Uz Latgali – ar lidmašīnu 0
Vakar valdības namā bija pievērsta uzmanība Latgales reģiona izaugsmei, kas paredzēta Ministru kabineta pieņemtajā rīcības plānā 2012. – 2013. gadam. Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes vadītājs, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, kurš bija ielūgts Ministru kabinetā, neslēpa, ka ne tikai viņam, bet arī kolēģiem citās pašvaldībās nav skaidrs, kas ir reģionālā attīstība.
Vai lauku teritorijās kursēs autobuss vismaz trīs reizes nedēļā, kurām mazajām lauku skolām ir nākotne, kurām – nav, kurās vietās laukos būs banku filiāles… Piemēram, Krāslavā patlaban esot tikai viena banka, pie kuras, kā pastāstīja Upenieka kungs, cilvēki stāvot garā rindā. Šāda aina nav pievilcīga jaunajai paaudzei, lai šeit dzīvotu un strādātu.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa rīkotajā forumā “Rīcība un risinājumi Latvijas reģionu attīstībai” no tribīnes izskanēja viedoklis, ka ar 119 novadiem valstī ir par daudz un jāturpina to apvienošana. Turpretī G. Upenieks vakar žurnālistiem stāstīja, ka 12 mazie Latgales novadi patlaban strādājot pie savām attīstības programmām, jo cer izdzīvot. Tas ir pretrunā ar aicinājumu cilvēkiem no laukiem doties dzīvot un strādāt uz pilsētām. Reģionālās attīstības pamatnostādnēs līdz 2020. gadam var izlasīt, ka “lauku telpas piedāvājums jauniem cilvēkiem vairs nav pievilcīgs, un tas attiecas uz visām jomām: gan kultūras un izklaides, gan darba iespējām.
Pētnieki prognozē, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos nākotnē tikai turpināsies un daudzu ciemu pastāvēšana ir apdraudēta”. Turpretī vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, kurš ne reizi vien publiski piekritis šim viedoklim, vakar sacīja, ka valstī nedrīkst būt tādu teritoriju, kuru attīstībai nav risinājuma:
“Lielie darba devēji koncentrējas reģionālajos attīstības centros, bet tas nenozīmē, ka cilvēki nevar dzīvot attālākos novados.” Tātad, viņaprāt, cilvēkus nedrīkst dzīt uz pilsētām, nojaukt viņu mājas un zemi uzart, kā tas notika padomju laikā.
No 57 miljoniem latu, kas piešķirti Latgales attīstībai, pagājušajā gadā iztērēti 9,2 miljoni, galvenokārt infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstībai. Sprūdžs cer, ka līdz 2013. gada beigām tiks apgūta pārējā nauda. Pagaidām gan neesot vēl zināms, cik jaunu darba vietu radīts Latgales pusē. Pašvaldībās veidojas uzņēmējdarbības atbalsta centri.
G. Upenieks pastāstīja, ka Krāslavas novadā esot pieci pagasti, uz kuriem ļoti grūti aizbraukt, īpaši smagajām automašīnām, jo ceļi katastrofālā stāvoklī. Taču tur dzīvo zemnieki, kas uzbūvējuši fermas, maksā valstij nodokļus un kam ir ļoti svarīgi, lai ceļi būtu izbraucami. Diemžēl satiksmes ministrs Aivis Ronis, kaut ne reizi vien aicināts uz Latgales plānošanas reģiona sanāksmēm, tomēr neesot atbraucis.
G. Upenieks apgalvoja, ka ārvalstu investori interesējas par Latgali un neslēpj, ka Latvija joprojām ārzemēs tiekot uzskatīta par valsti, kur ir diezgan augsts korupcijas līmenis.
Reiz pie Krāslavas novada domes priekšsēdētāja ieradušies investori no Vācijas un nepārprotami painteresējušies, cik liels kukulis jādod, lai pavērtos durvis uz Latgali. Upenieks atceras, ka juties ļoti neērti, tāpat kā vācieši, kurus informējuši tie ārvalstu uzņēmēji, kuriem kukuļi pieprasīti.
Gan G. Upenieks, gan arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, kurš tāpat bija uzaicināts uz valdības namu, uzskata, ka Latgales reģiona attīstību uzlabotu Daugavpils lidosta, kas varētu kļūt par starptautiska mēroga loģistikas un transporta mezglu. Šo projektu virza Daugavpils pilsētas dome, un ārvalstu uzņēmēji, kas viesojušies Latgalē, atzinuši, ka gaisa satiksme daudz aktīvāk piesaistītu viņu ienākšanu Latgalē. Pēdējā laikā liela interese par šā projekta virzību esot, piemēram, holandiešiem, kuri vēloties Latgalē iegādāties vistas un liellopu gaļas subproduktus Holandē audzēto ūdeļu barošanai.
Šogad paredzēts sagatavot četrus līdz piecus reģionālos investīciju piesaistes piedāvājumus potenciālajiem investoriem Latgalē. Starp tiem Daugavpils lidostas attīstība (piesaistāmo investīciju apjoms – 60 miljoni eiro), biogāzes koģenerācijas stacijas izveide (5,2 miljoni eiro), lina un kaņepju šķiedru ražotnes paplašināšana (pieci miljoni eiro) un Daugavpils naftas bāzes atjaunošana (līdz trim miljoniem eiro).
Fakti Līdz 2014. gadam * tiks izveidota Latgales pārstāvniecība Rīgā, sekmējot mazo ražotāju produkcijas popularizēšanu un izplatīšanu; * tiks nodrošināta dalība un pašvaldību pastāvēšana investīciju forumos; * 2013. gada beigās veidos jaunu interneta mājas lapu www.investlatgale.com, kurā būs pieejama informācija par investoru piesaisti, industriālo zonu piedāvājumu un citiem jautājumiem; * tiks nodrošināta pašvaldību un uzņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju vizīšu organizēšana uz kaimiņvalstīm, lai popularizētu vietējo produkciju un radītu tai jaunu noieta tirgu caur sadarbības veicināšanu. Avots: Vides un reģionālās attīstības ministrija |
