Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas izvietotā pagaidu žoga konstatēti divi bojāšanas gadījumi 8
Valsts robežsardze konstatējusi divus gadījumus, kad bojāts nesen izveidotais pagaidu žogs uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, aģentūrai LETA apliecināja Valsts robežsardzes preses pārstāve Kristīne Pētersone.
Līdz šim konstatēti divi gadījumi, kad personas, kuras plānojušas nelikumīgi šķērsot robežu, ir sabojājušas žogu un nodarījušas bojājumus dzeloņstiepļu pinumos, taču abos gadījumos bojājumus robežsargi novērsuši paši saviem spēkiem. Neiedziļinoties detaļās, robežsardzē apliecināja, ka šajos gadījumos personu nokļūšana Latvijā netika pieļauta.
Nodrošinājuma valsts aģentūras preses pārstāve Vendija Pikše-Kučma aģentūrai LETA teica, ka aģentūra patlaban nav saņēmusi detalizētu informāciju no robežsargiem par žoga bojājumiem.
Jau brīdī, kad tika rīkots iepirkums pagaidu žoga būvniecībai, dzeloņstieple ierēķināta vairāk, nekā paredzēts, tādējādi veidojot rezerves, lai pēc nepieciešamības veiktu remontu vai kāda posma nomaiņu, paskaidroja Pikša-Kučma.
Jau ziņots, ka novembra beigās pabeigta pagaidu dzeloņstiepļu žoga ierīkošana uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Žoga ierīkošana sākās rudenī, un kopumā žogs ierīkots gandrīz 37 kilometru garumā. Vienlaikus secināts, ka ir vietas, kur būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve. Kopumā papildu žogu iecerēts izbūvēt vēl 22,8 kilometru garumā. Tāpat atbildīgās iestādes strādā, lai uz robežas uzbūvētu pastāvīgu žogu.
Tāpat ziņots, ka jau otro diennakti pēc kārtas pieaudzis to cilvēku skaits, kuri mēģinājuši nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu.
Pirmdien, 13.decembrī, Valsts robežsardze novērsusi 56 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot minēto robežu. Savukārt otrdien, 14.decembrī, novērsts jau 83 cilvēku mēģinājums nelikumīgi šķērsot robežu. Pirms tam diennaktīs robežu mēģināja šķērsot vidēji 20-30 imigranti.
Šodien komentējot šos skaitļus Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē, Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts norādīja, ka situācija pēdējās dienās ir kļuvusi saspringtāka.
Savukārt pārkāpēju plūsmas uz Baltkrievijas robežas ar Lietuvu un Polija pēdējās dienās būtiski samazinās, atzīmēja Pujāts. Robežsardzes vadītājs norādīja, ka tagad Latvija varētu būt valsts, pret kuru nelegālās migrācijas spiediens, hidrīduzbrukums varētu būt vērsts intensīvākā apjomā.
Kopš 10.augusta, kad pierobežā tika izsludināta ārkārtējā situācija, no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas kopumā ir atturēti 3058 cilvēki.
Par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizvadītajā diennaktī aizturēto nav.
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ valsts robežas šķērsošana nav liegta 92 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 444 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja no 11.augusta līdz 10.novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz 10.februārim.
Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš šā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
