Uz jumta nolijušam ūdenim jāliek strādāt. Ierīkojam uzkrāšanas tvertnes 0
Nokrišņi, lietus un sniegs veidojas, ūdenim uz zemes iztvaikojot un tad gaisā kondensējoties. Aprēķināts, ka kopumā pasaulē gada laikā veidojas virs 500 000 km³ nokrišņu, no kuriem ap 400 000 nonāk Pasaules okeānā.
Lietusūdens mēdz būt dažāda sāļuma, cietības un pH vērtības. Tā tīrība tiešākajā veidā atkarīga no gaisa tīrības reģionā. Rūpnīcu kaitīgie izmeši šobrīd ES ir stipri mazinājušies un vismaz teorētiski gaisam jābūt tīrākam un lietusūdenim – drošākam. Jāpiemin interesants pētījums, ko tālajā Austrālijā veikusi zinātnieku grupa. Viņi analizēja 300 mājsaimniecību, kas dzeramā ūdens vietā sadzīvē izmanto tvertnēs uzkrātu lietusūdeni. Visiem pētījuma dalībniekiem tika izdalītas ierīces, kas ūdeni attīra, tomēr pusei ierīču nebija vajadzīgo filtru. Monitorējot gada garumā cilvēku veselības stāvokli, zinātnieki konstatēja, ka slimības piemeklē līdzīgi gan tos, kuri uzturā lieto attīrītu lietusūdeni, gan tos, kuri dzer neattīrītu.
Kā informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, nokrišņu vidējais daudzums gadā Latvijā ir 667 mm. Nokrišņiem visbagātākie mēneši ir tieši tagad – jūlijs un augusts, kad to daudzums sasniedz 78 mm. Tiesa, nokrišņu daudzums ir mainīgs, piemēram 2017. gadā to daudzums sasniedza 809 mm, pārsniedzot vidējo. Toties 2018. gadā nokrišņu bija tikai 472 mm, un nav zināms, cik bagāti tie būs citus gadus.
Lietusūdens savlaicīga uzkrāšana ir videi draudzīga, jo ļauj ūdenim ilgāk noturēties dabiskajā apritē, stabilizē vispārējo ūdens apriti un klimatu. Ūdens uzkrāšana ļauj kvalitatīvi apūdeņot dārzu un lietusūdens piedalās gruntsūdens līmeņa atjaunošanā. Izveidojot strautus un dīķus, mājvietu rod zivis, ūdensputni un specifiski augi. Lietusūdens palīdz veidot rotaļu vietas un peldvietas, ziemā uz dīķu ledus var veidot slidotavas. Ūdens rezerve noder ugunsgrēku dzēšanai. Iespējas ir plašas, to var uzkrāt mucās, cisternās, pazemes tvertņu sistēmā, dīķu un strautu sistēmā, tāpat arī dārzos un mitrajos biotopos.
Privātmāja
Ikdienā dzeramo ūdeni mājsaimniecībā plaši izmanto virtuvē, vannas istabā un tualetē. Cilvēks ūdeni dzer, tajā mazgājas pats un mazgā arī savu suni. Tāpat arī veļu, telpas, māju un automašīnu. Ūdeni lūdz dārzs un siltumnīca. No mūsdienu “ilgtspējas” filozofijas viedokļa skatoties, arhaiska izšķērdība ir dzeramo ūdeni, kura sagatavošanā ieguldīts liels darbs, izmantot tehniskiem nolūkiem, piemēram, dārza laistīšanai vai klozetpoda noskalošanai. Labāk šīm vajadzībām izmantot savāktu lietusūdeni. Arī augiem labākais ir lietusūdens. Uzkrātais lietusūdens ir siltāks nekā no trases ņemts ūdens. Tas ir tīrs un mīksts, labi izmantojams arī veļas mazgāšanai, jo veļasmašīna neapkaļķojas. Lietusūdeni iesaka izmantot matu mazgāšanai. Lietojot lietusūdeni mājās, var ietaupīt vairāk nekā 50% no dzeramā ūdens.
Vispirms izrēķina no mājas iegūstamo nokrišņu daudzumu. Aprēķinu pamatā ir mājas pamata laukums, ko sedz jumts. Arī lietusūdens tīrība lielā mērā būs atkarīga no jumta seguma. No ūdens kvalitātes, apjoma un izmantošanas mērķiem atkarīga piemērotākā lietusūdens uzkrāšanas sistēma un filtri. Ja mājā ierīkota lietusūdens savākšanas sistēma, nav jāuztraucas par centrālās ūdens piegādes pārtraukumu, jo sistēma automātiski pārslēdzas no centrālās ūdens padeves uz lietusūdeni vai otrādi.
Salīdzinot ar lietusūdens vākšanu tvertnēs, speciālas sistēmas ierīkošanā nepieciešams investēt krietni lielāku naudas summu un laiku tās uzstādīšanai, tomēr, domājot ilgtermiņā, šāda sistēma gan atmaksāsies, gan arī tiks efektīvi izmantoti dabas resursi.
Uzkrāšanas veidi
Vienkāršākais lietusūdens uzkrāšanas veids ir virszemes tvertnes, ko parasti novieto pie mājas sienas. Retro cienītāji var izmantot tvertnes, kas ir līdzīgas vecai mucai un piemērotas izvietošanai pie lauku mājām. No tvertnes ūdeni var ņemt vai nu caur krānu, vai nu caur šļūtenei paredzēto savienojumu. No tvertnes ūdeni var novirzīt WC skalojamā kastē. Noņemams vāks ļauj ņemt ūdeni arī tvertnei no augšas un ir aprīkots ar atslēgu bērnu drošībai.
Pie jaunākajiem modeļiem pieskaitāmi spilgtās, modernās krāsās krāsoti krājrezervuāri, kas piemēroti mūsdienīgu dzīvojamo māju terasēm. Tvertnes var iegremdēt zemē. Sistēmas būvētas pēc principa, lai svaigs ūdens nonāktu tvertnes dibenā, bet ūdens ņemšana notiktu no virsmas, nodrošinot efektīvāku ūdens cirkulāciju tvertnes iekšienē. Smalkākas sistēmas aprīkotas ar automātisko vārstu, kas tvertnes iztukšošanas gadījumā automātiski pārslēdzas uz dzeramo ūdeni un automātisko filtru mazgāšanas sistēmu.
Īpašas, plakanas tvertnes paredzētas vietās, kur svarīgs ir zems uzstādīšanas dziļums, piemēram, vietās ar augstu gruntsūdens līmeni un vietās, kur apgrūtināta rakšana. Tās ir viegli uzstādīt, tvertnes ir izturīgas gan pret gruntsūdens spiedienu, gan pret virszemes spiedienu. Modernās daudzdzīvokļu māju jaunceltnēs lietusūdens savākšanas sistēmas bieži jau iekļautas būvējot. Tur ūdens savākšanai izmanto moduļu sistēmas, kā, piemēram, “EcoBloc”, kurus var uzstādīt līdz 5 m dziļumam un 14 slāņos, izveidojot liela apjoma lietusūdens savākšanas un infiltrācijas sistēmas.
“Zema lietusūdens savākšanas iekārtu pašizmaksa nav galvenais rādītājs, jo ievērojama daļa no kopizmaksām saistītas ar uzstādīšanu un apkalpošanu. Svarīga ir sistēmas ekspluatācija un apkopes izdevumi. Kompaktāka un efektīvāka attīrīšanas iekārta var attīrīt tikpat lielu notekūdens apjomu kā iekārta ar divreiz lielāku tilpumu. Tomēr mazākas attīrīšanas iekārtas uzstādīšanas izmaksas ir ievērojami zemākas. Piemēram, nedaudz dārgākas pašenkurojošās tvertnes uzstādīšana ir vienkāršāka nekā tvertnes, kuras uzstādīšanai un enkurošanai nepieciešama betona plāksne. Arī iekārtas kvalitātei jāpievērš uzmanība. It īpaši pazemē ievietotas bojātas tvertnes nomaiņas procesa izmaksas bieži vien pārsniedz tvertnes cenu. Turklāt nomaiņas process uz laiku saposta vidi,” iesaka Jānis Krauklis “Kanalizacija.lv” projektu vadītājs.
Ja lietusūdeni novada kopējā kanalizācijas sistēmā, tā ir papildu slodze attīrīšanas iekārtām un par to iekasē attiecīgu samaksu. Šobrīd Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumu Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu” 49. punkts paredz, ka, pakalpojuma lietotājam novadot centralizētajā kanalizācijas sistēmā lietusūdeni no sava nekustamā īpašuma teritorijas, tā daudzums tiek iekļauts novadītajā kopējā notekūdeņu daudzumā un notekūdeņu apjomu nosaka atbilstoši būvnormatīvam par kanalizācijas būvēm. Var prognozēt, ka apstrādāta ūdens cenas pieaugs un arī par lietusūdens novadīšanu kopējā kanalizācijā būs jāmaksā arvien vairāk.