precizēts – Posts uz laukiem: viena hektāra pārsēšana izmaksās 150 eiro 4
(Biedrība “Zemnieku saeima” 4. rindkopā precizē izdevumu apmēru par viena hektāra pārsēšanu – 100 eiro vietā jābūt 150 eiro)
Šodien Luksemburgā Eiropas Savienības ministru padomē Zemkopības ministrija (ZM) izvirzīs jautājumu par dabas apstākļu radīto zaudējumu kompensācijām Latvijas lauksaimniekiem. Nākamajās dienās pieteikumu sniegs arī Eiropas Komisijā (EK).
“Latvijas Avīzē” agrāk stāstījām par šīs ziemas kailsala nodarīto postu ziemāju kultūrām, kas, sākoties veģetācijas periodam, izrādījies vēl lielāks, nekā paredzēts. ZM teic, ka bojā gājuši un smagi cietuši 70% ziemāju sējumu. Daudzās saimniecībās Zemgalē jāpārsēj gandrīz visi sējumi.
Ļoti līdzīga situācija ir arī Lietuvā, kas, tāpat kā Latvija, prasīs atbalstu no ES Rezerves fonda. Lietuvas Lauksaimniecības palātas priekšsēdētājs Andrejs Stančikus teic, ka viņu valstī ziemāju kultūras nekad agrāk tik daudz nav cietušas. Vislielākie postījumi esot Lietuvas vidusdaļā, kur saimnieki visvairāk nodarbojas ar graudkopību. Cietuši arī sējumi valsts rietumos, vismazāk – Lietuvas dienvidu daļā. “Lietuvas vidusdaļā, piemēram, Paņevēžas apgabalā, rapsis nav izdzīvojis 75 procentos, citas kultūras – 90 procentos platību. Vienojāmies ar lauksaimniecības ministru par zaudējumu kompensāciju prasīšanu no ES Rezerves fonda,” tā A. Stančikus.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda uz pārsēšanai vajadzīgās sēklas deficītu un sēklas sadārdzinājumu. Izmaksas viena hektāra pārsēšanai saimniekam ir 150 eiro. J. Lazdiņš teic, ka Latvija, tāpat kā citas ES dalībvalstis, daļu no saņemtajiem tiešmaksājumiem maksā krīzes fondā, tāpēc saimniekiem krīzes situācijā ir tiesības saņemt atbalstu. Viņš arī brīdina – lēmumu pieņemšanas process Briselē nav ātrs un elastīgs, tomēr iespēja ir jāizmanto. Savukārt viņa vietniece Maira Dzelzkalēja cer, ka, vēršoties komisijā vairākām valstīm, atbalsta saņemšanas iespēja kļūst lielāka. Vaicāts par situāciju Lietuvas kaimiņvalstī Polijā, A. Stančikus teic – Polijā dabas postījumi ir nelieli, tāpēc tā kompensāciju neprasīšot. “Mums ir jārunā, jāmeklē iespējas paust savu viedokli un jāpierāda zaudējumu lielums, tad, iespējams, izdosies saņemt atbalstu. Eiropai mūs ir jāņem vērā. Zaudējumus no Krievijas tirgus slēgšanas cieš arī mūsu cūku audzētāji,” tā A. Stančikus.
ES atbalstu lauksaimniekiem dažādu ķibeļu gadījumos sniegusi ne vienu reizi vien. Biedrības “Latvijas dārzeņi” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš atceras 2011. gada tā saucamo “politisko” vīrusu, kad E.Coli baktērijas dēļ dzīvību zaudēja 50 cilvēku. Toreiz tirgu Eiropas siltumnīcu gurķu audzētājiem slēdza Krievija, kas radīja pārprodukciju, cenu kritumu un ļoti lielus zaudējumus īpašniekiem. “Gurķu audzētājiem kompensēja zaudējumus starp pašizmaksu un tirgus cenu. Kompensāciju, kas gan nebija liela, tolaik saņēma visi Latvijas siltumnīcu gurķu audzētāji. Ļoti lieli ieguvēji bija Polijas ražotāji,” atceras J. Bērziņš.
Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka 2011. gadā saistībā ar Eiropas Komisijas noteiktajiem ārkārtas atbalsta pasākumiem augļu un dārzeņu nozarē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda Latvijas dārzeņu audzētāji saņēma 57 000 eiro lielu atbalstu.
