Uz Kauņu ar jaunatklājēja prieku 0
Lietuvas otrā lielākā pilsēta, kuru paši lietuvieši uzskata par valsts nozīmīgāko kultūras un muzeju centru, sacenšas ar Klaipēdu par “Eiropas kultūras galvaspilsētas 2022” titulu. Lai gan galīgo izvēli eksperti izdarīs 2017. gada pavasarī, jau šobrīd var teikt, ka pilsētā, tās kultūras dzīvē un vēsturē atklājas jaunas, līdz šim nezināmas dimensijas, kas padara to interesantu arī tiem, kas pabijuši šeit jau neskaitāmas reizes.
Hanzas pilsētu meklējot
Pēdējā laikā Kauņa arvien biežāk atgādina par savu piederību kādreizējai 16 valstu 185 pilsētu savienībai – Hanzas savienībai, kas izveidojās 13. gadsimtā ar mērķi attīstīt tirdzniecību Baltijas jūras krastos. Pilsētnieki nav aizmirsuši, ka 1441. gadā pilsētā tika izveidots Hanzas tirdzniecības birojs, tādēļ šim notikumam par godu ik gadu rīko “Hanzas Kaunas” – pilsētas svētkus viduslaiku noskaņās. Taču lai nu paliek vēstures fakti. Tos ikviens pilsētas viesis var izlasīt krāsainajā informatīvajā izdevumā “Hanzas Kauņa”.
Man pašai ienirt tā laika gaisotnē palīdzēja viesošanās kādā 16. gadsimtā celtā Kauņas amatnieka mājā, kurā tagad ierīkots Lietuviešu tautas mūzikas instrumentu muzejs. Tā krātuvēs savākti ne tikai 10 000 lietuviešu tautas mūzikas instrumentu, bet arī mūzikas instrumenti no 35 citām pasaules valstīm, arī no Latvijas. Savukārt muzeja pagrabā iespējams apgūt vienu no senajiem lietuviešu arodiem – vaska sveču liešanu.
Seno lietuviešu amatnieku izdoma mani pārsteidza. Vispirms no aukliņas savirpina sveces dakti, tad, turot aiz abiem galiem, uzmanīgi iemērc to karstā bišu vaskā. Pēc tam daktis pakar uz virvē iestiprināta koka riteņa āķīšiem un, lēni griežot, aplej ar karsto vasku – kārtu pa kārtai. Un šī medainā smarža… Domāju, amatnieku mājas pagrabā pavadītā stunda, kuras laikā var uzzināt daudz interesanta par bitēm un seno biškopju arodu, īpaši saistoša varētu būt ģimenēm ar bērniem.
Divu upju – Nemunas un Neres – satecē izveidots krāšņs parks, kurā atrodas 14. gadsimtā celtā Kauņas pils. Tās tornī plīvo karogs ar tauru – Kauņas simbolu. Jau tūkstoš gadus pirms Kristus dzimšanas vietā, kur tagad slejas pilsēta, cilvēki bija uzcēluši templi saviem dieviem, vēsta leģenda. Reiz kāda priestera meita izvēlējusies sev par vīru vienkāršas kārtas jaunekli, tādēļ viņus nolēma sodīt ar nāvi sadedzinot. Kāds sirmgalvis iežēlojies un nolēmis jauniešus izglābt. Viņš izracis zem ugunskura vietas dziļu bedri, kuru nomaskējis ar zariem. Kad sārtam pielaista uguns, abi paslēpušies bedrē un paglābušies. Kad pārim piedzimis dēls, tam dots vārds – Kaunas. Laimīgais tēvs šim notikumam par godu devies medībās un biezoknī sastapis tauru ar degošu krustu starp ragiem – zīmi, ka te jāceļ pilsēta. Tagad vietā, kur jauneklis saticis tauru, atrodas piemineklis, bet no netālu izveidotā skatu laukuma paveras krāšņs skats pāri upei uz pilsētu un Vītauta Dižā tiltu.
