Uz katru mūža stipendiju – desmit pretendenti 3
Laimoņa Pura situācijā, ļoti iespējams, ir daudzi gados vecie mākslinieki, rakstnieki, mūziķi, arī arhitekti.
Viens no reālākajiem mehānismiem, kas atvieglo mākslinieku un rakstnieku – senioru – dzīvi, ir Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) piešķirtās Mūža stipendijas. Tām iespējams pieteikt visu nozaru māksliniekus, tostarp varētu pieteikt Laimoni Puru. Taču ir divas problēmas: pirmkārt, rakstniekus parasti stipendijai virza Latvijas Rakstnieku savienība (LRS), no kuras Purs pats pirms vairākiem gadiem izstājies, pastāstīja LRS valdes priekšsēdētājs Arno Jundze. “Mēs droši vien varētu savu iespēju robežās rakstniekam palīdzēt – vismaz aizvest kaut ko no ēdamā vai piedalīties sarunās par pieklājīga pansionāta atrašanu, taču nevaram to darīt bez radinieku piekrišanas,” norādīja Jundze.
Arī tad, ja kāds sagatavotu pieteikumu, lai veco rakstnieku virzītu Mūža stipendijas saņemšanai, nav zināms, vai viņam to piešķirtu, jo stipendiju skaits ir neliels, bet pretendentu uz to daudz, pastāstīja VKKF direktors Edgars Vērpe: “Šogad mēs varam piešķirt desmit stipendijas, kuras vienmērīgi sadalītas pa nozarēm. Parasti uz katru stipendiju ir aptuveni desmit pretendenti.” Ja VKKF palielinātu finansējumu, būtu iespējams piešķirt vairāk stipendiju, pirmskrīzes periodā bijuši pat 40 jauni tās saņēmēji gadā.
Edgars Vērpe un Arno Jundze uzskata, ka Laimoņa Pura devums latviešu vēsturiskajā literatūrā ir gana kvalitatīvs, lai pretendētu uz VKKF Mūža stipendiju. Tiesa, Rakstnieku savienības vadītājs piebilst, ka LRS cenšas stipendijai virzīt rakstniekus, kuri, neraugoties uz gadiem, turpina piedalīties literārajā procesā.
Laimoņa Pura situācijā, ļoti iespējams, ir daudzi gados vecie mākslinieki, rakstnieki, mūziķi, arī arhitekti, norādīja Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) priekšsēdētāja Dace Bluķe. Precīzu skaitļu LRSP rīcībā gan nav, jo ne katrs vēlas savu finansiālo situāciju publiskot, taču 2012. gadā veikts pētījums liecina – aptuveni ceturtā daļa radošo personu vecumdienās saņem mazāk par 300 eiro, diezgan daudzi – pat mazāk par simt eiro mēnesī.
Iespējams, vismaz daļēji situāciju nākotnē varētu risināt jau ilgi apspriestais Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums, kas jau sen maļas pa varas gaiteņiem. Tieši patlaban notiekot darbs pie iebildumiem, kuri iesniegti saistībā ar likumprojektu, un tuvāko mēnešu laikā tas varētu tikt virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, pastāstīja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša.
