Uz laiku apturēs administratīvo arestu un īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu piemērošanu 0
Lai sabiedrības drošības labā novērstu koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 iekļūšanu ieslodzījumu un īslaicīgās aizturēšanas vietās, līdz ārkārtējās situācijas beigām tiks apturēta administratīvo arestu un īslaicīgās brīvības atņemšanas sodu izpilde Latvijas ieslodzījuma vietās, aģentūra LETA noskaidroja Tieslietu ministrijā.
Šāds lēmums pieņemts ceturtdien valdības sēdē.
Jau šobrīd minēto sodu piemērošana nenozīmē, ka personai nekavējoties jāierodas īslaicīgās aizturēšanas vietā vai ieslodzījuma vietā, bet pēc sprieduma piespriešanas ir noteikts periods, ko persona pavada sabiedrībā, kamēr stājas spēkā tiesas nolēmums.
Līdz ar to, kā uzsver ministrijā, minētie ierobežojumi nekādā veidā īstermiņā neapdraudēs sabiedrības drošību, tieši otrādi, ļaus novērst lielu risku situācijas pasliktināšanai ieslodzījumu vietās un īslaicīgās aizturēšanas vietās.
Turklāt īslaicīgās brīvības atņemšanas sods un administratīvais arests būs jāizcieš pēc ārkārtējās situācijas stāvokļa atcelšanas.
Ministrijā skaidroja, ka tas nepieciešams, lai sabiedrības drošības labā izvairītos no Covid-19 nekontrolējamas izplatības īslaicīgās aizturēšanas vietās un ieslodzījuma vietās.
Ņemot vērā personu, kas ik dienu uzsāk attiecīgo sodu izciešanu gan izolatoros, gan ieslodzījuma vietās, skaitu, ir secināts, ka šīs personas nebūs iespējams testēt uz Covid-19 uzreiz pēc ierašanās ieslodzījuma vietās vai īslaicīgās aizturēšanas izolatoros, lai pārliecinātos, ka tajās nenokļūst inficētas personas.
Turklāt cietumos trūkst telpu, kur šādas personas varētu izvietot karantīnas apstākļos uz vismaz 14 dienām. Līdz ar to, ir samērīgi ierobežot šādu personu nokļūšanu ieslodzījuma vietās un īslaicīgās aizturēšanas vietās, uzskata ministrija. Pēc ārkārtējās situācijas beigām īslaicīgās brīvības atņemšanas un administratīvā aresta izpilde šim personām notiks atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.
Ministrijā arī skaidroja, ka ja persona izdara mazāk bīstamu likumpārkāpumu, tad tai tiesa var arī piespriest īslaicīgu brīvības atņemšanu. Tāpat, ja persona nepilda naudas sodu vai piespiedu darbu, tad tiesa var šos sodus aizstāt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
Pēc tiesas sprieduma persona 20 dienu laikā var pārsūdzēt tiesas pieņemto lēmumu. Ja noteiktajā termiņā spriedums netiek pārsūdzēts, tad tas stājas spēkā un personai tiek paziņots par nepieciešamību ierasties konkrētā ieslodzījuma vietā īslaicīgā brīvības atņemšanas soda izciešanai.
Ja persona tiesas spriedumu pārsūdz, tad sods piemērojams tikai pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās, kas var stāties spēkā pēc dažiem mēnešiem, kamēr lieta tiek izskatīta. Ja persona uz soda izciešanu neierodas labprātīgi, tad to ieslodzījuma vietā nogādā policija.
Tāda pati situācija ir ar administratīvo arestu – tiesa lemj par aresta piemērošanu par noteiktiem administratīvajiem pārkāpumiem – ja nolēmums tiek pārsūdzēts, tad aresta izpilde notiek pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās.
