Neatkarības simbola autors – latvietis 0
Veselus divdesmit gadus – no 1919. līdz 1939. gadam – Kauņa bija jaunās Lietuvas pagaidu galvaspilsēta, kurā notika valdības sēdes un tika ievēlēts pirmais valsts prezidents. Sākās īsts celtniecības bums. Lietuvas arhitekti projektēja un būvēja celtnes modernisma jeb Bauhaus stilā, kuru 1918. gadā izveidoja vācu arhitekts Valters Gropiuss un kurš tajā laikā Eiropā un ASV tika uzskatīts par avangardisku virzienu mākslā un arhitektūrā. Iespējams, Kauņa ir vienīgā pilsēta pasaulē, kurā saglabājies tik daudz šā stila ēku – gan valsts iestādes, piemēram, Lietuvas pasts, gan muzeji un teātri, gan baznīcas un dzīvojamās ēkas. Ne jau velti šajā periodā celtās ēkas jeb Kauņas modernisms iekļauts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.
Domāju, ka daudzi nezina, ka viens no vadošiem tā laika arhitektiem Lietuvā bija latvietis Kārlis Reisons. Darbodamies Kauņā no 1930. gada līdz pat Otrajam pasaules karam, viņš radīja gan Kristus Augšāmcelšanās katedrāli, gan arī Brīvības pieminekļa pjedestālu. Brīvības statuja – eņģelis ar karogu rokās – atrodas Vienības laukumā, tai līdzās deg mūžīgā uguns.
1926. gadā Lietuvā tika izsludināts metu konkurss katedrālei, kuru bija plānots uzcelt kā pateicību Dievam par iegūto neatkarību. Lai gan latviešu izcelsmes arhitekts Kārlis Reisons, kurš tolaik bija Šauļu galvenais arhitekts, tajā ieguva tikai trešo vietu, tomēr realizēts tika tieši viņa projekts. Par tautas ziedojumiem celto baznīcu, kuras iekšdarbi vēl nebija pabeigti, atsavināja padomju vara, kas ierīkoja tur radiorūpnīcu “Banga”. Tikai 2004. gadā modernākais Kauņas dievnams, kas pārsteidz ar savu plašumu un vienkāršību, tika iesvētīts un atdots atpakaļ draudzei.
Uz Zaļo kalnu, kura virsotnē slejas slavenā katedrāle ar 75 metrus augsto torni, var iet kājām vai arī braukt ar Lietuvā vecāko funikulieri, kas darbojas jau kopš 1931. gada. Dzeltenais vagoniņš, kas var uzņemt 36 pasažierus, slīd droši, bet nesteidzīgi, tādēļ brauciena laikā var izbaudīt skaisto panorāmu, ar skaudību pārliecinoties, ka ne jau velti Kauņu dēvē arī par dārzu un parku pilsētu. Piemēram, Kauņas ozolaine, kur vairāk nekā 84 hektāru platībā aug ap 770 ozolu, ir lielākā ozolu birzs Eiropā. Starp citu, pilsētā darbojas vēl viens, tikai dažus gadus jaunāks funikulieris, kas savieno veco pilsētas daļu ar Aleksotas pakalnu.
Ārpus tūrisma sezonas izdevīgāk
Pērn Kauņa iesaistījās starptautiskā projektā “Hansatour”, ko finansē Eiropas Savienība (ES COSME programma), tā mērķis – mudināt ceļotājus, it īpaši seniorus, apmeklēt pilsētu arī pēc aktīvās tūrisma sezonas beigām. Projektā, kurā iesaistījušās arī Nīderlandes, Vācijas un Latvijas pilsētas, konkrēti, Kuldīga, izveidoti vairāki jauni tūrisma maršruti, piemēram, Hanzas ceļojuma paketes, īpaši izceļot apskatāmos objektus.
Projekta vadītāja Lietuvā Ingrīda Račickiene: “Apmeklēt Kauņu pēc aktīvās tūrisma sezonas beigām ir daudz izdevīgāk, jo daudzām viesnīcām, tāpat tematiskajām ekskursijām, tiek piedāvātas ievērojamas atlaides. Turklāt senioriem ieejas biļete pilsētas muzejos vai, piemēram, rātsnamā, ir divreiz lētāka.” Īpaši izdevīgi organizēt braucienu grupā, izvēloties vienu vai divas tematiskas ekskursijas, jo, ticiet man, Kauņā patiesi ir ko redzēt. Nu kaut vai slavenais Velnu muzejs, kur savākti vairāk par trim tūkstošiem eksponātu, vairāk nekā desmit mākslas muzeji, neskaitāmi kara un vēstures muzeji, pat zooloģijas, aviācijas un dārgakmeņu muzejs (saskaitīju, ka Kauņā ir 42 muzeji).
Mani fascinēja Pažaisles baznīca un kamaldiešu klosteris, kas atrodas dažu kilometru attālumā no Kauņas. To uzskata par vienu no skaistākajiem vēlīnā baroka arhitektūras pieminekļiem. Ne visas no apmēram divdesmit kompleksa ēkām ir pieejamas apmeklētājiem, jo klosterī arvien vēl mīt klostera māsas. Baznīcā ir ļoti grezni sienu un griestu gleznojumi, piemēram, Florences gleznotāja Mikelandželo Paloni freskas, bet grīdu klāj sarkans un melns marmors. Tie, kas gadsimtu elpu grib sajust vēl tuvāk, pa šaurām kāpnītēm var nokāpt pagrabā, kur glabājas mūku pīšļi.
UZZIŅA
2011. gadā Kauņā tika atklāta lielākā arēna Baltijas valstīs – “Žalgirio”, kas var vienlaikus uzņemt 17 500 skatītāju.
Vienu no Kauņas ēkām grezno lielākais grafiti zīmējums Lietuvā – tā nosaukums ir “Meistars”.
Kauņas uzņēmējdarbības centrs “1000” iekļuvis CNN.com veidotajā neparastāko Eiropas ēku vienpadsmitniekā, ieņemot otro vietu.
Jau ceturto gadu Kauņas pilsētas Ziemassvētku egle tiek atzīta par visoriģinālāk izrotāto. 2012. gadā tā iekļauta Ginesa rekordu grāmatā kā pasaulē augstākā skulptūra, kas izgatavota no plastmasas pudelēm.
Latviešu izcelsmes arhitekts Kārlis Reisons (1894. g. Rīgā – 1981. g. Adelaidā Austrālijā) 1932. gadā ieguva Lietuvas pilsonību. Viņš Kauņā projektējis arī tādas ēkas kā Vītauta Lielā kara muzejs, Lauksaimniecības kamera un Evaņģēliskā reformātu baznīca.
