Pašvaldība atkratās 12
Rīgas pilsētas būvvaldē apstiprina, ka pagājušā gada oktobrī patiešām devusi atļauju Dāvim Drandem nojaukt agrāk uzcelto žogu un uzbūvēt jaunu.
Atteikt it kā neesot bijis iemesla, tāpēc ka īpašnieks plānojis to būvēt uz savas zemes. Bet, tā kā būvvaldes izsniegto būvatļauju Terēzes ielas 8. nama dzīvokļu īpašnieku biedrība rakstiski apstrīdējusi, par šo lietu esot jālemj Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam.
Rīgas domes saistošie noteikumi gan paredz, ka aizliegts nožogot zemesgabalus, kur atrodas daudzdzīvokļu nams vai nami, kas ir funkcionāli saistīti ar blakus zemesgabalos esošajiem daudzdzīvokļu namiem un veido kopēju teritoriju ar vienotu publisko infrastruktūru un vienotu teritorijas labiekārtojumu, piemēram, apstādījumiem, gājēju celiņiem, bērnu rotaļu laukumiem. Šķiet, šis noteikums vistiešāk skar arī šo starp diviem Terēzes ielas namiem uzcelto žogu.
Uz manu jautājumu, kāds tad būs Pilsētas attīstības departamenta lēmums, departamenta pārstāve Inese Pabērza atbild, ka esot nolemts atteikties izskatīt pēc būtības Dzīvokļu īpašnieku biedrības iesniegumu, jo biedrība esot nokavējusi termiņu pārsūdzības iesniegšanai.
Šāda atbilde nešaubīgi ir bezkaunīga. Atļauju Dāvim Drandem būvēt žogu būvvalde bija devusi pagājušā gada 20. oktobrī. Par to, ka tā viņam izsniegta, Terēzes ielas 8. nama iedzīvotāji, gluži dabiski, nevarēja zināt, tātad to apstrīdēt mēneša laikā. Par to viņi uzzināja, kad žogs jau bija uzcelts, apstrīdot būvniecību tikai šā gada 1. jūnijā.
Rīgas domei, kas ir īpašniece vēl neprivatizētajai zemes daļai zem šā Terēzes ielas nama, nebūtu tiesību atkratīties no iedzīvotāju taisnīgās prasības nodrošināt piekļūšanu namam. Bet būtu pienākums beidzot sagādāt cilvēka cienīgus dzīves apstākļus.
Savulaik nododot privatizācijai šo namu, pašvaldības privatizācijas komisija neizdarīja savu darbu līdz galam – neparūpējās, lai iedzīvotāji varētu arī netraucēti tam piekļūt. Par to tagad spiesti šķiest spēkus, nervus, laiku un naudu šā nama iedzīvotāji.
