Uz ledus labāk neriskēt 0
Drīz saulītē gaiss iesils arvien vairāk, sāks dilt arī ledus… Vienīgi bļitkotāji no vietas neizkustas, kaut kājas sāk jau mirkt. Taču nelaime nenāk brēkdama!
Ūdenskrātuvju ledus drošumu ietekmē sals, atkusnis, sniegs, straumes utt. Ledus ir ļoti bīstams vietās, kur ietek notekūdeņi, strauti un upes, iztek gruntsūdeņi, ir meldrāji un ūdensaugi, ledus ir bijis pārklāts ar biezu sniega kārtu, tajā redzami tumši un gaiši laukumi, kā arī saurbti āliņģi.
Ja kādam pavasara tuvošanās tomēr nav pietiekams arguments, lai atteiktos no lielās zivs, vismaz ieteicams pēc tās nedoties vienam. Līdzi jāņem arī uzlādēts mobilais telefons, kas turklāt jāiesaiņo tā, lai klāt netiek ūdens. Ja iespējams, mājiniekiem jāpasaka iespējami precīza paredzētā atrašanās vieta un plānotais atgriešanās laiks. Noder arī rezerves drēbes un termoss ar siltu, saldu tēju. Alkohols to neaizstāj, jo rada mānīgu sajūtu, ka kļūst siltāk.
Ja ledus ir ielūzis un pats jau atrodies ūdenī, Rīgas Pašvaldības policijas speciālisti iesaka skaļi saukt palīgā. Lai cik grūti būtu, jāsaglabā miers, jāstabilizē elpošana un pēc iespējas mazāk jākustas, kamēr ierodas glābēji.
Ja ielūšana notikusi upē, vajadzētu mēģināt balstīties uz ledus tajā pusē, no kuras plūst ūdens, tad straume kājas cels virspusē, un tas palīdzēs noturēties vai pat izkļūt. Balstoties uz ledus, jāpagriežas ar muguru pret tā malu, lai uz tās kaut nedaudz balstītos galva vai pleci, un rokas ir jāizpleš sānis. Ja neizdodas atspiesties uz ledus malas, kā pludiņš noder aizvērta makšķerēšanas kaste, lai noturētos virs ūdens. Paša spēkiem izkļūstot no bīstamās vietas, jāattālinās guļus, vispirms veļoties pa ledu un tad rāpojot uz krastu.
Lai izkļūtu no ūdens, jau laikus jāgādā dažādi palīglīdzekļi, piemēram, ledus irbuļi vai āķi, ar ko var ieķerties ledū un pat sevi izvilkt. Šādus irbuļus vai āķus katrs pats var izgatavot. Ja mugurā vēl arī makšķerēšanas kostīms, kam ir peldfunkcija, tas ielūstot noturēs virs ūdens.
Ja nelaime ir gadījusies citam, nekavējoties jāzvana uz numuru 112, vietas aprakstīšanai izmantojot jebkurus orientierus gan uz ledus, gan krastā, lai glābēji nokļūtu, cik vien tuvu iespējams. Tikmēr no krasta var pamest cietušajam auklu, virvē sasietus apģērba gabalus, garu koku vai citu priekšmetu, pie kura pieķerties.
Drošais attālums vienam no otra ir 2 – 5 metri, un palīdzības sniedzējs nedrīkst iet vai skriet pie nelaimē nonākušā. Lūzuma vietai jātuvojas līšus.
Ja, glābējus gaidot, ielūzušo ir izdevies izmakšķerēt, cietušais pēc iespējas ātrāk jānogādā siltumā, ķermenis saudzīgi virzienā no galvas uz kājām ir jānoberzē ar vilnas drānu un tad jāpārģērbj sausās drēbēs. Lai sasildītos, der karsta, salda tēja.
