Uz Ķemeru svētkiem izzināt dabu un baudīt kultūru! 0
No 10. līdz 12. augustam tiks svinēti Ķemeru svētki – tradīcija, kas šogad tiks atzīmēta jau 10. reizi, – un, kā šādā jubilejas reizē pienākas, iepriecinās ar vēl nepieredzēti plašu pasākumu programmu sportiskiem ļautiņiem, kultūras baudītājiem un dabas pētniekiem.
Viena no svētku rīkotājām, Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Agnese Balandiņa teic – nav noslēpums, ka Ķemeru vārds pēdējā laikā uzmanības lokā nokļuvis nebūt ne iepriecinošāko iemeslu dēļ – ugunsgrēkā tika nopostīta viena no vērtīgākajām senā kūrorta ēkām. Tomēr tiem, kas nekad vai ļoti sen nav bijuši Ķemeros vai Ķemeru nacionālajā parkā, svētki ir iespēja pārliecināties, ka, par spīti nebūšanām, šī tomēr nebūt nav pilnībā mirusi Jūrmalas pilsētas daļa.
Svētki lieliem un maziem
“Salīdzinot ar Ķemeru kūrorta ziedu laiku periodu, protams, pašreiz dažādu aktivitāšu skaits ir ievērojami mazāks, tālab svētki ir gada centrālais pasākums,” norāda A. Balandiņa. Ķemeru svētku tradīciju pirms 10 gadiem iedzīvināja aktīvākie vietējie un Ķemeru nacionālā parka darbinieki, toreiz gan aktīvāk tika rīkotas dažādas sporta spēles. Pirms dažiem gadiem tradīcija bija apsīkusi, pērn Jūrmalas dome atbalstījusi svētku projektu, taču šogad tas izvērtīsies par plašu pasākumu – svētku norišu klāsts plānots gana plašs, un kaut ko interesantu sev varēšot atrast ikviens – gan sporta aktivitāšu piekritēji, gan mierīgākas izklaides un kultūras pasākumu atbalstītāji.
Svētkus atklās nu jau tradicionālais nakts koncerts pie sēravota paviljona “Ķirzaciņa” 10. augusta vakarā, un klausītājus šoreiz priecēs jauna un atraktīva mūziķu grupa – “The Sparkling 5” jeb dzirkstošais piecnieks.
Savukārt 11. augustā kultūras norises turpinās svētku jaunievedums – dažādi bezmaksas koncerti uz brīvdabas skatuves. Rītu ieskandinās mazajiem skatītājiem domātie priekšnesumi – Jūrmalas teātra leļļu izrāde “Reiz bija …”, jūrmalnieku – deju studijas BG un vokālās studijas “Notiņa” – priekšnesumi, kā arī Ķemeru nacionālā parka īpašā programma ģimenēm un bērniem. “Iespējams, tiem, kas regulāri apmeklē Ķemeru nacionālā parka programmas ģimenēm un bērniem, kā arī dabas skolas nodarbības, atsevišķas programmas sastāvdaļas liksies pazīstamas. To pamatā būs interaktīvas, izzinošas aktivitātes par dabu, tās vērtībām, kas atrodamas Ķemeru nacionālajā parkā,” stāsta A. Balandiņa.
Garām skatuvei pabraukt nebūšot iespējams, tā atradīsies pie centrālās, Emīla Dārziņa ielas. Tiesa, turpat skatam paveras nesen ugunsnelaimē cietusī Ķemeru poliklīnikas vēsturiskā ēka.
Dienu turpinās šo svētku galvenais jaunums – dažādu mūzikas stilu jauno grupu koncerts visas dienas garumā. Dienas beigās uz skatuves kāps Latvijā pazīstamā grupa “Apvedceļš”, lai dienas norises beigtu ar kārtīgu izdancošanos zaļumballē.
Tikām īstas pārmaiņas Ķemeru svētku laikā piedzīvos Ķemeru bibliotēka – tā pārvērtīsies par īstu kultūras un dabas izglītības centru, piedāvājot gan Jūrmalā dzimušās mākslinieces Agitas Mežielas īpaši Ķemeru svētkiem veidoto gleznu izstādi, gan dabas izziņas aktivitātes un iespēju saņemt balvas.
Atklāj Ķemeru dabas bagātības!
Nav aizmirsts arī par Ķemeru galvenajām bagātībām – Ķemeru svētku ietvaros notiks sērūdeņu un dūņu izzināšanai veltīta bezmaksas ekskursija “Pa Ķemeru nacionālā parka dziedējošās zelta dzīslas pēdām”, kas pirmo reizi tika organizēta Ķemeru nacionālā parka Ceļotāju dienas laikā 5. maijā un izpelnījās tik lielu interesi, ka visiem gribētājiem pat nepietika vietas.
“Par spīti tam, ka Ķemeros ir pamatīgas problēmas ar vēsturisko apbūvi, tās saglabāšanu, dabas resursi nekur nav pazuduši un turpina atgriezt cilvēkiem veselību,” stāsta A. Balandiņa. Ekskursijas laikā plānots izsekot dziednieciskajiem resursiem – sakot ar to, kā tie rodas dziļi augstajā purvā, tam sekos ekskursija abās sanatorijās – “Jantarnij Bereg” un kūrorta rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri” –, kur minerālūdeņi un dziednieciskās dūņas tiek izmantoti joprojām. Ceļotājam jābūt gatavam uz kārtīgu, aptuveni piecu stundu autobusa izbraucienu. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, ekskursijai jāpiesakās iepriekš (tālr. 26872625).
Tāpat Ķemeru nacionālā parka pārstāvji aicina izmantot svētku dienu, lai vienkārši atbrauktu uz Ķemeru nacionālo parku un izstaigātu tā dabas takas. Visu dienu darbosies nacionālā parka informācijas centrs (Meža māja, Viestura iela 24). Tajā iegūstamas kartes, informatīvie materiāli, arī Ķemeru dabas taku objekti būs atvērti. Turpat netālu pieejams jaunums – “Valguma pasaulē” nesen atklātā, Baltijā pirmā Baskāju taka, arī dabas gleznu taka, kas patiešām ir skaists piedzīvojums.
Tikām laivotāji var izbaudīt šīs sezonas jaunumu – Kaņiera ezera atjaunotās laivu bāzes piedāvājumu – un iznomāt laivu, lai pavizinātos ezerā, kas ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām parkā. Ezerā ir 14 salas, un te pavisam konstatētas vairāk nekā 237 putnu sugas no kopā Latvijā reģistrētām 342 putnu sugām. Ezers iekļauts Eiropas nozīmīgo putnu vietu sarakstā, tāpat tas tiek uzskatīts par līdaku paradīzi makšķerniekiem.
Kaņiera putnu vērošanas torņa apmeklējumu var apvienot ar paviesošanos Lapmežciema muzejā, kur glabājas liecības par novada zvejniecības vēsturi un sadzīvi līdz mūsdienām, kā arī iegriezties Ragaciema zivju tirgū un Lapmežciema sedumā – kādreizējā zvejas laivu piestātnē.
Sportošanas tradīcijas Ķemeros dzīvas
Par Ķemeru svētku neatņemamu sastāvdaļu kļuvušas sporta sacensības, kurās piedalīties aicināts ikviens, liels vai mazs.
Sportisku rītu pie dabas krūts var iesākt jau rīta agrumā pēc plkst. 6, kad ikviens copmanis ar derīgu makšķernieka karti aicināts piedalīties bezmaksas makšķerēšanas sacensībās Vēršupītē, kurā, ja laimējoties, varot noķert arī pa kādai līdakai vai līnim. Ar sacensību nolikumu var iepazīties portālā “kemeri.lv”, turpat atrodama informācija par pieteikšanos, savukārt copes censoņi aicināti pulcēties pie Ķemeru informācijas centra jeb Meža mājas.
Kā stāsta Ķemeru Iedzīvotāju biedrības vadītājs Mārtiņš Stulpiņš, šoreiz varēs mēroties spēkiem dažādos sporta veidos. Jau 10. augustā sāksies republikas mēroga orientēšanās sacensības, tostarp arī nakts orientēšanās. Savukārt 11. augustā var piedalīties volejbolā (komandā pieci cilvēki, obligāti – viena dāma), šaušanā ar pneimatisko pistoli, bērnu riteņbraukšanā, virves vilkšanā (bez palīglīdzekļiem un basām kājām) un, pats galvenais, Anniņas kurpes mešanā. Komandu reģistrācija pirms sacensību sākuma. Būšot arī jautrības stafetes, piepūšamās atrakcijas, vizināšanās ar zirgiem.
Par prieku vietējiem un viesiem norisināsies arī šķirnes un bezšķirnes suņu izstāde. “Laiks būs labs, tas jau sarunāts, brauciet tikai ciemos!” aicina Mārtiņš.
UZZIŅA
Plašāka informācija par svētku norisi www.kemeri.lv vai pa tālr. 26424972
VĒRTS APSKATĪT
Bijusī Ķemeru sanatorijas ēka
Viesnīca “Ķemeri” jeb “Baltais kuģis” (E. Dārziņa 28) ir visiespaidīgākā un populārākā Latvijas brīvvalsts laika celtne, uzbūvēta 1936. gadā. To projektējis izcilais latviešu arhitekts Eižens Laube, bet tās svinīgajā atklāšanā piedalījās Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis. Piecstāvu ēka ar jumta terasēm un skatu torni centrā redzama A. Graubas 2000. gadā uzņemtajā kinofilmā “Baiga vasara”. “Baltais kuģis” Latvijā ir arhitektoniski unikāla celtne, tādēļ ir vērts apskatīt kaut vai fasādi, jo vēsturiskās ēkas durvis apmeklētājiem joprojām ir slēgtas, tur vairākus gadus turpinās restaurācijas darbi, iekārtojot luksusa viesnīcu.
Ķemeru parks un tā arhitektūras mantojums
Veselības atgūšana un atpūta nav iedomājama bez pastaigām svaigā gaisā. Tādēļ jau 1838. gadā Ķemeru kūrortā sāka veidot ainavu parku ar celiņu tīklu un dabas ainavā iesaistītiem arhitektūras elementiem – paviljoniem, rotondām. Pāri līkumotajai Vēršupītei, kas cauri parkam tek uz Slokas ezeru, uzcelti vairāki tiltiņi – “Muzikālais” ar notīm margās, “Nopūtu”, “Kaprīžu” un citi. Vietās, kur upītē ietek sēravoti, tumšais ūdens iekrāsojas bālgans, bet gaisu piepilda īpašais sēra aromāts.
Baskāju taka “Valguma pasaulē”
Baskāju taka ierīkota atpūtas bāzē “Valguma pasaule” Tukuma pusē. Ja kādu nomāc nogurums, paaugstināts asinsspiediens vai jūtams smagums kājās, tad gandrīz pusotru kilometru garā dabas taka ar interesantiem apskates objektiem un dažāda veida pārbaudījumiem kājām ir īstā vieta, kurp doties. Oļi un olīši, laukakmeņi un dzirnakmeņi, sūnas, čiekuri, jūrmalas smilts, niedres, šķelda, raupjš priedes stumbrs, māls, veldzējošs upes ūdens. Lietū mērcēta mīksta zālīte, mikla kūdra egļu pavēnī, saulē sasilusi grants. Jo izjūtās bagātīgāks piedzīvojums pēdām, jo efekts manāmāks. Pēc 1379 metru garās pastaigas pēdas patīkami kņud un ir siltas pat drēgnā dienā, ķermenī gluži fiziski jūtams enerģijas pieplūdums, mundrums. Galva izvējojusi, raizes, īgnums un stresi pagaisuši, prāts un sirds atbrīvoti svaigām, nepieradinātām idejām. Takas apmeklējums pieaugušajiem maksā Ls 1, pensionāriem un skolas vecuma bērniem – Ls 0,50, mazajiem – bez maksas.
KAS JĀREDZ
Lielais Ķemeru tīrelis ir nozīmīga putnu ligzdošanas un atpūtas vieta migrāciju laikā. Ainaviski izteiksmīgi ir takas apkārtnē esošie purva ezeriņi, lāmas un akači.
Melnalkšņu dumbrāja taka (blakus Ķemeru nacionālā parka administratīvajam centram “Meža Māja”) ļauj iepazīt palieņu melnalkšņu mežus un Vēršupīti.
Avotiņš “Tautu meita” – Tūristu ielas malā izveidots dekoratīvs, ar figurāliem ciļņiem rotāts minerālūdens avots, tautā saukts par Tautu meitu.
KUR NAKŠŅOT
Viesu nams “Melnais stārķis” Ķemeru nacionālā parka teritorijā, Jūrmalas pilsētā, Jaunķemeros, 50 m no balto smilšu pludmales, Kolkas ielā 12. Tālr. 67739012.
Brīvdienu māja “Līdakas” pie Valguma ezera, “Līņi”, Smārdes pagasts. Tālr. 29448118.
Viesu māja “Jūras mols” – seši numuri ar visām ērtībām, moderna virtuve ar visu nepieciešamo aprīkojumu. Bigauņciems. Tālr. 27 099099
KUR PAĒST
“Neptūns”, Jaunķemeru ceļš 1, Jaunķemeri.
“Valguma pasaule”, Engures novada Smārdes pagastā.
Picērija “Miča pica”, Talsu šoseja 39/3, Kauguri.
