Uz lauka guļ graudu rekordraža 0
Nedēļas nogalē Zemgalē sāka intensīvi novākt ražu – galvenokārt kūla ziemas rapsi un nedaudz kviešus. Vidzemē aktīvi kuļ rapsi. Citviet Latvijā nelielās platībās kuļ ziemas miežus, Latgalē vietām iemēģina kviešu pļauju.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sagatavotā kultūraugu ražas prognoze rāda, ka šajā gadā visos reģionos izaudzēta ļoti laba raža. Savukārt Zemkopības ministrijā veiktie aprēķini liecina par labības rekordražu – 1,8 miljoniem tonnu, kas gan vēl jānokuļ un jāizved uz klētīm. Saimnieki, kas sākuši kult rapsi un agrās kviešu šķirnes, ir ļoti apmierināti gan ar nokulto graudu tonnu daudzumu, gan arī ar labības cenu. Saistībā ar sausumu Krievijā, Ukrainā, ASV un citās valstīs, kā arī dažādiem spekulatīviem paziņojumiem iepirkuma cena turas neparasti augsta. Proti, MATIF biržā visaugstākās kvalitātes kviešiem – Ls 180 – 190 par tonnu, bet rapsim – Ls 353 par tonnu.
Sesavas pagasta zemnieku saimniecības “Jušķēni” saimnieks Persijs Kaufmanis vienā laukā ziemas kviešu šķirni ‘Fredis’ nokūla trešdien, bet kopš ceturtdienas abi “Claas” kombaini līdz nakts vidum darbojās rapšu laukos. “Rapsim kūlums ir vismaz 3,5 tonnas no hektāra, kviešiem, neraugoties uz veldri, – vismaz 5 – 5,5 tonnas no hektāra. Zudumi no veldres ir līdz desmit procentiem, arī darbi šādos laukos, kur daļa labības sagūlusi veldrē, nesokas tik raiti, kā gribētos,” stāsta P. Kaufmanis.
Saimnieks teic, ka viņa izaudzētā labība atbilst A kvalitātei – tātad šos pārtikas kviešus var izmantot arī maizes cepšanā. Arī rapšos eļļas daudzums esot “normāls” – aptuveni 40%. P. Kaufmanis, tāpat kā ļoti daudzi kooperatīva “Latraps” biedri, daļu no ražas ir pārdevis pirms kulšanas.
“Jau agrāk pārdevu 400 tonnas rapšu, cena ir normāla, tomēr sākās lietavas un kļuvu piesardzīgs – ja nu neizdodas nokult līgumā solīto daudzumu, tad būtu jāpērk no citiem. Pirms kulšanas arī par labu cenu pārdevu 1000 tonnas kviešu. Cena rapsim un graudiem vēlāk vēl uzkāpa, tomēr neko darīt – solītais jāpilda,” teic “Jušķēnu” saimnieks.
Viņš aptuveni 770 ha lielo sējumu platību cer nokult divās nedēļās, tomēr daba šo termiņu var mainīt.
“Latraps” izpilddirektors Edgars Ruža teic, ka Zemgalē patlaban kulšana notiek ļoti intensīvi. “Mūsu savākšanas un pirmapstrādes vietā Elejā ved ļoti labas kvalitātes rapsi. Kūlums ir pat vairāk nekā četras tonnas no hektāra. Cena ir ļoti, ļoti laba. Pēc divām nedēļām pirmās kravas vedīsim uz ostu, eksportam. Atlikušo daudzumu izmantosim savā biodegvielas ražotnē un pārdosim rūpnīcai “Bio Venta”,” stāsta E. Ruža. Viņš gan teic, ka uz Eleju atvestās pirmās kviešu kravas ir ar ļoti lielu proteīna daudzumu un zemu krišanas skaitli – šāda labība der vien lopbarībai. Tomēr pieredze rādot, ka no pirmajiem laukiem vāktajai ražai kvalitāte aizvien ir sliktāka nekā vēlāk kultajai labībai.
Prognozēs uz lauka izaudzētais
LLKC saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ik gadu divas reizes veic desmit kultūraugu ražas prognozi. LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis teic, ka šajā gadā pieaugušas kopējās graudaugu sējumu platības, īpaši nav cietusi neviena kultūra un auguši ražības rādītāji.
“Pēc labvēlīgās ziemas ziemāji varēja daudz spēcīgāk atsākt veģetāciju. Lauksaimnieki varēja agrāk sākt papildmēslošanu, kas deva iespēju graudaugiem, īpaši vēlāku šķirņu kviešiem, vēl cerot, līdz ar to izveidojās samērā daudz produktīvo stiebru, kas producēja vārpas,” skaidro LLKC eksperts. Viņš teic, ka Zemgalē ražas prognoze kviešiem ir vidēji virs 5 – 6 tonnām no hektāra, citos reģionos – nedaudz zemāka. Rudziem ražas prognoze ir aptuveni 4 t/ha. Ziemas rapsim raža tiek prognozēta vidēji virs 3 t/ha līdz pat 4 t/ha Zemgalē, aptuveni 3 t/ha – citos reģionos.
“Vasarāju raža pēc šā brīža prognozēm gaidāma ļoti laba tāpēc, ka pavasaris bija vienmērīgi mitrs un silts, kas veicināja sadīgšanu un cerošanu. Vasaras rapsis izskatās labs laukos, kas veiksmīgi aizsargāts pret krustziežu spīduli, kas bojāja ziedpumpurus. Stipri cietušos laukos ražas samazinājums būs ļoti ievērojams,” teic O. Balodis.
Biedrība “Zemnieku saeima” aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka saskaņā ar lauksaimnieku prognozēm ziemāju raža kopumā varētu būt vairāk nekā 1,15 milj. tonnu, par 60% pārsniedzot 2011. gadā nokulto daudzumu. Jāņem gan vērā, ka, piemēram, ar ziemas kviešiem un rudziem apsētās platības salīdzinājumā ar 2011. gadu ir par aptuveni 40% lielākas. Zemkopības ministrijā teic, ka kopumā graudaugu platības pieaugušas par 9% salīdzinājumā ar 2011. gadu.
Ministrijas eksperti norāda – prognožu piepildīšanās par kopražas pieaugumu un graudu kvalitāte galvenokārt būs atkarīga no dabas apstākļiem turpmākā mēneša laikā. Jau patlaban lietavu un vēja dēļ labība un rapsis dažviet ir sagūluši veldrē, it īpaši Zemgales reģionā, līdz šim nav bijis arī daudz saulainu dienu.
Lielākie graudu pārstrādes uzņēmumi Latvijā arī ir gatavi sākt labības pieņemšanu. A/s “Rīgas dzirnavnieks” ģenerāldirektors Sandis Jansons teic, ka kopējais graudu iepirkums tāpat kā pērn būšot aptuveni 100 000 tonnu. “Cena pasaules biržās pēdējās nedēļās ir kāpusi dramatiski. Mēs par graudiem maksāsim atbilstoši tirgus cenai, kad sāksim iepirkumu. Tas notiks pirmdien,” tā S. Jansons.
Eiropā mazāka prognoze
Zemkopības ministrijā teic, ka arī Eiropā ir vairāki reģioni, kuros valdošie laika apstākļi – lielais un ilgais sausums – Portugālē, Spānijā, atsevišķos Itālijas un citos ES reģionos un pārmērīgi lietainie apstākļi Lielbritānijā un Īrija, var atstāt zināmu negatīvu ietekmi uz ražas kopapjomiem un graudu kvalitāti. Eiropas Komisija paredz – graudu kopraža ES salīdzinājumā ar 2011. gadu samazināsies par aptuveni 5,3 milj. t.
Vislielākais samazinājums būs kviešiem, kas Latvijas audzētājus nostāda izdevīgā situācijā, un kukurūzai. Saskaņā ar patlaban pieejamiem Eiropas Komisijas datiem, būtisks graudu ražas samazinājums ir gaidāms vairākās ES lielākajās graudu ražotājvalstīs, tostarp Polijā, Itālijā, Spānijā, Ungārijā un Rumānijā.
Labā graudu cena noteikti vairos Latvijas graudu audzētāju naudas ienākumus un uzlabos valsts eksporta un importa bilanci, arī ostu darbības rādītājus. No cita skatupunkta raugoties – būs arī zaudētāji. Piemēram, lopkopji, tostarp arī cūku audzētāji, kas jau ilgu laiku vērš uzmanību uz lopbarības izmaksu sadārdzinājumu un konkurētspējas samazināšanos. Tāpat graudu cenas kāpums atsauksies uz miltu un tātad maizes un konditorejas produktu cenu.
