Daudzo skandālu dēļ Latvijas futbols nonācis uz finansiālās krīzes robežas 0
“Situācija ir sarežģīta, taču es redzu risinājumus,” Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks nākamo gadu sagaida ar lieliem izaicinājumiem. Latvijas bagātākajai sporta organizācijai, visticamāk, nāksies krietni savilkt jostu.
Juridiska atbildība
Decembrī LFF rīkoja jau piekto kongresu šajā gadā, četri no tiem bija ārkārtas. Šoreiz darba kārtībā bija jaunu statūtu pieņemšana, kas bez liekām diskusijām arī tika izdarīts teju vienbalsīgi. Pirms tam Pukinsks izplatīja vēsti, ka pretējā gadījumā organizācijas vadību saistībā ar lielo nestabilitāti varētu pārņemt Starptautiskās futbola federācijas (FIFA) normalizācijas komiteja. “Ja statūti nav apstiprināti, viņi to uztver kā politisku situāciju, bet nu tas sakārtots, apliecinot, ka esam spējīgi paši pārvaldīt. Šobrīd vairs vadības pārņemšana nedraud, mēs tagad risināsim galvenokārt finanšu plūsmas jautājumus,” man sacīja Edgars Pukinsks.
Statūti paredz, ka LFF valdes locekļiem turpmāk būs iespēja saņemt atlīdzību, bet vēl neesot skaidrs, cik lielu. Pilna laika darbs tas nebūšot, taču nāksies veltīt lielāku uzmanību, jo par lēmumiem nesīs juridisku atbildību. “Ir jābūt varu nodalījumam – lēmējvara nevar būt izpildvara, nebūs tā, ka valde pārņems LFF darbinieku funkcijas. Vēl vajadzīgs dialogs, lai nonāktu līdz funkciju sadalei. Prezidenta amats gan, visticamāk, būs pilnas slodzes darbs, vismaz es tā uzskatu, jo viņš atbild par visu no A līdz Z un pilda arī reprezentatīvo funkciju,” skaidro Pukinsks.
LFF krāgā ieklupis arī Valsts ieņēmumu dienests, kas iepriekš draudēja atņemt sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Dokumentācijas sakārtošanas process regulāri tiekot saskaņots.
Skandālu sekas
Lielas problēmas varētu būt ar nākamā gada budžetu – nav izslēgts, ka pieejamais līdzekļu apjoms samazināsies par 30–40 procentiem, bet varbūt tie būs tikai desmit procenti. Uz desmit miljonu fona jebkurš procents ir būtiska summa. “Mums jāmācās dzīvot, balstoties uz reālu stratēģiju un prioritātēm, kā arī realizēt labākā līmenī tās lietas, kas ir obligātas, jāspēj kritiski izvērtēt to, kas var būt un var arī nebūt,” teic Pukinsks, piebilstot, ka lielāka skaidrība varētu būt janvāra vidū, kad paredzēts apstiprināt budžetu.
Saistībā ar naudas trūkumu šogad LFF pat nerīkoja tradicionālo laureātu vakaru. Kāpēc futbols ir tik tālu nonācis, viņš nevēlas detalizēti runāt. Daudziem projektiem finansējums no starptautiskajām organizācijām ticis apturēts iekšējo skandālu dēļ: “Neapgūstot to finansējumu, bijām spiesti izmantot līdzekļus no pamata budžeta, kas ietekmē to, cik liela nauda būs pieejama nākamajā gadā.”
Pukinsks gan tikai daļēji piekrīt, ka šo situāciju var saukt par krīzi: “Viss nav simtprocentīgi kārtībā, bet es to sauktu par sarežģītu situāciju, kurai ir risinājumi. Krīze ir tad, kad iestājas mazā panika, kā rīkoties un kā tālāk dzīvosim. Šobrīd tādas nav. LFF biedri ir lielā mērā vienoti, normalizējusies sadarbība starp valdi un administrāciju. Ir tikai laika jautājums, lai ar visiem visu saskaņotu un pamatotu.”
Viņš pieļauj, ka vajadzēs atlaist daļu darbinieku, to gan vairāk saistot nevis ar naudas trūkumu, bet efektīvākas pārvaldes izveidošanu.
Stojanoviča līgums
Finanšu jautājums izskanējis arī saistībā ar Latvijas izlases galveno treneri Slavišu Stojanoviču – ka, viņu atlaižot un paņemot citu, varētu ietaupīt. Aizkulisēs runā, ka, vērtējot turpmāko sadarbību, galvenais ir finansiālais, nevis sportiskais aspekts. “Nevienā valdes sēdē nav bijis ne šāda lēmuma, ne uzdevuma kaut ko rēķināt. Tas ir uz baumām balstīts,” uzsver Edgars Pukinsks. “Bija divas sēdes – vienā uzklausīja Slavišas atskaiti un pieņēma lēmumu uz nākamo uzaicināt LFF sporta direktoru Daini Kazakēviču, lai viņš sagatavo un prezentē izlašu attīstības stratēģiju, ko arī izdarīja.
Nav bijuši lēmumi, ka vajag taupīt uz nacionālās izlases trenera rēķina un pieņemt kādu lētāku. Tas būtu absurds vēstījums pēc būtības.
Muļķīgi domāt, ka, paņemot lētāku treneri, iegūsim labākus rezultātus tagad vai ilgtermiņā. Tā nebūs. Ja stratēģiski pasakām, ka turpmākos desmit gadus audzinām jaunu PRO kategorijas treneru paaudzi, kas ilgtermiņā nesīs visās izlasēs rezultātus, tad es redzu loģiku iet šādu ceļu, nevis argumentēt treneru maiņu ar to, ka mums šobrīd grūtāk ar finansēm un tāpēc ieekonomēsim līdzekļus.”
Saskaņā ar medijos pavīdējušo informāciju Stojanoviča mēneša ienākumi pie izlases stūres ir ap 160 tūkstošiem eiro gadā. Tas nebūt nav liels atalgojums arī mūsu apcirkņos un salīdzinājumi nav tālu jāmeklē – Latvijas Hokeja federācija ar vairākkārt mazāku budžetu Bobam Hārtlijam maksā aptuveni trīs reizes vairāk.
Šī gada sākumā pieņemtajam Slavišam Stojanovičam ir spēkā līgums uz vēl diviem gadiem. Ja federācija veido izlašu attīstības stratēģiju, tad starp rindām var izlasīt arī to, ka jautājums par sadarbības turpināšanu ar Stojanoviču ir aktuāls. “Es nevēlos diskutēt par to, kas lasāms starp rindām.
Sabiedrībā palaists tik daudz baumu, arī Slaviša lasa tās medijos un ir neizpratnē, jo ar viņu neviens oficiāli nerunā, ka gribētu pārtraukt līgumu, jo vajag vietējo treneri,”
uzsver Edgars Pukinsks.
Kritiķi pieklusuši
Tieši pirms gada biedrības “Latvijas Futbola virslīga” vadītājs Maksims Krivuņecs asi kritizēja LFF bijušo prezidentu Kasparu Gorkšu par skopo atbalstu. Starp vēlmēm un iespējām bija plata aiza, bet tas netraucēja publiskajā telpā uzturēt negatīva rakstura diskusiju. Krivuņecs gribēja 250 tūkstošus, beigās dabūja apmēram uz pusi mazāk. “Ar virslīgu esam par visu vienojušies un līdz janvāra vidum parakstīsim līgumu. Vienojāmies, ka būtiski ir ieguldīt pamatvajadzībās un nerunāt par superskaistām lietām, kuras būtu foršas, taču nav vitāli nepieciešamas. Līdz ar to par finanšu pieaugumu nav runas, un tas būs šī gada apjomā,” atzīst Pukinsks.
Pēc Gorkša gāšanas oktobrī kritiķu balsis krietni pieklusušas. Piemēram, “Metta” ģenerālsekretārs Ģirts Mihelsons līdz kongresam nenogurstoši kritizēja Kasparu Gorkšu, bet pēc tam vietnē “Twitter” par LFF nav bijis neviena kritiska ieraksta. “Kāds noteikti vēl ir neapmierināts, jo aizturētā finansējuma dēļ neesam apmaksājuši daļu rēķinu, bet līdz gada beigām esmu apsolījis sakārtot,” norāda Pukinsks.
“Cilvēki apzinājušies, ka negatīvā ņemšanās ir interesanta, un kāds uz tā rēķina publiskajā telpā var sev uzbūvēt reputāciju kā cīnītājs vai viedokļa līderis, bet gala rezultātā visi futbolā esošie cilvēki saprot, ka tā ir uzpūsta, balstīta uz baumām un pieņēmumiem un bojā tikai pašu dzīvi.
Tie skaļie domā, ka iekodīs kādam citam, bet beigās iekož paši sev. Visi ir noilgojušies pēc stabilitātes.”
Klusums gan nebūs ilgs, jo aprīlī paredzētas LFF prezidenta un valdes vēlēšanas. Kandidatūru iesniegšanas termiņš ir 23. marts.
