Uz mazdārziņu dobēm būvēs skolu 0
Rīdzinieki – Mežaparka mazdārziņu zemes nomnieki – pretojas pašvaldības nodomam uzteikt ar viņiem noslēgtos nomas līgumus, paredzot šo teritoriju apbūvei. Septembra beigās Rātslaukumā pie pašvaldības ēkas bija sapulcējušies ap divdesmit zemes nomnieku, skaļi iebilstot pret šo plānu.
Rīdziniece Inese Kalēja, kas nomā zemi otro gadu, man stāsta, ka Mežaparkā, Sudrabu Edžus ielas un Kokneses prospekta stūrī, saglabājusies viena no vecākajām un sakoptākajām mazdārziņu teritorijām 2,4 hektāru platībā, kas tur iekopta jau kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem.
“Septiņdesmit četriem rīdziniekiem, ieskaitot mani, visticamāk, šis būs pēdējais rudens, kad šajā vietā vēl varēsim novākt dārzos izaudzēto ražu,”
turpina viņa, “kā savulaik jau tika likvidēti dārziņi Torņakalnā, Skanstes ielas rajonā, liela daļa Lucavsalā, tā tiks parakstīts spriedums arī šai gadu desmitus koptajai zaļajai saliņai Mežaparkā. Pašvaldība te esot paredzējusi uzcelt skolu, kaut arī Mežaparkā ir arī citas vietas, kur to varētu būvēt, neizpostot mūsu iekoptos dārziņus.”
“Šāds pašvaldības lēmums man nekā nav saprotams,” atzīst rīdzinieks Imants Jansons, kurš te nomā zemi jau septīto gadu, “kāpēc tīšuprāt jāiznīcina cilvēku gadiem ilgi iekopta un auglīga zeme, ja Mežaparka rajonā ir daudz citu neapstrādātas zemes gabalu, kurus var izmantot apbūvei?”
Mežaparka Attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs Andis Zīlāns saka, ka neapšaubot vajadzību uzbūvēt Mežaparkā jaunu skolu. Mežaparks esot viens no tiem galvaspilsētas rajoniem, kurā tās nav. Turklāt pašreizējās Jāņa Poruka vidusskolas sākumskolas telpas Mežaparkā, agrākajā dzīvojamā mājā Lībekas ielā 27, vairs neatbilstot mūsdienu skolas ēkas prasībām.
Bet arī viņš šaubās, vai šī mazdārziņu teritorija ir vienīgā brīvā vieta, kur būvēt jauno skolas ēku.
“Šā gada sākumā gan pašvaldībā, gan Jāņa Poruka vidusskolas sākumskolā notika sarunas par alternatīvu Mežaparka jaunās skolas ēkas novietojumu, kurā piedalījās mūsu un citu Rīgas rajonu biedrību pārstāvji,” atceras Andis Zīlāns. “Diemžēl pašvaldības pārstāvji ieradās uz šo tikšanos, lai paziņotu iedzīvotājiem jau par gatavu lēmumu – jaunās skolas celtniecība ir iespējama tikai un vienīgi Sudrabu Edžus ielas un Kokneses prospekta stūrī – Mežaparka mazdārziņu teritorijā. Netika apspriesti nekādi citi iespējamie risinājumi, lai saglabātu iedzīvotājiem šos dārziņus.”
Kā stāsta Andis Zīlāns, toreiz Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs klātesošajiem cita starpā pavēstījis, ka 17 miljonu eiro vērtās jaunās skolas ēkas celtniecības finansēšanai tikšot pārdoti vairāki pašvaldībai piederošie īpašumi Mežaparkā, to skaitā ēka Lībekas ielā 27, kur skola ir pašlaik, kā arī bērnu un jauniešu centrs “Ezermala” Ezermalas ielā 36. Uz jautājumu, kāpēc jāpārdod ēka Lībekas ielā 27 un kāpēc nebūtu iespējams pārbūvēt un labiekārtot, Oļegs Burovs abildējis, ka jaunajai skolai tā neesot piemērota un punkts.
“2013. gadā Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes studenti izstrādāja dažādus iespējamos skolas pārbūves variantus un parādīja, ka arī Lībekas ielā 27 skolas vajadzībām var saglabāt gan esošo ēku, kas ir arhitektūras piemineklis, gan tai līdzās uzbūvēt jaunas, mūsdienīgas mācību telpas. Bet, kā redzams, Rīgas domē to neviens neņem vērā,” piebilst Andis Zīlāns.
Būvniecības plāns sanaido iedzīvotājus
Pats bēdīgākais, ka jaunās skolas celtniecības plāns sanaidojis Mežaparka iedzīvotājus. Pirms dažiem gadiem nodibinātā Mežaparka skolas atbalsta biedrība, kurā apvienojušies Jāņa Poruka vidusskolas sākumskolas skolēnu vecāki, skolotāji un citi iedzīvotāji, aizstāv jaunās skolas ēkas celtniecību. Mežaparka skolas atbalsta biedrības valdes locekle un Rīgas pašvaldības kultūras pils “Ziemeļblāzma” direktore Inita Andžāne gan saka, ka biedrība tik kategoriski neiestājas par to, ka skolai jābūt Sudrabu Edžus ielas un Kokneses prospekta stūrī, kur pašlaik ir iedzīvotāju iekoptie mazdārziņi. 2016. gadā Rīgas domes priekšsēdētājam N. Ušakovam rakstītajā atklātajā vēstulē biedrība pieminējusi Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes studentu piedāvāto pašlaik izmantotās ēkas Lībekas ielā 27 pārbūvi, minot to kā vienu no iespējām, kā skola tiktu pie labākām telpām.
Bet, tā kā par šo nepieciešamību pašvaldībai esot rakstīts un atgādināts jau gadiem ilgi, biedrība atbalsta pašvaldības lēmumu.
Mazdārziņu zemes nomnieks Imants Jansons domā, ka lēmums likvidēt mazdārziņus, savulaik neļaujot tos nomniekiem privatizēt, neesot gluži nejaušs. Zinot Mežaparka īpašumu augsto vērtību, uz šī rēķina vairākas pašvaldībai piederošās ēkas un zeme tiks pārdotas amatpersonu draugiem un citiem pietuvinātiem cilvēkiem. Viņaprāt, piesedzoties ar vajadzību būvēt jaunu skolu, top kārtējais biznesa plāns, kurā patiesībā visvairāk ieinteresētas pašvaldības amatpersonas.
Ēkas projektu sagatavos gada laikā
Rīgas domes Īpašuma departamenta komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gailīte vēsta, ka šajā vietā pašvaldība patiešām plāno uzbūvēt skolu 468 skolēniem. Tāpēc jau 2010. gada 9. septembrī ar pašvaldības lēmumu zemes gabals 24 145 kvadrātmetru platībā, kur pašlaik iekārtoti mazdārziņi, bijis pieskaitīts pašvaldības funkciju veikšanai izglītības, jaunatnes un sporta nozarē nepieciešamajiem zemes gabaliem, paredzot to jaunas skolas būvniecībai.
Zemesgabala kā publiskas apbūves teritorija bijusi noteikta jau pirmajā Rīgas attīstības plānā laikposmam no 1995. līdz 2005. gadam. Atbilstoši Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, zemesgabals atrodas publiskās apbūves teritorijā. Tāpēc 2010. gada 9. augustā Rīgas dome nolēma atteikt zemes gabalu nodot privatizācijai.
Tā kā šā gada budžetā bijusi paredzēta nauda skolas ēkas projektēšanai, 25. jūlijā pašvaldības Īpašuma departaments izsludināja projektu konkursu “Sākumskolas ēka pie Kokneses prospekta un Sudrabu Edžus ielas krustojuma Mežaparkā, Rīgā”, kurā līdz 26. septembrim pieteikušies pieci pretendenti. Konkursa komisija iesniegtos projektu metus vērtēšot jau tuvāko nedēļu laikā.
Uz jautājumu, kad varētu sākties skolas ēkas būvniecība, Baiba Gailīte atbild, ka to uzsāktu pēc tam, kad būs gatavs ēkas projekts. Komisijas izraudzīto projekta metu plānots izstrādāt viena gada laikā.
Jautāta, kas notiks ar Mežaparka mazdārziņiem, kamēr izstrādās projektu, pašvaldības pārstāve paskaidro, ka 2016. gadā Rīgas Ziemeļu izpilddirekcija bija noslēgusi pagaidu zemes nomas līgumu nevis ar katru mazdārziņa nomnieku atsevišķi, bet ar Mežaparka Attīstības biedrību. Šis līgums noslēgts līdz šā gada 31. decembrim. Kamēr norit projekta izstrāde, tikmēr līgums tikšot pagarināts vēl uz kādu laiku.
Dažviet mazdārziņi vēl paliks
Rīgas pašvaldības projektu koordinatore Aira Šmelde saka, ka mazdārziņu skaita samazināšanu neviena pašvaldības izpilddirekcija pašlaik neplānojot. Tas gan vēl nenozīmē, ka uz pašvaldībai piederošo zemi kādā brīdī nevarētu pieteikties kāds investors.
Pašlaik apstiprinātajā Rīgas teritorijas plānojumā 2006. – 2018. gadam redzams, ka tikai piecās vietās rīdzinieki varētu izmantot zemi mazdārziņiem ilgākam laikam, noslēdzot nomas līgumus uz sešiem līdz deviņiem gadiem. Savukārt no jauna veidojamie dārziņi paredzēti tikai vienā teritorijā. Toties pārējās vietās, kur tie savulaik bijuši ierīkoti, zemes īpašnieks var lauzt ar zemes nomniekiem noslēgtos nomas līgumus būtībā jebkurā brīdī – tiklīdz kādu mazdārziņu teritoriju būs noskatījis kāds tā dēvētais attīstītājs – ģimenes savrupmāju vai daudzdzīvokļu namu vai biroju būvnieks.
Pašvaldības mājas lapā ir publicēti saraksti ar pašlaik brīvajiem mazdārziņiem dažādos galvaspilsētas rajonos. Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā piedāvājumā to gan ir tikai astoņi no 150 līdz 400 kvadrātmetru platībā. Un tie paši citā Rīgas galā – Jaunciema gatvē pie Juglas kanāla.
Turklāt līgumus noslēdz tikai uz vienu gadu un bez apbūves tiesībām un tiesībām stādīt ilggadīgus stādījumus.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta procesu kvalitātes un attīstības vadītāja Ieva Zariņa gan teic, ka pašlaik tiekot izstrādāts jauns Rīgas teritorijas plānojums līdz 2030. gadam, kurā būšot paredzēti ģimenes dārziņi arī pastāvīgai izmantošanai. Tādējādi vismaz turpmāko 12 gadu laikā kāds zemes stūrītis galvaspilsētā vēl paliks arī mazdārziņiem. Bet pašvaldībai – šīs zemes īpašniecei – būs tiesības noteikt nomniekiem prasības, kā tiem jābūt iekārtotiem.
