus kosmosa kuģus pēc aptuveni desmit gadiem.
NASA jau raugās uz Marsu
Ķīnas un Krievijas plānotajai Starptautiskajai Mēness izpētes stacijai ir līdzība ar NASA veidoto programmu “Artemis”, kas ietvers nelielu orbitālu Mēness staciju un pilotējamus lidojumus uz Mēness dienvidpolu.
Programmas “Artemis” mērķis ir izveidot pastāvīgu cilvēku klātbūtni uz Mēness un noslīpēt tehnoloģijas, kas vajadzīgas nākotnes ceļojumiem uz Marsu. Aģentūra NASA ir parakstījusi vienošanos ar Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA), kā arī Japānas, Kanādas, Austrālijas, Luksemburgas, Itālijas, Britānijas, Ukrainas un Apvienoto Arābu Emirātu valdībām par piedalīšanos “Artemis” programmas īstenošanā.
“Mēs esam vīlušies par Krievijas lēmumu pārtraukt līdzšinējo sadarbību ar NASA Starptautiskajā kosmosa stacijā, kas bija patiešām labs starptautiskās sadarbības piemērs,” paziņojusi NASA pārstāve Ketija Ledersa. Starptautiskās kosmosa stacijas darbību paredzēts saglabāt vēl aptuveni desmit gadus, kad, pēc NASA ieceres, to varētu pārņemt privāta kosmosa izpētes firma, ar kuru NASA varētu vienoties par telpu izmantošanu un zinātnisku eksperimentu veikšanu.
“Sadarbība starp NASA, Krievijas firmu “Roscosmos” un citu valstu kosmosa aģentūrām bija Starptautiskās kosmosa stacijas veiksmīgās darbības pamatā,” paziņoja NASA pārstāve. “Mēs ceram izmantot gūto pieredzi programmas “Artemis” veidošanā, kas būs posms vēsturiskajā cilvēku misijā uz Marsu,” viņa teica.
“Lai gan “Roscosmos” mūs informēja, ka šobrīd nevēlas piedalīties “Artemis” misijā, viņi piedāvāja turpināt izskatīt mūsu darbu savstarpējo savietojamību, ko mēs apsveicam,” piebilda NASA pārstāve.
